Reklāma

Tādējādi neesot arī iespējams pateikt, kāda pēc 1. jūlija būšot mediķu alga. Tomēr aptaujātajās ārstniecības iestādēs Neatkarīgajai atzina, ka centīšoties atalgojumu nemazināt vairāk par 20%, ņemot vērā, ka šogad vienreiz algas jau samazinātas par 15–20%. Tiesa, ņemot vērā ārstniecības iestāžu finansēšanas specifiku, samazinājumi var būt arī lielāki, jo darba samaksa ir atkarīga no valsts pasūtījuma apjoma, kuru arī grasās samazināt, raksta NRA.lv

Algas no valsts budžeta mediķiem netiek maksātas tiešā veidā, bet iekļautas tarifā, ko valsts maksā ārstniecības iestādei par noteiktu pakalpojumu. Šajā samaksā ir iekļauti arī izdevumi par medikamentiem, pacientu uzturēšanu, ēdināšanu, administratīvie un citi izdevumi, un iestādēm paliek diezgan liela brīvība, kā ar šo naudu rīkoties, piemēram, arī atalgojumā izmaksājot vairāk, ietaupot uz kā cita rēķina. Tarifā algām gan ir iezīmēta daļa – ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātais atalgojums, par kuru zemāk mediķiem maksāt nedrīkst. No 1. jūlija tā tiks samazināta par 20%. Ārstiem tas nozīmēs atalgojumu nedaudz virs 300 latiem, medicīnas māsām – 200 latu pirms nodokļu nomaksas. Taču mazināts tiks arī tarifs kopumā, tādējādi slimnīcām saruks iespējas atalgojumam atvēlēt lielāku naudu. Līdz šim daudzās ārstniecības iestādēs tas pārsniedza valsts noteikto.

Pagaidām slimnīcas ir neziņā, kas tās sagaida pēc 1. jūlija. P. Stradiņa slimnīcas finanšu direktors Modris Dzenītis Neatkarīgajai gan atzina, ka ir domāts par scenārijiem, kas varētu būt vienā vai otrā gadījumā. "Skaidrs, ka samazinājumi būs, bet tie nebūs vienmērīgi visā slimnīcā. Mēs izvērtēsim katrā struktūrvienībā jau gada sākumā veiktos algu samazinājumus un izskatām iespēju pāriet uz četru darba dienu nedēļu, kas gan vairāk attiecas uz administratīvi saimniecisko personālu. Tāpat domāsim, vai atjaunot cilvēkus tajos amatos, no kuriem šobrīd cilvēki iet prom," viņš stāstīja, piebilstot, ka prom gājēji pārsvarā ir pensionāri, kuri uzrakstījuši atlūgumu, ņemot vērā, ka strādājošajiem pensionāriem pensija tiks samazināta par 70%. Tādējādi Stradiņos no darba aiziešot 70 darbinieku; tie gan pamatā neesot mediķi.

Tieši par pensionāriem šajā situācijā uztraucas Madonas slimnīcas vadītājs Bruno Kokars. Turklāt te gan tas varot skart arī mediķus. "Darbinieki pensijas vecumā par gaidāmo algu samazinājumu jau uztraucas visvairāk," viņš atzina, norādot, ka viņa vadītajā slimnīcā tādu ir 40 no 300 slimnīcā strādājošajiem. "Ja palielināsies pacientu līdzmaksājumi un būs uzlikti mums niecīgi limiti, pensijas vecuma darbinieki varētu aiziet projām. Jo, ja viņi nesaņems pietiekami, tad jau viņiem nebūs jēgas strādāt," skaidroja B. Kokars. Medicīnas māsas, kuras pašas dzīvo laukos, vēl varētu atvilināt no Rīgas slimnīcām, sprieda slimnīcas vadītājs. "Bet kas attiecas uz ārstiem – medicīnas māsas jau nevar bez ārstiem strādāt. Tādā nozarē kā neiroloģija mums ir divi ārsti pensionāri, oftalmoloģijā – viens, LOR – viens. Un problēmas būs palielas," sacīja B. Kokars.

Tiesa, pārāk viņš arī neuztraucoties, līdz šim Madonas slimnīcā ir bijušas vienas no lielākajām algām Latvijā, ko skaidro ar saimniekošanas principu – visu darīt pašiem, nevis izmantot ārpakalpojumus. "Es domāju, ka tām slimnīcām, kuras pāries tikai uz aprūpi un kurām būs tikai ambulatorie pakalpojumi, būs lielāki algu samazinājumi. Ceru, ka mums nebūs tik lieli. Bet skaidrības jau nav! Tāpēc ir ļoti grūti kaut ko prognozēt," atzina B. Kokars.

Ar bažām Veselības ministrijas aprēķinus un valdības lēmumu par turpmāko finansējumu gaida arī ģimenes ārsti, kuriem vēl līdz budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā solīja nesamazināt finansējumu, bet tagad ir skaidrs – no tā izvairīties nevarēs. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atzina, ka ar iepriekšējo veselības ministru bijusi runa, ka ģimenes ārstiem finansējumu varētu nesamazināt tajā gadījumā, ja ārstam palielinās darba stundas, un Ministru kabineta noteikumu projektā arī ir palielinātas darba stundas. Taču, vai šis projekts tādā redakcijā arī tiks apstiprināts, neesot zināms. "Ja mums darba apjoms palielinās, tad gan mēs kategoriski esam pret to, ka kaut ko samazina. Jo cilvēciskās robežas ir tādas, kādas ir," sacīja L. Kozlovska. Pēc ārstes teiktā, noslogojums jau tā esot palielinājies, jo pacientiem ārstēšanās slimnīcā, kā arī vizīte pie speciālista nereti ir par dārgu. "Man, piemēram, ar lielo praksi – 2700 reģistrētajiem pacientiem – katru dienu ir 50–60 pacientu," atzina L. Kozlovska. Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole teica, ka atalgojums tomēr tiks samazināts arī ģimenes ārstiem – par 20%. Turklāt par 10% plānots samazināt finansējumu prakšu uzturēšanai.

E. Pole gan norādīja, ka valdība vēl nav apstiprinājusi šos skaitļus un korekcijas varētu viest arī jaunā ministre, un galīgā skaidrība varētu būt otrdien. Viņa arī uzsvēra, ka pacientu iemaksas celtas netiks, tāpēc pacientiem no 1. jūlija nekas nemainās un vizīšu cenas būs līdzšinējās.