19. augusts, Pirmdiena
Vārda dienas: Imanta, Melānija
Sākuma lapa » Veselība, medicīna » Mediķu algu pieauguma spriedze beigusies
Mediķu algu pieauguma spriedze beigusies
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 19. decembris 2018, 10:27
Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nostiprinot politisku apņemšanos nodrošināt atalgojuma pieaugumu ārstniecības jomas speciālistiem par 20 procentiem turpmākos trīs gadus. Lai arī joprojām nav skaidrs, kur sarūpēt papildu naudu mediķu algām 2019. gadā – vairāk nekā 87 miljonus eiro –, par mediķu algu celšanu nobalsoja pilnīgi visi politiskie spēki.

Mediķu atalgojums tika palielināts jau šogad, un, pēc Slimnīcu biedrības datiem, tas jau ļāvis piesaistīt jaunus darbiniekus. «Tomēr pašreizējais atalgojums vēl joprojām ir kritiski zems, un par to liecina arī gan krīze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, gan arī Slimnīcu biedrības paziņojums par krīzes situāciju no 2019. gada,» sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (Attīstībai/PAR!). «Ja netiks pildīta šī politiskā apņemšanās, ir gaidāms būtisks medicīnas darbinieku samazinājums, kas novedīs pie krīzes situācijas - veselības pakalpojamu nepieejamības un arī faktiski nodaļu slēgšanas nevis tikai rajona slimnīcās, bet pat universitātes slimnīcās.» Deputāts atzina, ka Veselības ministrija sadarbojas ar Finanšu ministriju un «lielā mērā jau ir atrasti finansējuma avoti, un šo politisko lēmumu būs iespējams izpildīt».

Mērķis ir palielināt mediķu atalgojumu ne tikai 2019. gadā, bet arī 2020. un 2021. gadā, lai pēc trim gadiem ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu (vidēji 2672 eiro slimnīcās vai 1944 eiro ambulatorās ārstniecības iestādēs), aprūpes personu darba samaksa sasniegtu 60 procentus no ārstu vidējās darba samaksas (vidēji 1603 eiro slimnīcās vai 1166 eiro ambulatorās ārstniecības iestādēs), bet aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa sasniegtu 40 procentus (vidēji 1069 eiro slimnīcās vai 778 eiro ambulatorās ārstniecības iestādēs). 
Deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) norādīja, ka Sociālo un darba lietu komisija ļoti rūpīgi strādāja ar šo likumprojektu un izvērtēja visus riskus. «Mēs neesam kaitnieki, kuri mēģinās ievest nepatikšanās ar Fiskālo disciplīnas komisiju vai Eirokomisiju. Mūsu komisijā piedalījās divi ministri - labklājības un veselības. Bija garantijas tam, ka mūsu priekšlikums būs izrunāts arī Ministru kabineta sēdē un nauda tuvākajā laikā būs atrasta,» sprieda A. Klementjevs. «Mediķi gaida šo soli no mums, un kopumā 87 miljoni nav liela nauda, ja mēs runājam par gadu un par algām. Nauda atgriezīsies caur nodokļiem atpakaļ valsts budžetā.»

«Nevienam no mums nav šaubu, ka medicīnas darbiniekiem ir jāpalielina atalgojums, taču ir jāņem vērā fiskālā disciplīna, jo no Finanšu ministrijas nav nekādu ziņu, kā varētu segt šos 87 miljonus eiro un kas būs kompensējošie pasākumi šiem papildu izdevumiem,» sacīja deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija). Pēc deputāta teiktā, «tas ir slikts pasākums», ko, visticamāk, Eiropas Komisijā, kur vērtēs arī Latvijas 2019. gada budžetu, «metīs atpakaļ».

Veselības aprūpe nav iespējama bez sanitāriem, bez medmāsām, bez ārstiem, uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (Attīstībai/PAR!), taču mediķi pašlaik strādā uz izdegšanas robežas. Deputāts uzsvēra, ka komisija ne tikai lūdz papildu naudu mediķu algām, bet arī plāno revidēt jau esošās naudas izlietojumu, piemēram, administratīvos izdevumus universitātes slimnīcās.

Nepieciešamais papildu finansējums Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu izpildei

2019. gadam - 87 483 708 eiro

2020. gadam - 191 227 820 eiro

2021. gadam - 314 599 953 eiro

Avots: Saeima



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats