Nacionālais veselības dienests paziņojis, ka ģimenes ārstu prakses noslēdz ar NVD līgumus, un atbilstoši kuram prakse saņem valsts finansējumu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to šos pakalpojumus praksē nevar piedāvāt un sniegt kā maksas pakalpojumus.

Tomēr pārbaudot saņemto informāciju, secināts, ka daudzās ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvāti maksas pakalpojumi, turklāt nav izveidots un publiski pieejams maksas pakalpojumu cenrādis, lai pacients varētu pārliecināties par pieprasītā maksājuma pamatotību. Pārbaužu rezultātā arīdzan secināts, ka protesta laikā ģimenes ārstu prakses mēdz būt slēgtas vai protestā piedalās arī prakses māsa vai ārsta palīgs.

Reaģējot uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) pausto, LĢĀA pārstāve Solvita Olsena skaidro, ka pirms streika atbilstoši Streika likumam tika norādīts, ka ārsti pārtrauc sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, līdz ar ko izriet, ka dienesta paziņojums nav likumīgs.

Viņa, atsaucoties uz Streika likumu, norāda, ka, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, jānodrošina aprūpes minimālais apmērs. Līdz ar to ārsta prakse ir atvērta, un tajā palīdzību sniedz medmāsa un ārsta palīgs, savukārt, ja pacientam ir neatliekama situācija, tad tās risināšanā iesaistās ģimenes ārsts, turklāt tika arī noteikts, ka pacients var izvēlēties ārsta maksas pakalpojumu saskaņā ar cenrādi.

Turklāt, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) nolēmusi spert soli pretī pacientiem un no otrdienas, 18. jūlija, mainījusi protesta formu. Turpmāk tiks pieņemti ne vairāk kā 20 pacienti dienā.

LĢĀA pārstāve pauž neizpratni par NVD mēģinājumiem maldināt sabiedrību, uzsverot, ka šī situācija atspoguļo NVD attieksmi pret ģimenes ārstiem, kas streiko. Piemēram, šos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus slimnīcas veic par maksu, taču pret to dienests nekad nav iebildis.

Līdz ar to, pēc Olsenas vārdiem, šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, ka visi citi sniedz maksas pakalpojumus tāpēc, ka valsts pakalpojums nav pieejams, un tas nerada šaubas, savukārt ģimenes ārstiem pateikts, ka to nevar darīt.

Jau iepriekš Olsena ziņoja, ka NVD draud lauzt līgumus par ārstu pienākumu nepildīšanu streika laikā, tādejādi pārkāpjot streika likumu.

Kā jau vēstīts, kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.