Protesta akcijas aktualitāti nav mazinājis valdības lēmums uz deviņiem mēnešiem atlikt obligāto e-veselības lietošanu un īstenot to sākotnēji kā pilotprojektu. Otrs protesta akcijas iemesls varētu būt zemais finansējums veselības aprūpei, kas arī nākamgad neparedz mediķu algu palielinājumu, iepretim deputātu algu pieaugumam.

Gan ģimenes ārsti, gan mediķu arodbiedrība šogad ir protestējuši. Ģimenes ārstu asociācija maijā rīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta, aicinot valdību paredzēt papildu finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem un izmeklējumiem, mazinot tā sauktās kvotas. Mediķu arodbiedrība savukārt piketējusi vairākas reizes un visas - par adekvāta finansējuma piešķiršanu veselības nozarei, kas nozīmētu arī algu pieaugumu mediķiem.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka ģimenes ārstus satrauc ne tikai e-veselība, kuras ieviešanā līdz nākamā gada septembrim vēl saglabāts brīvprātības princips, bet arī atalgojuma jautājums mediķiem, tostarp ģimenes ārstiem. S. Veide uzsver, ka e-veselības ieviešanas termiņi jau tikuši pārcelti, taču pēc būtības šajā laikā nekas nav mainījies, proti, nav panākti nekādi uzlabojumi, problēmu risinājumi, par ko runā un par ko ģimenes ārsti iebilduši.

E-veselības atlikšana nenotiek ģimenes ārstu dēļ, kā varbūt daudziem šķiet, bet gan pašas sistēmas kļūdu dēļ, kuras nav izlabotas un kuru dēļ e-veselība arī nedarbojas.

Tieši tāpēc tik neliels skaits ģimenes ārstu ir noslēguši līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības lietošanu. No 733 līgumiem par e-veselības sistēmas izmantošanu tikai 128 līgumi noslēgti ar ģimenes ārstu praksēm, liecina Veselības ministrijas šonedēļ valdībā sniegtā informācija. 2015. gada decembrī sāktas mācības par e-veselību, e-veselības portāla lietošanu un datu drošību, un līdz šāgada 1. septembrim mācībās bija piedalījusies 3361 persona, bet līdz gada beigām mācības plānots nodrošināt vēl aptuveni 840 personām. Tiesa, Veselības ministrijas ziņojumā teikts, ka līdz 1. novembrim bija izrakstītas 45 elektroniskās darbnespējas lapas, kā arī 21 elektroniskā recepte, bet vēl pret piecām e-receptēm aptiekās izsniegti medikamenti.

Par atalgojumu S. Veide uzsver, ka mediķi cerējuši uz vismaz 20 miljoniem eiro papildu finansējuma mediķu algām, kas rezultātā nav piešķirts. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders gan norāda, ka jau šogad ģimenes ārstu praksēm finansējums ir palielināts, piemēram, no oktobra tiek maksāta pilna kapitācijas nauda, bet nākamgad palielināsies finansējums līdz ar tarifa kāpumu, no kā ieguvēji būšot arī ģimenes ārsti. Tajā pašā laikā ministrija apzinās, ka finansējums ir par mazu. Sarunas ar ģimenes ārstiem tiks turpinātas.

***

VIEDOKLIS

Sarmīte VEIDE, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:

- Mēs esam neapmierināti ar e-veselības projekta ieviešanu. Sākotnēji tas neparedzēja nekādu pilotprojektu, kam ģimenes ārsti būtu piekrituši, tagad tas tiek atlikts, kā arī nav atrisināti jautājumi par personu - pacientu sensitīvajiem datiem. Ģimenes ārsti ir arī neapmierināti ar nākamā gada valsts budžetu, kurā nav paredzēts finansējums ģimenes ārstu algu paaugstināšanai. Mūs neapmierina tas, cik finansējuma ir atvēlēts veselības aprūpei. Papildus paredzētā nauda - tas ir minimums, un atalgojumā mediķiem šajā palielinājumā ir nulle pieauguma. Tajā pašā laikā deputātiem ir algas palielinājums, arī citām valsts atalgotām personām.