Veselības aprūpe šogad saņēmusi lielāko papildu finansējumu vairāku gadu desmitu laikā. Kā ar šīs naudas izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā sokas Latvijas lielākajai slimnīcai – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) –, saruna ar RAKUS šā gada 8. janvārī amatā iecelto valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti.
Darbs slimnīcā Imantam Paeglītim ir jauna pieredze - viņa iepriekšējā darba vieta bija Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē. Imantam Paeglītim ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos.
- Jūs esat jaunpienācējs veselības aprūpes nozarē. Vai jums jau ir sava diagnoze tās stāvoklim?
- Pirmais iespaids - ļoti sarežģīta nozare ar ļoti komplicētu finansēšanas mehānismu un darba organizāciju. Otrkārt, un tas ir ļoti uzkrītoši, - ir liels ārstu, medicīnas māsu un aprūpes speciālistu trūkums visās jomās, kas lielā mērā ierobežo tālāko darbību. Var iecerēt visādas reformas, bet, ja pašu ārstu vidū nav vienprātības un katrs cenšas diktēt savus noteikumus, tad ir diezgan grūti virzīties uz priekšu.
Manuprāt, RAKUS problēmas finanšu jomā ir ļoti sarežģītas - no vienas puses, vairākās jomās ir nepietiekams finansējums, no otras puses, ir arī jomas, kur iekšējas pilnveidošanas rezultātā ir iespējams panākt līdzekļu ietaupījumu. Pieņemu, ka citās slimnīcās situācija ir līdzīga.
- No finansēšanas viedokļa, sarežģīta situācija. Vai no pacienta viedokļa raugoties, veselības aprūpes sistēma ir apmierinoša?
- Nē, nav. Pacients, jau saskaroties ar sistēmu, izjūt to, ka ir ļoti ilgs gaidīšanas laiks, lai vispār tiktu pie ārsta. Tas nav normāli. Tagad saistībā ar veselības aprūpes reformām var vērot, ka problēma pamazām tiek risināta. Ja runājam par pacientu, otrs faktors, kas traucē saņemt kvalitatīvu aprūpi, ir vecās medicīniskās iekārtas. RAKUS lielākā daļa iekārtu ir iepirktas 2009. gadā. Ņemot vērā medicīnas attīstību, tās ir ļoti vecas iekārtas. Sliktā finanšu situācija līdz šim ir tikai eskalējusi problēmu.
Pacientu ambulatorā aprūpe tikai pēdējā laikā uzlabojas - RAKUS poliklīnika tikai nupat ir ieguvusi jaunas telpas un pacientu apkalpošanas kārtību, lai tā atbilstu mūsdienu priekšstatiem - būtu caurskatāma un ērta pacientiem.
- Mediķu algu jautājums. Vai papildus piešķirto līdzekļu veselības aprūpei ir pietiekami, lai palielinātu mediķu algas par tik procentiem, cik norādīts jūsu slimnīcas prezentācijā - vidēji ārstam - 42%, māsām - no 50 līdz 63%?
- Komunikācija par procentiem, manuprāt, ir radījusi vislielāko sajukumu, kāds vispār var būt. Jo Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtās ziņas par procentiem, par kuriem var palielināt ārstiem algas, ir viens cipars, bet par cik šī alga palielinās realitātē - pavisam cits skaitlis. Veselības aprūpes pakalpojuma tarifa pieaugums ne vienmēr parāda reālo situāciju, par cik procentiem var sekot atalgojuma pieaugums. Ārstniecības personālam jau bija mēģināts ar visādām metodēm paaugstināt atalgojumu jau līdz šai reformai, līdz ar to faktiskais pieaugums šogad nav tik liels, kā ir minēts NVD tarifos. Reāli alga ir cēlusies, bet pret pagājušo gadu - ārstiem par 24%, māsām par 23,5%. Tie nav jūsu minētie procenti, jo tie ir kopējie procenti, par cik NVD ir palielinājis veselības aprūpes pakalpojuma tarifu.
- Vai tādā gadījumā nav izveidojusies situācija, ka reāli mediķi saņem uz rokas pat mazāk nekā līdz šim, jo, palielinot algu, ir samazinātas dažādās piemaksas, kas līdz šim atalgojumu noturēja daudzmaz pieņemamā līmenī?
