Kamēr nozarē turpinās asas diskusijas par to, vai ir pareizi, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi pilnā apjomā turpmāk būtu pieejami tikai nodokļu maksātājiem, kā to iecerējusi Veselības ministrija, valdība izlēmusi noteikt pārējas periodu un par gadu atlikt jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Veselības ministrijas iecere paredz, ka pakalpojumu grozs būtu sadalīts sociālā nodokļa nemaksātājiem un maksātājiem. Minimālajā grozā tiktu iekļauta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi, aprūpe grūtniecēm, un apkārtējos apdraudošo slimību diagnosticēšana un ārstēšana. Savukārt pilnais pakalpojumu grozs, plānveida palīdzība, būtu pieejama visiem nodokļu maksātājiem.

Ārsti gan iebilst pret steigu, kādā tiek gatavots šis visiem Latvijas iedzīvotājiem tik svarīgais likums. Pēc pirmdienas sēdes, uzklausot veselības nozares pārstāvjus, politiķi pauda gatavību likumprojektu tomēr skatīt bez steigas, trijos lasījumos. Iecerēts arī noteikt pārējas posmu veselības apdrošināšanas ieviešanai praksē, jo neskaidrību vēl esot pārāk daudz.

Kā uzsver veselības ministre Anda Čakša, ir daudz jautājumi, par kuriem vēl jādiskutē. Un viens no galvenajiem ir definēt, kurš turpmāk būs tiesīgs saņemt valsts apmaksāto medicīnisko palīdzību. Pilna groza saņemšanai būtisks būs gan nodokļu nomaksas laika posmam, gan minimālajam apmēram.

Daudzās neskaidrības un pārejas posms praksē nozīmē, ka vismaz nākamgad sociālā nodokļa maksātājiem un nemaksātājiem izmaiņu medicīnisko pakalpojumu pieejamībā nebūs. Tā vietā ministrija varētu izplatīt aicinājumu sociālā nodokļa nemaksātājiem – veikt iemaksas veselības apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sev pieeju valsts apmaksātiem plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem.