19. augusts, Pirmdiena
Vārda dienas: Imanta, Melānija
Sākuma lapa » Tirdzniecība, veikali » Kāpēc uzņēmēji iebilst pret cigarešu slēpšanu no pircēju acīm veikalos?
Kāpēc uzņēmēji iebilst pret cigarešu slēpšanu no pircēju acīm veikalos?
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 12. februāris 2019, 10:49
Jaunās Saeimas deputātiem nāksies izšķirties, vai saglabāt esošo tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību vai arī veikalniekiem likt cigaretes turpmāk slēpt no pircēju acīm, ļaujot viņiem vien ielūkoties cenu lapās. Uzņēmēji un pētnieki norāda, ka šāda kārtība mazinās ienākumus valsts budžetā, palielinās ēnu ekonomikas ietekmi, bet smēķēšanas izplatību nesamazinās.

Iecere par cigarešu un citu tabakas izstrādājumu slēpšanu no potenciālo pircēju acīm nav jauna. Šāda ideja jau tika apspriesta iepriekšējās Saeimas laikā un guva arī daļas deputātu atbalstu likumprojekta par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma pirmajā un otrajā lasījumā. 

Parlamenta kārtības rullis paredz: ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamais sasaukums savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iespējamie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā bija viens no 73 likumprojektiem, pie kura jaunās Saeimas deputāti nolēma turpināt darbu. Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vērtēs šos likuma grozījumus.

Ietekme uz tautsaimniecību - negatīva

Grozījumi likumā paredz, ka mazumtirdzniecības vietās tiks aizliegts izvietot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un to preču zīmes tā, ka pircēji var tās redzēt. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu pieejamību un cenām, mazumtirdzniecības vietā pēc pircēja pieprasījuma būs jābūt pieejamai informācijas lapai, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā. Turklāt esošajā redakcijā nav paredzēts nekāds pārejas periods. Tirdzniecības vietu pielāgošana, tas ir, īpašu tabakas izstrādājumu tirdzniecības stendu iegāde un pielāgošana, ir laikietilpīgs process, kas no uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem, prasīs būtiskas investīcijas un apjomīgu darbu.

Ja Saeimas deputātu vairākums atbalstīs, pēc daudzu tirgotāju un ražotāju domām, absurdo ieceri, tad realitātē tas varētu izskatīties tā: potenciālais cigarešu pircējs, izstāvējis rindu pie kases, lūgs kasierei cenu lapu, lai izpētītu, kādu cigarešu marku pirkt. Labākajā gadījumā pircējs izvēli būs izdarījis, jau stāvot rindā. Kasierei būs jāstiepjas, lai aizsniegtu speciālu skapi, kurā glabāsies cigaretes, vai arī jādodas uz atsevišķu telpu pēc izvēlētās cigarešu paciņas. Rinda tikmēr gaidīs, kamēr tiek apkalpots šis pircējs. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs aprēķinājis, ka līdz ar to cigarešu pircēja apkalpošanas laiks pagarināsies piecas reizes, savukārt veikalniekiem šīs ieceres ieviešana izmaksās 3000 eiro uz vienu darba vietu. «Tas ir kārtējais drauds mazo veikalu izputēšanai, zaudējot konkurences cīņā ar lielajiem veikaliem,» Neatkarīgajai sacīja H. Danusēvičs. «Papētījām situāciju austrumu kaimiņzemē, kā ir mainījušies pircēju paradumi, ieviešot cigarešu slēpšanas pasākumus. Izrādās, ka nekā, jo tie, kas pirka cigaretes, pērk joprojām. Vienīgās izmaiņas ir tādas, ka lielo tabakas ražotāju populārie zīmoli arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas. Tirgū ienākt jaunas markas cigaretēm ar samazinātu nikotīna daudzumu tikpat kā vairs nav iespējams, jo pircējs par to neuzzina.»

