Viņa norādīja, ka problēmas ar e- veselību turpinās un visbiežāk izpaužas laikā, kad ģimenes ārstiem ir aktīvais darbs – darbu dienu vidū. Lai tās novērstu, ārsti ir spiesti strādāt arī pa naktīm un brīvdienām. Vienlaikus situācija pamazām uzlabojoties.

Kā vēl vienu aktuālu problēmu viņa uzvēra aptieku nespēju apstrādāt e-receptes, kā arī fakts, ka tajās neparādās medikamentu ķīmiskie nosaukumi. Neuzrādoties minētajiem zāļu ķīmiskajiem nosaukumiem, nereti nākas izrakstīt dārgāku medikamentu, tādēļ attiecīgi pieaug arī pacientu līdzmaksājums aptiekā.

Kopumā gan ģimenes ārstu attieksme pret e-veselības sistēmu ir atturīga, arī pacienti esot neapmierināti, ka ir jāgaida.

Jau ziņots, no 2018. gada 1. janvāra Latvijā tiek uzsākta obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana. Tā paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Tomēr šī gada pirmajās darbdienās sistēmas darbībā tika novēroti īslaicīgi traucējumi, kas radījušas neērtības iedzīvotājiem un speciālistiem.

Šobrīd vairāk nekā 90 % gadījumu zvani tiek saņemti no ārstniecības personām un farmaceitiem, kuri vēlas konsultēties par E-veselības lietošanu. Visbiežāk speciālistus interesē, kā elektronizēt papīra recepti vai darbnespējas lapu, ja tā ir izsniegta pirms šī gada 1. janvāra. Atbalsta dienesta pakalpojumus aktīvi izmanto ārsti, kuri E-veselības lietošanas līgumu noslēdza tikai pagājušā gada nogalē un vēl nav pilnībā apguvuši visas sistēmas lietošanas nianses.