Savukārt Pasaules banka (PB), analizējot Latvijas nodokļu sistēmu, uzskata, ka mūsu valstī viesnīcām un restorāniem vajadzētu maksāt pilnu PVN. Ja šis ieteikums tiks īstenots, tad par nakšņošanu Latvijas viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanās vietās būs jāmaksā otrs augstākais nodoklis ES.

PB apņēmusies šā gada laikā pārskatīt Latvijas pašreizējo nodokļu sistēmu no efektivitātes, konkurētspējas, ieņēmumu mobilizēšanas un taisnīguma viedokļa un sniegt savus ieteikumus. Pētījums izmaksās aptuveni 300 000 eiro, un par rezultātiem uzzinās arī sabiedrība. Tiesa, daļa Saeimas deputātu un valsts amatpersonu jau ir iepazinušās ar galvenajiem secinājumiem. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā Neatkarīgajai atklāj, ka PB eksperti nesaredz vajadzību viesnīcām un restorānu biznesam piemērot pazemināto PVN likmi. Ministre šo PB vērtējumu uzskata par pamatotu, «jo šos pakalpojumus izmanto vai nu ārzemnieki, vai tā sabiedrības daļa, kurai ir nauda, lai aizietu uz restorānu».

Starp 27 ES valstīm tikai trijās - Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē - viesnīcu pakalpojumiem piemēro PVN standartlikmi (attiecīgi 25% un 20%), liecina Neatkarīgās pētījums. Pārējās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, viesnīcu pakalpojumi tiek aplikti ar samazināto PVN likmi. Tiesa, Latvijā tā ir viena no augstākajām. Šajā ziņā mūs ir apsteigusi vien Ungārija, kur viesnīcu pakalpojumiem piemēro 18%, Čehija - 15%, Horvātija un Austrija - 13%. Citās valstīs tūristu izmitināšanai ir zemāka likme, piemēram, Luksemburgā tikai 3%.

Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs rīcībā esošā informācija liecina, ka arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā tūrisma mītnēm PVN likme ir zemāka - 9%. «Paaugstinot PVN likmi viesnīcām un tūristu mītnēm Latvijā, samazināsies mūsu valsts konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, jo augs pakalpojumu cenas, kas negatīvi ietekmēs Latvijas tūrisma nozari un tās attīstību,» norāda Lauku ceļotājs.

Arī citi Neatkarīgās aptaujātie tūrisma nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka no PVN likmes palielināšanas vairāk būs ļaunuma nekā labuma. Īstermiņā tas, protams, dotu lielākus nodokļa ieņēmumus valsts budžetā, bet ilgtermiņā varētu samazināties tūristu plūsma uz Latviju.

Tūrisma nozare jau pirms septiņiem gadiem piedzīvoja līdzīgu eksperimentu, kad 2009. gadā PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tika paaugstināta no 5% līdz 21%. Pēc Centrālās statistisks pārvaldes datiem, 2009. gada laikā viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo skaits samazinājās par 450 tūkstošiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, un 1500 viesnīcās strādājošie zaudēja darbu.

Neatkarīgās aptaujātie restorānu vadītāji bija visai izbrīnīti par PB ieteikumu piemērot šim sektoram pilno PVN likmi, jo jau šobrīd no sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem Latvijā tiek iekasēta PVN standartlikme - 21% - pretstatā citām 14 ES valstīm, kurās arī restorānos tiek piemērota samazinātā likme (no 3% līdz 14%).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane Neatkarīgajai atzīst, ka šobrīd tiešām Latvijā restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem ir piemērojama PVN standarta likme 21% apmērā, taču vienlaikus norāda, ka PB pētnieki, ņemot vērā citu valstu pieredzi, viesnīcu un restorānu biznesa jomu ir minējuši kā vienu no tām, kur nevajadzētu būt samazinātajām PVN likmēm. Lai padarītu nodokļu sistēmu efektīvāku, PB eksperti Latvijai iesaka esošo PVN samazināto likmju lietderības pārskatīšanu.

Lido vecākā projektu menedžere Linda Pastare Neatkarīgajai apliecina, ka Latvijā Lido restorānos ir jāmaksā 21% PVN likme, savukārt Vācijā restorānu KIRSONS pakalpojumam PVN likme ir 19%. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, Latvijā sabiedriskajai ēdināšanai šobrīd ir ceturtā augstākā PVN likme ES.

Arī Grand Palace Hotel ģenerāldirektors Bernhards Loevs Neatkarīgajai uzsver, ka nodokļu atvieglojumi ir tikai viesu izmitināšanas nozarē, bet restorāna departaments strādā ar 21% PVN. Viņaprāt, tā vietā, lai celtu nodokļus, vairāk uzmanības vajadzētu pievērst pelēkajai zonai sektorā. «Pēdējā laikā būtiski ir palielinājis naktsmītņu piedāvājuma skaits Latvijas mērogā vietnē www.airbnb.com. Nu jau to ir vairāk nekā 300 vietu. Vai šīs naktsmītnes maksā valsts nodevu, vai tās ir reģistrētas ar biznesa licenci? Varbūt pienācis laiks veikt izmeklēšanu un uzsākt cīņu ar kompānijām, kuras joprojām īsteno aplokšņu algu principu?» jautā B. Loevs.

Juris BAUMERTS, SemaraH Hotel Lielupe SPA&Conferences viesnīcas vadītājs:

- PVN paaugstināšana tūristu izmtināšanas pakalpojumiem vistiešāk ietekmētu SemaraH Hotel Lielupe SPA&Conferences, jo atrodamies Jūrmalā. Būtu jāpaaugstina cena par palikšanu naktsmītnē, bet, nemot vērā tendenci, ka vidējā cena par palikšanu viesnīcā Jūrmalā pēdējos gadus ir kritusi, to izdarīt būtu ļoti grūti, un, visticamāk, starpība būtu jākompensē pašai viesnīcai. Augstākas cenas samazinātu konkurētspēju ar citiem galamērķiem Eiropā jau tā nestabilajā ekonomiskajā un politiskajā stāvoklī pasaulē. Jūrmalā viesnīcām ir ļoti liela konkurence ar privātajām naktsmītnēm, kas strādā pelēkajā sektorā un nemaksā nodokļus, paaugstināta PVN likme vēl uzliktu papildu slogu tiem, kas visu dara atbilstoši likumiem.

Bernhards LOEVS, Grand Palace Hotel ģenerāldirektors:

- Lēmums paaugstināt PVN tūristu izmitināšanas pakalpojumiem viesnīcu biznesu ietekmēs ļoti būtiski. Būsim spiesti celt istabu cenas. Būsim spiesti samazināt izmaksas, kas nozīmē, ka arī tiks samazināts darbavietu skaits. Darbavietu skaita sarukums atstās negatīvu ietekmi uz naktsmītnes servisa kvalitāti. Noteikti būtiski samazināsies kompānijas peļņa, jo lielākā ienākumu daļa tiks izlietota nodokļu segšanā. Samazināsies tūristu skaits, kas apmeklēs Latviju, jo Latvijas viesnīcas nebūs konkurētspējīgas starp Baltijas un Skandināvijas valstīm, jo samazināta likme ir, piemēram, Lietuvā (9%), Igaunijā (9%), Somijā (10%), Zviedrijā (12%).

Ārvalstu investoriem tiks dots negatīvs signāls par biznesa vidi un ieguldījumiem viesnīcu nozarē Latvijā. Noteikti nebūs iespējas izvērtēt algas pielikumus mūsu viesnīcas darbiniekiem, kas skars atkal valsti nodokļu nomaksas virzienā, un pazudīs jebkāds motivējošais faktors jebkuram darbiniekam. Jebkurā gadījumā šādam solim būs tikai neefektīvs rezultāts.

Dita MIRBAHA, Pullman Riga Old Town pārdošanas un mārketinga vadītāja:

- Uzskatām, ka izmaiņas PVN likmē var atsaukties negatīvi gan uz uzņēmējdarbības vidi, gan ekonomikas stabilitāti kopumā, ņemot par pieredzi 2009. gadu, kad PVN likme tika paaugstināta un pēc tam mainīta atpakaļ. PVN likmes izmaiņas var radīt pretēju efektu gaidītajam, jo ar likmes izmaiņām viesnīcām nāktos pārskatīt savu cenu politiku, kas radītu numuru cenas sadārdzinājumu un neveicinātu tūrisma industrijas attīstību. Esošajos konkurences apstākļos viesnīcu nozarē tirgus vēl nav gatavs PVN likmes izmaiņām. Ārvalstu tūristiem Baltijas valstīs nozīmīga ir vienota nodokļu politika, Igaunijai un Lietuvai ir samazināta PVN likme - neraugoties uz to, ka konkurence šajās valstīs viesnīcu nozarē nav tik izteikta kā Latvijā.