Reklāma

Ja tiks pieņemta likuma norma, kura garantēs vienas profesijas izcelšanu un Latvijas aptiekas turpmāk varēs piederēt tikai nelielai farmaceitu grupai, izveidosies precedents, kas vēlāk var novest līdz absurdai situācijai, kad par uzņēmumu īpašniekiem varēs būt tikai cilvēki ar konkrētas nozares diplomu. Latvija riskē nonākt situācijā, kad par lidmašīnu īpašniekiem varētu būt tikai piloti, autoserviss var piederēt tikai diplomētam atslēdzniekam vai konditoreja tikai konditoram ar augstāko izglītību. Tādus viedokļus izteica komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras „A.W.Olsen & Partners” aptaujātie eksperti.

Uz jautājumu par to, kas mainīsies izglītības sistēmā, ja tiks pieņemts Farmācijas likums, kas paredzēs, ka aptiekas varēs piederēt tikai cilvēkiem ar augstāko farmaceitisko izglītību, Banku augstskolas Prorektors attīstības un infrastruktūras jautājumos Ilmārs Kreituss atzīmē: „Klasiski pieejot jautājumam, īpašnieks ir vadītājs, menedžeris. Šādā veidā tiek ierobežotas gan studentu tiesības, gan uzņēmēju tiesības uz brīvu un konkurētspējīgu tirgu. Diskusijas ir daudz un dažādas. Taču viens ir skaidrs, ja likumu atstās esošajā redakcijā, konkurence mazināsies. Ja studentam ir augstākā izglītība, turklāt viņš ir pierādījis, ka ir spējīgs veiksmīgi vadīt biznesu, tad nav svarīgi, kādā nozarē viņš šo diplomu ir ieguvis. Farmācijas nozare nav tik unikāla, lai tiktu veidoti kādi izņēmuma gadījumi, kad aptiekas var piederēt tikai diplomētiem farmaceitiem. Tad jau mēs varam runāt arī par kosmētikas nozari, kur produktu nepareizas lietošanas sekas arī var būt nekontrolējamas. Turklāt šādi gadījumi rada precedentu citām nozarēm nākt klajā ar īpašumtiesību ierobežošanu”.

Savukārt ekonomists Uldis Osis uzsver, ka naivs pieņēmums, ka katrs, kuram ir farmaceita diploms spēj vadīt uzņēmumu, var novest arī pie nopietnām un absurdām sekām: „Sanāk, piemēram, ka vienīgā iestāde valstī, ko es kā ekonomists, kā arī citi mani amata brāļi drīkstētu vadīt, ir ekonomikas institūts. Taču neviens ekonomists nedrīkstētu būt īpašnieks, ne arī varētu vadīt kādu citu uzņēmumu, jo katrs no tiem darbojas kādā specializētā nozarē un, pēc farmācijas likuma precedenta būtu jāprasa, lai it visu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem būtu diploms konkrētajā specialitātē. Tas ir tāpat, kā lidmašīnas pilota kabīnē pilnīgi noteikti drīkst sēdēt tikai diplomēts pilots, bet nav nekādas vajadzības pilota diplomu prasīt arī no lidostas priekšnieka”.

Ekonomiste Raita Karnīte atzīmē, ka nav pamata ierobežot aptieku īpašnieku profesionālu piederību. „Mēģinājumi atstāt Farmācijas likumu esošajā redakcijā ir tīra lobēšana, aiz kuras stāv kāda ieinteresētā puse. Nemāku teikt, kura tieši, vai augstskolas, kuras cenšas iegūt lielāku studentu skaitu, kas, protams, uz pāris gadiem ir iespējams, vai kas cits. Taču viens ir skaidrs. Nevajag mānīt tautu. Savukārt, kas attiecas uz pašu likumu - aptiekā ir jābūt vienam speciālistam – farmaceitam, taču viņam nav jābūt aptiekas īpašniekam. Aptiekas īpašniekam ir jābūt cilvēkam, kurš veiksmīgi spēj vadīt uzņēmumu, konkurences, krīzes vai jebkādos citos apstākļos. Un ir pilnīgi vienalga kāds viņam diploms ekonomista vai farmaceita”, saka R. Karnīte.

Savukārt, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uz lūgumu komentēt to, kā Farmācijas likums ietekmēs izglītības sistēmu, atteicās paust savu viedokli, piebilstot: „Es neko neatbildēšu un nekomentēšu. Mans viedoklis ir tāds pats kā Līgas Krīgeres. Jo Ārstu biedrības viedoklis ir tāds pats kā Latvijas Farmaceitu biedrības. Tam viedoklim, ko paudīs Līga Krīgere, vienmēr pievienosies arī Pēteris Apinis”. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Līga Krīgere uzstājas par Farmācijas likuma pieņemšanu esošajā redakcijā.

Šobrīd Farmācijas likumā paredzēts, ka vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai — ar veselības ministra atļauju — pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Ja Saeima atbalstīs likumu bez grozījumiem, no nākamā gada janvāra esošo 844 aptieku vietā Latvijā var palikt tikai 139.