- Man ārstu atalgojuma sistēmas sarežģītība slimnīcā bija zināms šoks: jo ir bāzes alga, un tad ir neskaitāmas piemaksas - gan par stāžu, gan par papildu darbu - un vesela virkne kritēriju. Bāzes alga un faktiskā alga, ko saņem mediķis, nav viens un tas pats - bāzes alga vidēji veido tikai 60% no kopējā atalgojuma, 40% ir piemaksas.
Bet varu apliecināt, ka reformas dēļ nevienam slimnīcā strādājošajam mediķim alga nesamazinās. Taču mēs mēģinām vienkāršot atalgojuma sistēmu un samazināt to piemaksu apjomu, kas ir izteikts procentos no bāzes algas. Šobrīd esam iesaldējuši piemaksas par stāžu, bet tas nenozīmē, ka kāds saņem mazāk - vienkārši šī piemaksa nepieaug atbilstoši bāzes algas pieaugumam.
- Veselības ministrija mediķu algu pieaugumu pasludināja ar lielu pompu, sakot, ka nu problēma ar mediķu algām ir atrisināta. Vai reāli tā ir noticis?
- Ārstu algas ir ļoti atšķirīgas. Ja ārsta bāzes algai pieliek 200 eiro, tad lielāks ieguvums tas ir ārstam, kuram ir mazāks piemaksu apjoms. Ārsts, kuram alga ar piemaksām uz rokas bijusi 2000-3000 eiro, šādu pielikumu tikpat kā nejūt. Tas šādam ārstam nebūs noteicošais faktors, vai viņš turpinās strādāt slimnīcā, vai skatīsies privātā sektora virzienā. Bet, runājot par māsu, sanitāru atalgojumu, tur šis algas pieaugums ir krietni jūtamāks, jo piemaksu līdz šim nav bijis tik daudz. Šobrīd ikdienā var vērot, ka māsu deficīts ir samazinājies. RAKUS jau pērn rudenī palielināja māsu atlagojumu, un personāla aizplūšana sabremzējās.
- RAKUS pieņem vissarežģītākos pacientus valstī. Ja ir tā, ka kvalificētāko, operējošo mediķu atalgojumam nav bijis būtisks lēciens, vai ir pamats apgalvojumam, ka mazināsies rindas uz operācijām?
- Jā, tā ir zināma problēma. Veselības aprūpes reforma paredz papildu finansējumu rindu mazināšanai uz operācijām un citiem pakalpojumiem, un tas ir ļoti labi. Bet, protams, mūsu problēma ir atrast papildu ārstus, kuri šo pakalpojumu sniedz. Var jau teikt, ka tikai nauda neatrisina visu. Ja nav mediķu, kuri pakalpojumu sniedz, rinda uzreiz nemazināsies. Taču, no otras puses, ir jārēķinās, ka jāpaiet laikam - divos mēnešos radikālas izmaiņas noteikti nenotiks, iespējams, būs vajadzīgs pat gads, lai spētu reāli mazināt rindas uz pakalpojumiem veselības aprūpē. Slimnīcai šobrīd ikdienā ir grūti sniegt to pakalpojumu apjomu, kam ir piešķirts papildu finansējums.
- Jums ir plāns, kā panākt, lai ārsti, kas ir pametuši sarežģīto darbu slimnīcā, tajā atgrieztos?
- Domājam, ko darīt. Protams, ka dabūt atpakaļ tos ārstus, kuri darbojas privātajā sektorā, ir tuvu neiespējamajai misijai. Taču tas, ko varam piedāvāt, - ir universitātes slimnīcas statuss. Ārstam, ja viņš vēlas sevi parādīt pasaulē, tas ir noteicošs faktors - vai viņš strādā universitātes slimnīcā. Protams, ka vienkārši tāpat neviens neatgriezīsies - katrs speciālists ir jāuzrunā individuāli. Jāņem vērā, ka šobrīd slimnīcas ārstam, ja viņš vēlas gūt papildu ienākumus no ambulatorajām konsultācijām, nav jādodas uz privāto sektoru - to var darīt tepat slimnīcas poliklīnikā. Specialitātes, kur ārstu slimnīcā trūkst visvairāk, ir anesteziologi, ginekologi, reimatologi.
- Jums ir pārliecība, ka papildu finansējums medicīnai - tas ir ilgtermiņa pasākums? Vai nebūs tā - šogad Saeimas vēlēšanas, nauda ir, bet pēc tam - tieciet, Paeglīša kungs, pats galā!
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