Ierobežojumi ar izņēmumiem

Jaunās likuma normas neattieksies uz visiem mazumtirgotājiem vienādi, tās ir plānots neattiecināt uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī tādām mazumtirdzniecības vietām, kuras atrodas konstruktīvi nodalītās telpās ar atsevišķu ieeju un kur tabakas izstrādājumi un to preču zīmes nav redzamas ārpus šīs mazumtirdzniecības vietas.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija uzskata, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, tiks kropļota konkurence - veikalus, kas atrodas tirdzniecības centros, nostādot ekonomiski izdevīgākā situācijā nekā veikali, kuri atrodas ārpus tirdzniecības centriem. Turklāt izņēmumu noteikšana nesasniegs to mērķi, kādēļ tiek plānots noteikt atklātas tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu. Lielveikalos vai tirdzniecības centros būs daudz vieglāk nodalīt atsevišķu vietu vai telpu tabakas izstrādājumiem, kas savukārt nekāda veidā nemazinās risku un iespēju potenciālajiem interesentiem tajā brīvi ieiet un apskatīt minētās preces. Līdz ar to aizliegums mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt, nesasniegs mērķi ierobežot tabakas izstrādājumu lietotāju skaita pieaugumu vai to samazināt.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija uzskata, ka aizklāta tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība pieļaujama tikai ar nosacījumu, ja tas attiecas uz visiem tirgotajiem bez izņēmuma.

Nelegālam tirgum piešķils uguni

Neatkarīgās aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka nekas nav sliktāks par ierobežojumiem, aizliegumiem, jo īpaši tad, ja tie ir absurdi. Tie rada augsni nelegālām darbībām un kropļo konkurenci.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzsver, ka šāds priekšlikums esošajā redakcijā vistiešākajā veidā sekmē konkurences izkropļojumus, radot būtiskas priekšrocības dažiem tirgus dalībniekiem, piemēram, lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem un nelegālajam tirgum.
Savukārt bezdūmu nozares asociācija ir aprēķinājusi, ka, pieņemot likuma grozījumus pašreizējā redakcijā, bezdūmu produktu patēriņu pilnībā veidos nelegālā produkcija, kas pakļaus sabiedrību nekontrolētam un bīstamam veselības riskam, kā arī līdz minimumam samazinās valsts budžeta ieņēmumus, jo tiks slēgtas 90 procenti legālo bezdūmu produktu tirdzniecības vietu. Asociācijas aprēķini balstās uz faktiem, ka 90 procenti bezdūmu produktu mazumtirdzniecības vietu ir izvietotas tirdzniecības centru nelielos, atvērtos stendos vai tirdzniecības vietās, kurām nav atsevišķas ieejas un kuras nav konstruktīvi nodalītas no pārējā tirdzniecības centra. Tirdzniecības vietu nomas līgumi nepieļauj to konstrukciju pārbūvi - tas prasa saskaņošanu ar būvvaldēm, un tajā nav ieinteresēti ēku īpašnieki. Līdz ar šādu prasību ieviešanu legālās tirdzniecības vietas vairs nevarēs pastāvēt.

Pēc asociācijas aplēsēm, jau šobrīd lielākais bezdūmu produktu apjoms Latvijā tiek tirgots nelegāli, jo vismaz 60% patērētāju tos iegādājas kontrabandas ceļā vai ārvalstu interneta veikalos. Šo situāciju ievērojami veicina arī nepārdomāti ieviestais distances līguma tirdzniecības aizliegums, kas nav ņēmis vērā tendences daudzās Eiropas valstīs un Latvijas uzņēmumus nostādījis situācijas ķīlnieku lomā. Proti, tiem jāmaksā gan algas, gan akcīzes nodoklis, jānodrošina kvalitātes kontrole produktiem un jāspēj izdzīvot, kamēr patērētājus nekas nekavē veikt pasūtījumus sociālajos tīklos vai interneta veikalos, kas netiek kontrolēti.

Arī cigarešu ražotāji uzskata, ka līdz ar šīs ieceres ieviešanu pieaugs ne tikai nelegālo cigarešu tirdzniecība, bet arī administratīvais slogs tirgotājiem, bet nesamazināsies smēķētāju skaits. Saskaņā ar informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen pētījuma datiem par tukšajām cigarešu paciņām Latvijā, secināts, ka pagājušā gada nogalē nelegālā tirdzniecība un tās cigaretes, kas bija bez Latvijas akcīzes nodokļa markas, veidoja 20 procentus no visa cigarešu tirgus.

