Sarežģītā situācija Ukrainā savā ziņā ir iespaidojusi Latvijas ienākošo
tūrismu. Proti, ir strauji palielinājies tūristu skaits no
Baltkrievijas, kas mūsu valsti iepazīst organizētās grupās.
Palielinājies arī viesu skaits no Ukrainas un Krievijas, ja ticēt šā
gada pirmā ceturkšņa datiem, taču tas lielākoties notiek uz individuālo
tūristu rēķina.
Šobrīd vēl nav pieejami dati par tūristu skaita pieaugumu gada otrajā ceturksnī. Taču pirmā ceturkšņa dati liecina, ka gan Rīgu, gan arī Jūrmalu apmeklējuši daudz vairāk tūristu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, nekā iepriekš.
“Lai arī oficiālie dati šobrīd ir pieejami vien par šī gada pirmo ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos, tāpat kā arī aizvadītājā gadā, no visu tūristu apjoma vairāk nekā 20% tūristu bijuši no Krievijas. Domāju, ka arī turpmāk šāda tendence saglabāsies.
Kā liecina šobrīd pieejamie tūrisma statistikas dati, tūristu skaits no Ukrainas pirmajā ceturksnī bija nedaudz zem diviem procentiem. Uz citu valstu fona tas nav īpaši liels skaits, bet, domāju, ka tie Ukrainas pilsoņi, kas brauca uz Rīgu, turpinās to darīt. Tāpat, ņemot vērā politisko situāciju Ukrainā, pieļauju, ka šogad Rīgā varētu palielināties to tūristu skaits, kas no tuvējām valstīm bija iecienījuši atpūtā doties uz kādu no Ukrainas kūrortiem,”
NRA.lv norāda Rīgas Tūrisma Attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča.
Arī par Jūrmalu statistikas dati šā gada pirmajā ceturksnī ir iepriecinoši. Proti, gada pirmajos trijos mēnešos tūristu skaita pieaugums ir 32,6 procenti. “Lielākais pieaugums vērojams viesiem no Ukrainas (+251%), Somijas (+46.9%), Krievijas (+43.6%), Igaunijas (+37.9%), Latvijas (+33%), Baltkrievijas (+25%), un no Lietuvas (+21 %). Tūristu skaita pieaugums Jūrmalā ir bijis divas reizes lielāks nekā valstī kopumā, un īpaši pozitīvi vērtējama tendence, ka šis straujais tūristu pieaugums ir vērojams tā saucamajā “nesezonā”,” atklāj Jūrmalas domes Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele.
“Visvairāk mēs jūtam organizēto grupu pieplūdumu no Baltkrievijas,” atklāj tūrisma aģentūras Kandagar direktore Inga Eida. Viņa uzskata, kas tas noticis lielā mērā saistībā ar situāciju Ukrainā. Proti, ja iepriekš ceļotgribētāji no Baltkrievijas bija ļoti iecienījuši Ukrainas kūrortus un arīdzan Krimu, tad tagad drošības apsvērumu dēļ izvēlas citus galamērķus. Tā kā Latvija ģeogrāfiski atrodas tuvu Baltkrievijai, un arīdzan cenu līmenis nav tik augsts, ka dažviet Rietumeiropā, tad Baltijas valstis kļuvušas par iecienītu galamērķi.
Ja runā par organizēto tūrismu, tad I. Eida uzsver, ka strauji samazinājies grupu skaits no Ukrainas un Krievijas. Šādai situācijai gan ir arī citi iemesli – šobrīd Krievijā ir viegli dabūt Šengenas gada vīzu un pašiem norezervēt viesnīcas, tā kā tūrisma aģentūras pakalpojumi vairs nav tik nepieciešami, kā tas bijis iepriekšējos gados.
Rādīt reklāmu
