Pirms nedēļas Ministru kabinets skatīja Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par pamatnostādņu E-veselība Latvijā ieviešanu 2014.-2016. gadā gala atskaite. Būtībā šis dokuments satur aizejošās valdības apsolījumu, ka arī turpmākajos gados e-veselībā, ko pati veselības ministre Anda Čakša ir nokrustījusi par Frankenšteina briesmoni, tiks ieguldīta nauda.

Valdības ziņojuma secinājumu 13. punktā teikts:

«Ņemot vērā ieilgušo veselības informācijas sistēmas izstrādes procesu, tehnoloģiju attīstības tendences un lietotāju prasības par sistēmas ērtāku izmantošanu, veselības informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana ir jāturpina, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu.»

Savukārt secinājumu pirmais punkts rada priekšstatu, cik tas varētu vēl izmaksāt:

«Lielākā daļa pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti - 71%. 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ (..) Apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami EUR 42 149 134.» Tātad kopā vairāk nekā 42 miljoni eiro. Savukārt pašlaik iztērētā kopējā summa ir vien 16,409 miljoni eiro. Veselības nozari apkalpojošajām IT firmām ir uz ko cerēt un tiekties, turklāt jau nākamā gada budžetā. Veselības ministrijas ziņojuma pielikumā noteikts, ka gadījumā, ja e-veselības uzturēšanai netiks palielināts bāzes finansējums, Finanšu ministrijai tiks iesniegts papildu finansējuma pieprasījums «prioritārajam pasākumam E-veselības sistēmas attīstība Nacionālajā veselības dienestā, tajā skaitā infrastruktūras atjaunošanai».

Kamēr e-veselība turpina savu bezgalīgo attīstības ceļu jau kopš iepriekšējās desmitgades, paralēli nozarē tiek īstenoti arī citi finansiāli ietilpīgi e-projekti. Pēc Neatkarīgās lūguma Veselības ministrija apkopoja pašlaik aktuālos. To kopējās izmaksas ir 13,025 miljoni eiro. No tiem vienu projektu īsteno pati ministrija: Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts - cena 3,5 miljoni eiro. Tajā ietverta centralizētas resursu vadības sistēmas ieviešana, dokumentu sistēma, e-pasta pārvaldība u.c.

Četrus projektus īsteno Nacionālais veselības dienests. Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju, maksā 5 miljonus eiro. Reģistru modernizācija un saslēgšana ar e-veselību - vēl 5 miljonus. Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas būvēšana maksā 1,6 miljonus. Mazākus ieguldījumus prasa Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs - 125 tūkstošus eiro.

Viens miljons eiro ir atvēlēts ātrās palīdzības IT lietu pārbūvei - projekta nosaukums: Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas attīstība, un šī ir tikai 1. kārta.

Visbeidzot 300 tūkstoši piešķirti tiesu medicīnas ekspertīzes un izpētes procesu optimizācijai un attīstībai.

Šobrīd jau tiek plānoti arī nākamā gada iepirkumi - Veselības ministrija turpinās IKT centralizācijas projektu, tostarp nozares dokumentu vadības sistēmu saslēdzot ar portālu latvija.lv. Savukārt Nacionālais veselības dienests - veselības reģistru modernizāciju un nepieciešamās izmaiņas e-veselībā. Galvenā problēma ir uzrādīta valdības ziņojumā. E-veselības lietotāju skaits ir krietni lielāks, nekā tika prognozēts pirms daudziem gadiem portāla izstrādes laikā. Attiecīgi tagad to nepieciešams pielāgot lielākam skaitam dakteru, slimnieku, farmaceitu, kas prasīs papildu līdzekļus. Te jāatgādina, ka e-veselības ieviešanas galvenais mērķis ir uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis. Tātad teorētiski sabiedrības veselībai jāuzlabojas proporcionāli IT projektos apgūtajai naudai.

Tik liels privātu un sensitīvu datu daudzums vienuviet gan ir potenciāls apdraudējuma objekts, un vismaz vienu reizi kiberuzbrukums e-veselībai ir noticis. Toreiz dati nenoplūda, taču sistēma ar visiem tās reģistriem atslēdzās no ārpasaules. Pēc šī gadījuma e-veselība ir pasludināta par kritisko infrastruktūru un tās riskus vērtē un uzrauga valsts drošības iestādes, tostarp ir nodrošināta papildu aizsardzība no kiberuzbrukumiem.