Kā Kampars sacījis intervijā aģentūrai BNS, viņš bijis pārāk liels optimists par daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu, jo bijis pārliecināts, ka iedzīvotāji izmantos iespēju siltināt ēkas, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Viņš atzina, ka programma nav sniegusi plānotos rezultātus, taču pauda gandarījumu, ka tā vismaz ir sākta, raksta IR.lv

Savukārt dienesta auto nodokļa ieviešana neesot īsti izdevusies. Pēc Kampara teiktā, dienesta auto nodoklis pašlaik nav tāds, kādam tam vajadzēja izskatīties, un jaunā valdība turpinās darbu tā ieviešanā.

Toties Kamparam esot izdevies mainīt domāšanu un normatīvo aktu regulējumu, mazinot iekšzemes pieprasījuma lobiju, un pašlaik ir skaidra vīzija, ka Latvijas ekonomikas nākotne ir eksports, ko pierāda gan skaitļi, gan uzņēmēju attieksme. Pēc ministra domām, Ekonomikas ministrijas sagatavotais tautsaimniecības attīstības plāns ir nozīmīgs un labi izstrādāts, tomēr pašlaik paveiktais ir tikai pirmais solis un jāturpina plāna īstenošana.

Kamparam bijusi ļoti laba sadarbība ar nozaru asociācijām, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju. Viņš norādīja, ka par reti kuru jautājumu izdevies vienoties bez plašām diskusijām, bet partneri vienmēr uzklausīti un pieņemtie lēmumi ar tiem saskaņoti. Par labu veikumu ''Jaunā laika'' ministrs uzskata arī mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu likumu paketi.

Kampara vērtējumā, liels darbs paveikts atjaunojamo energoresursu jomā, kur iepriekš bija problēmas ar kvotu sadali un normatīvais regulējums divu gadu laikā mainījies trīs reizes. Pašlaik gala versijā izstrādāts jaunais Atjaunojamo energoresursu likums, kas nosaka zaļās enerģijas ilgtermiņa attīstību Latvijā.

Kampars ir ekonomikas ministrs kopš 2009.gada 12.marta, viņš ir šī paša amata kandidāts jaunajā valdībā.