Turklāt 1. janvāra pēcpusdienā Nacionālais veselības dienests arī izplatīja paziņojumu, ka dienesta IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes tiešsaistē, konstatētas darbības kļūdas. Tāpēc līdz īpašam paziņojumam visām ārstniecības iestādēm no 2019. gada ir jāievēro 2018. gada pacientu pieņemšanas nosacījumi. Dienests veic kļūdu novēršanas darbus, tāpēc pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

No šā gada Latvijā sāk darbu valsts obligātā veselības apdrošināšana, to paredz 2017. gada decembrī pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums. Ja visu pagājušo gadu bija pārejas periods, lai sagatavotos jaunajai sistēmai, no 1. janvāra veselības apdrošināšanas pamatprincipus jāsāk īstenot dzīvē. Galvenais valsts veselības apdrošināšanas princips - valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana ir sasaistīta ar cilvēka veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja sociālās iemaksas ir veiktas, iedzīvotāji ir apdrošināti veselībai (joprojām pastāv daži izņēmumi, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki). Līdz ar valsts veselības apdrošināšanu visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi turpmāk tiek sadalīti divos grozos - pamata un pilnajā aprūpes grozā.

Tomēr vēl aizvadītā gada beigās, kad Nacionālais veselības dienests informēja par jaunās apdrošināšanas sistēmas darbību, nebija iespējams skaidri pateikt, vai veselības apdrošināšana patiešām šā gada 1. janvārī darbosies, proti, vai sistēma būs gatava nodrošināt pieeju datiem, lai noskaidrotu katra iedzīvotāja apdrošināšanas statusu. Apzinoties, ka tomēr sistēma janvāra pirmajās dienās vai vēl ilgāk nevarēs pateikt, kurš pacients ir apdrošināts un kurš nav, Nacionālā veselības dienesta vadītāja Inga Milaševiča paziņoja, ka «tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos». No viņas skaidrojuma izriet: kamēr būs šādas tehniskas problēmas, ārstiem nav jāveic nodokļu inspektora darbs, savukārt pacientiem netiks ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu.

Datubāzi jeb jauno sistēmu, kurai e-veselībā jāuzrāda informācija par ikvienu Latvijas iedzīvotāju un tā veselības apdrošināšanas statusu, sāka veidot pērn, un tam valdība paredzēja arī papildu finansējumu - nepilnus divus miljonus eiro. Sistēmai bija jāapvieno 26 dažādas datubāzes (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Nodarbinātības valsts dienesta bāze) un jāspēj tiešsaistes režīmā pavēstīt ārstniecības iestādēm, vai persona pieder kādai no valsts apdrošinātām grupām (pensionārs, bērns, bezdarbnieks) vai arī pats ir veicis veselības maksājumu. Uzņēmuma ZZ Dats direktora vietnieks Edžus Žeiris informēja, ka atbilstoši Nacionālā veselības dienesta pasūtījumam ir veikta sistēmas izstrāde, valsts pārvaldes iestāžu reģistru sagatavošana un testēšana apdrošināto personu datubāzes izveidei. Ir uzsākta (2018. gada decembrī) pakāpeniska pāreja no testa vides uz reālo jeb produkcijas vidi, lai 2019. gadā informācija par apdrošinātajām personām būtu pieejama e-veselības portālā. «Tomēr, ieviešot jauno kārtību, tiks veikti uzlabojumi, lai sistēma darbotos pilnvērtīgi un neradītu neērtības. Uzlabojumi var tikt veikti, ja radīsies tehniskas problēmas saistībā ar datubāzē savietoto reģistru datu formātu dažādību, atšķirībām identifikatoros vai citiem tehniskiem apstākļiem,» sacīja I. Milaševiča. Tas arī janvāra pirmajā dienā piepildījās, tomēr jāsecina, ka iedzīvotājiem par to nevajadzētu satraukties - sliktāk būtu situācijā, ja datubāze sāktu rādīt nepatiesu ainu, piemēram, apdrošinātai personai neparādītu «apdrošinātā statusu». Vēl decembra beigās dienests nevarēja precīzi pateikt apdrošināto skaitu, savukārt paši brīvprātīgi veselības apdrošināšanai bija pievienojušies 3000 cilvēku, veicot iemaksas 415 000 eiro apmērā.