Valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 2009. gadā būtiski ietekmēja valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta nodokļu ieņēmumu kritums un valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums. Savukārt pašvaldību konsolidētā budžeta deficīts samazinājās līdz 60,6 miljoniem latu, pateicoties būtiskiem pamatbudžeta izdevumu samazinājumiem.

Valsts konsolidētais parāds uz 2009. gada 31.decembri ir 4 327,5 miljoni latu jeb 33,1% no IKP, kas vēl joprojām ir vērtējams kā neliels, salīdzinot ar Māstrihtas kritēriju - 60% no IKP.

Valsts budžeta izpildes rādītājus 2009. gadā būtiski ietekmēja situācija vietējā un starptautiskajā finanšu tirgū un Latvijas ekonomikas lejupslīdes tendences, ko pastiprināja globālā ekonomiskā un finanšu krīze. Pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts samazinājās par 0,6%, savukārt Latvijā IKP salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 18%. Latvijā IKP kritumu pamatā noteica apjomu samazinājums rūpniecībā un valsts pārvaldē, kā arī nozarēs, kuras apkalpo iekšējo pieprasījumu - mazumtirdzniecībā un būvniecībā.

Valstī 2009. gadā mērķtiecīgi tika īstenota ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kuras ietvaros stingra fiskālā politika izvirzīta kā būtisks priekšnoteikums valsts ekonomikas stabilizācijai un starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma saņemšanai. Valdības īstenotā fiskālo risku uzraudzība noteica nepieciešamību 2009. gadā veikt grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā divas reizes (2009. gada 28. janvārī un 16. jūnijā), pārskatot valsts budžeta ieņēmumu plānu un veicot fiskālās konsolidācijas pasākumus.

Kopumā Latvijas Republikas 2009. gada valsts budžets sekmīgi izpildīts atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" un tā grozījumos noteiktajām galvenajām prioritātēm, uzskata FM.

Saistītie raksti