Biedrības Dermatologi pret ādas vēzi vadītājs ārsts Raimonds Karls norāda, ka tam ir cieša saistība ar nepietiekami agrīnu melanomas diagnostiku un vēlāk - ar pacientiem faktiski nepieejamu modernu ārstēšanu. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kas saviem pacientiem nekompensē nevienu no mūsdienu medikamentiem. Iespējams, šā gada laikā situācija varētu mainīties, jo Nacionālais veselības dienests sācis sarunu procedūru par trīs ražotāju zāļu melanomas ārstēšanai iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.

Kāpēc onkologi, dermatologi un pacienti ceļ trauksmi par melanomas ārstēšanu un diagnosticēšanu? Melanoma ir agresīvākā ādas vēža forma, uzsver ārsts R. Karls. Tāpēc tās ārstēšanā ārkārtīgi svarīga ir savlaicīga diagnostika, un, tā kā melanoma ir ādas vēzis, to vajadzētu arī pietiekami ātri pamanīt pat bez īpašām analīzēm, vienkārši pacientam pašam apskatot savu ādu un sekojot līdzi ādas izmaiņām vai, pamanot kādas izmaiņas, aizejot vizītē pie ārsta. Latvijas dati rāda, ka pirmreizējo melanomas pacientu skaits pieaug, bet slimības izplatība uz Eiropas valstu fona nav liela. Diemžēl mierinošus vārdus nevar teikt par mirstības rādītājiem ar melanomu, kas Latviju ierindo trešajā vietā. 2016. gada beigās Latvijā uzskaitē bija 1970 pacientu ar melanomas diagnozi, bet ļaundabīga ādas melanoma kā nāves cēlonis bija konstatēta 89 gadījumos. «Lai gan sākuma stadijās atklājot šo audzēju, to var izoperēt, un pacients veiksmīgi atveseļojas, diemžēl satraukumu rada pacientu mirstības dati. Viens no iemesliem ir pārāk vēla audzēja atklāšana, bet otrs - tikpat būtisks aspekts - ārstēšana, kāda ir pieejama pacientiem, kuriem melanomu nevar izārstēt tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Vai pacientiem Latvijā ir pieejami moderni medikamenti? Ja līdz šim mēs teicām, ka tikai divas valstis Eiropā šos medikamentus pacientiem neapmaksā, tagad jāsaka - tikai Latvija to nedara,» saka R. Karls. Vienlaikus viņš atsaucas uz Veselības ministrijas nupat izziņoto, ka šogad sākušās sarunas ar trim ražotājiem par melanomas zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. Pagaidām nav prognozējams, kad varētu tikt noslēgts līgums, Neatkarīgajai apstiprināja dienesta speciālisti.

Tikmēr pacientiem un mediķiem atliek vien gaidīt. «Latvijā melanomas ārstēšana un izmantotie medikamenti ir novecojuši un nav atbilstoši mūsdienīgai medicīnas praksei, kā tas ir citur pasaulē,» uzskata arī onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte. Viņa uzsver, ka melanoma lielā mērā reprezentē to, kāda ir visu onkoloģisko pacientu aprūpe Latvijā - valsts atbalsts nav pietiekams. Mediķi stāsta: Latvijā melanomas pacientiem metastātiskas saslimšanas gadījumā nav pieejama mūsdienu aprūpes standartiem atbilstoša terapija. Valsts apmaksā tikai agrīnas melanomas ārstēšanu. Tā ir ķirurģiska iejaukšanās un imūnterapija. Citādāk ir situācijā, kad audzējam ir metastāzes. Tādos gadījumos valsts nevienu no medikamentiem nekompensē. 

«Onkoloģiskās saslimšanas diagnoze Latvijā ir kā laimes spēle - atkarībā no diagnozes un valsts atbalsta iespējas pacients var saņemt vai nesaņemt atbilstošu ārstēšanu, vienlaikus cerības uz dzīvi,» saka biedrības O Fonds valdes priekšsēdētāja Inese Valdheima. «Lai arī ikvienam vajadzētu būt tiesībām saņemt atbilstošu ārstēšanu, Latvijā šo iespēju pārsvarā nodrošina atpazīstamība. Tā ir kā veselības apdrošināšanas polise, uz to skaidri norāda pēdējie skaļie onkoloģijas stāsti, kam tiek vākti ziedojumi. Ko darīt vēža slimniekam, kurš nav sabiedrībā plaši atpazīstams un kuram arī ir nepieciešama mūsdienīga ārstēšana?»