Iebilst pētnieki un citas ES valstis

LDDK uzsver, ka joprojām nav pieejami objektīvi dati no tām pasaules valstīm, kurās ir spēkā šādi mazumtirdzniecības ierobežojumi, un pierādījumi tam, ka tie būtu rezultējušies ar smēķējošo, it īpaši smēķējošo jauniešu, skaita samazināšanos un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. «Šādi priekšlikumi, kas ierobežo legālo produktu izplatību mazumtirdzniecībā, nav samērīgi ar šķietami definēto mērķi - samazināt smēķēšanas izplatību Latvijā. Šīm iniciatīvām nav pietiekama pamatojuma, kas ļautu uzskatīt, ka to pieņemšanas gadījumā varēs sasniegt definēto mērķi - proti, ierobežot kaitīgo ieradumu izplatību,» uzskata LDDK.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Muitas konsultatīvā centra veiktajā tabakas produktu izvietošanas aizlieguma ekonomiskajā novērtējumā norādīti riski, ka, ieviešot šādu aizliegumu, varētu nepieaugt budžeta ieņēmumi - tas radīs gan papildu izmaksas tirgotājiem, gan samazinās legālās tirdzniecības apmēru. Novērtējumā prognozēts legālā tirgus samazinājums no 1,9 miljardiem cigarešu 2017. gadā uz 1,5 miljardiem cigarešu 2020. gadā, vienlaikus pieaugot nelegālajam tirgum līdz 28 procentiem. Tādējādi, ieviešot šādu aizliegumu, valsts budžets varētu zaudēt 17 miljonus eiro gadā.

Aizliegums izvietot cigaretes tirdzniecības vietā ir tiešs apdraudējums mazajiem tirgotājiem, īpaši reģionos, un, saskaņā ar RTU un Latvijas faktu veiktajiem pētījumiem, pastāv būtisks risks, ka šāds aizliegums paaugstinās cigarešu kontrabandu.

Pirms likumprojekta tālākas virzīšanas uz Saeimas plenārsēdi tas bija jāsaskaņo ar EK un ES dalībvalstīm. Pērn tika saņemti iebildumi no Bulgārijas, kā arī komentāri no EK un Itālijas. Bulgārija iebilda iecerei slēpt tabakas produktus, jo ES direktīva par tabakas produktu ierobežošanu ir gana stingra, tāpēc, ja Latvija vēloties noteikt vēl stingrākas prasības, nepieciešami pētījumi par to, vai tas nemazinās patērētāju informētību un nekavēs jaunu produktu ienākšanu tirgū.

Cīņai ar smēķēšanas izplatību ir citi riski

LDDK uzskata, ka saprātīgākais un efektīvākais veids, lai mazinātu kaitīgo ieradumu (tajā skaitā smēķēšanas) izplatību Latvijā, ir pasākumu kopums cīņai ar nelegālo tirgu, tajā skaitā pasākumi, kas ietver mērķtiecīgu investīciju politiku un jaunu, pienācīgi apmaksātu darba vietu radīšanu Latvijas reģionos, kur īpaši aktuāls ir nelegālo akcīzes preču jautājums. Tāpat pasākumu kopums sabiedrības veselības, tas ir, veselīga dzīvesveida, veicināšanai, kas Latvijā pamatā balstās uz privātu entuziasmu un iniciatīvām ar plašu darba devēju atbalstu šādām aktivitātēm, kā arī pārdomāta nodokļu politika.

Viedokļi:

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs:

- Ja Saeima pieņems šo absurdo lēmumu, tas pierādīs viņu nekompetenci, jo šobrīd apspriešanā ir Eiropas Savienības tabakas izstrādājumu direktīvas ieviešana, kas paredz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi. Mūsuprāt, profesionāli būtu vispirms Saeimai izpildīt ES direktīvas prasības, par kurām diemžēl Saeimas deputāti neliekas ne zinis, un tikai pēc tam piedāvāt kaut kādas papildu iniciatīvas. Ceram, ka Saeimas deputāti turēs savus priekšvēlēšanu solījumus, ka darbosies iedzīvotāju interesēs. Pieņemot likuma grozījumus šādā redakcijā, tie noteikti nedarbosies iedzīvotāju interesēs.

Lai samazinātu tabakas kaitīgo ietekmi, pirmkārt, vajadzētu panākt, lai tiktu ievērota jau esošā likumdošana, piemēram, smēķēšanas aizliegums sabiedriskā transporta pieturvietās. Manuprāt, ir jāsper solis vēl tālāk, aizliedzot smēķēšanu visās sabiedrībai pieejamās vietās, lai Latvijā tiktu ieviesta no tabakas brīva vide. Sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss ir iniciatīva smēķēšanas aizliegumam publiskās vietās, bet Saeimas deputāti šādu iniciatīvu negrib virzīt. Tas būtu efektīvāk nekā cigarešu slēpšana tirdzniecības vietās.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats