Pēdējā laikā Latviju pārsteidz atkal un atkal jauni sadārdzinājumi vai to riski – dzīve Latvijā kopumā kļūst arvien dārgāka – degvielai būs lielāks akcīzes nodoklis, kas izsauks sadārdzinājumu visās jomās, sviesta cenas ir uzlēkušas debesīs, mājokļu cenas aug, neskatoties uz pozitīvi plānoto nodokļu reformu, ne viss izskatās tik spoži kā solīts.
Tie ir tikai daži piemēri, kas spilgti liecina, ka dzīve Latvijā kļūst arvien dārgāka, bet iedzīvotāju ienākumi netiek tiem līdzi. Vai arī olas, kas ir viens no visvairāk patērētajiem pārtikas produktiem Latvijā, drīzumā sagaida sviesta liktenis un ola kļūs tikai par svētkos galdā pasniedzamu maltīti?
Sabalansēt pirktspēju ar humāniem mērķiem
Nesenā biedrības Dzīvnieku brīvība akcija par sprostos dētu olu izņemšanu no tirdzniecības veikalos Rimi, no vienas puses, ir ļoti apsveicama - katrai dzīvai radībai ir jādod iespēja dzīvot piemērotos un dabiskos apstākļos. Kā galvenais arguments akcijas rīkotājiem ir tieši dzīvnieku tiesības. Domājams, ka absolūti lielākā daļa iedzīvotāju ir tikai par to, lai visas vistas būtu laimīgas, un ir gatavi par to parakstīties. Taču pilnīgi citas domas cilvēkiem nāk prātā brīdī, kad viņi nāk pie olu plauktiem veikalos - te vairs nedarbojas laimīgo vistu princips, te darbojas cits - zemākās cenas princips. Tas ir tikai likumsakarīgi - kamēr cilvēka dzīvē nozīme būs naudai, tikmēr būs vēlme ietaupīt. Tikai tie cilvēki, kuru maciņš ir pietiekami pilns, lai neliegtu sev pašu labāko, kas pieejams veikalu plauktos, padomās arī par laimīgām vistām. Protams, ir arī cilvēki, kuri savas ērtības un naudu ir gatavi ziedot idejas vārdā, bet statistikas dati pierāda, ka gan vienu, gan otru ir ļoti maz - tikai apmēram 2% no visiem olu pircējiem izvēlas kūtī dētas olas vai brīvībā turētu vistu olas. Tas nozīmē, ka pārējie 98% iedzīvotāju ir spiesti rēķināt un izvēlēties lētāko produktu, otrā plānā atstājot vistu labturības jautājumus.
Cenu starpība starp būros dētām olām un kūtī dētām olām ir ļoti neliela - faktiski tikai aptuveni 20% apmērā. Taču salīdzinājumā ar brīvībā turētu vistu olām tā ir visai ievērojama. Salīdzinām cenas šā gada augustā. Lai vieglāk orientēties, cenas norādītas par 10 lielā izmēra olām dažādos veikalos. Būros dētu olu cena Rimi, Mego, Sky un Elvi veikalos ir amplitūdā no 1,19 līdz 1,60 jeb 12 līdz 16 centu par olu. Savukārt kūtī dētas olas, ko Latvijas tirgū piedāvā tikai Balticovo ar nosaukumu Zemnieku olas, Rimi maksā 1,97 eiro, Sky - 2,09 eiro, Elvi - 1,99, respektīvi, viena kūtī dēta ola maksā ap 20 centiem. Tas ir pretrunā ar biedrības Dzīvnieku brīvība pausto un popularizēto viedokli: «Tirgus ir pārpildīts ar sprostos dētām olām, kamēr ražošanā tikai mazliet dārgākās kūtīs dētās olas ir mākslīgi sadārdzināts retums. Beigu beigās patērētājs vēlas ētisku produktu par pieņemamu cenu, ko šobrīd Latvijas uzņēmumi nepiedāvā, tā vietā sadārdzinot produkciju un noveļot atbildību uz pircējiem, kurus paši arī demotivē.» Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps informē: «Jau tagad Balticovo spēj nodrošināt Latvijas tirgu ar kūtī dētām olām, taču lielākā daļa saražotās produkcijas nonāk eksporta tirgos, jo šeit iedzīvotājiem svarīgs ir pat 10 un 20 centu sadārdzinājums, tāpēc lielākais pieprasījums ir tieši pēc lētākā segmenta produkcijas.» Iepriekš teiktais liecina, ka tirgu tomēr nosaka pieprasījums - ja tas pieaugs pēc kūtī dētām olām, tad arī ražotāji pievērsīsies šim segmentam. T. Auškāps uzsver: «Mēs būtu tikai priecīgi, ja pieprasījums pēc kūtī dētām olām pieaugtu vietējā tirgū - tas mums kā lielam olu ražotājam, kas piedāvā tirgū ļoti daudzveidīgu produkciju, tostarp arī paipalu olas un brīvībā turētu vistu olas, būtu ļoti izdevīgi, taču mēs nevaram ignorēt patērētāju tiesības izvēlēties.»
Pavisam laimīgu vistu jeb brīvībā turētu vistu olu cena ir praktiski divas reizes lielāka. Tātad: 10 liela izmēra olas, ko dējušas brīvībā turētas vistas, maksā gandrīz 4 eiro: Rimi Klēts piedāvā, sākot no 3,25 līdz 3,90 par iepakojumu, Sky cenas ir līdzīgas - ap 3,80, izņemot Balticovo Brīvo vistu olas, kas maksā tikai 3,15 eiro.
Par un pret būros dētām olām
Iedziļinoties olu ražošanas industrijā, nevar neņemt vērā arī citus aspektus, tostarp industrijas ietekmi uz vidi, pārtikas drošību, Latvijas ekonomiku un tautsaimniecību. Šobrīd Latvijā sprostos dētu olu ražošanu īsteno 8 uzņēmumi, kūtī dētu olu 3, brīvībā turētu vistu olu ražošanu 7 saimniecības un 1 uzņēmums ralizē bioloģiski sertificētu olu ražošanu.
Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā, turklāt tas vēl arvien ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kura produkcija 70% apmērā nonāk eksporta tirgos. Vienā dienā tiek iegūts 1,8 miljoni olu, kas tiek pārdotas Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Ungārijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Lielbritānijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Beļģijā, Angolā, Honkongā, Japānā, ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos. Kopējais uzņēmuma pagrozījums ir nepilni 45 miljoni eiro 2016. gadā, no tiem 30 miljoni ir «ievestā» nauda no eksporta. Tiešais pienesums valsts ekonomikā ir mērāms aptuveni 6,5 miljonu eiro apmērā, ko veido 3 miljoni uzņēmuma nomaksātajos nodokļos un 3,5 miljoni kā PVN. Vēl jārēķina arī naudas plūsma, ko ģenerē zemnieki, piegādātāji un tirgotāji.
Aprēķini parāda, lai saglabātu esošo darbības apjomu (670 miljoni olu 2016. gadā), pārejot tikai uz kūtī dētu olu ražošanu, uzņēmuma teritorija krietni iestieptos Iecavā - respektīvi, platība ražošanai būtu mērāma kvadrātkilometros. Vienlaikus tas nozīmē ievērojamu CO2 izmešu pieaugumu un citu ar vidi saistītu jautājumu aktualizēšanu. Ietekme uz vidi būtu vēl lielāka, pārejot uz brīvībā turētu vistu olu ražošanu. Šobrīd pat nerunāsim par nepieciešamajām investīcijām.
Arī attiecībā uz vistu labturību ir daudz diskusiju vērtu jautājumu. Ieguvumi ir laimīgi putni un neindustrialā vidē iegūts augstvērtīgs produkts, taču jārēķinās ar putnu pakļaušanu augstākam bakteriālam riskam, bioriskiem un slimībām, putnu savstarpējo kanibālismu un knābšanu, putnu īsāku mūžu un zemāku dējību, traumām, putniem lecot vai lidojot, ap 20% lielāku barības patēriņu, nepilnīgu uzturu, kā arī attiecībā uz pārtikas drošību - bakteriāli apdraudētākām olām. Pārtikas un veterinārais dienests: «Jebkuram pārtikas produktam ir jāatbilst nekaitīguma un drošuma kritērijiem. Līdzīgi kā uz dažādām desām dienests raugās vienādi - no nekaitīguma un drošuma pozīcijām, tieši tāpat uz olām. Ja ražotājs ir gatavs piedāvāt patērētājam preci, kas atbilst noteiktiem, paša ražotāja definētiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, brīvi turētu vistu olas, tad viņš garantē, ka tās tiešām ir šādos un ne citādos apstākļos turētu vistu olas (savās pārbaudēs par to pārliecinās arī dienests), taču izvēli starp dažādi turētu vistu olām izdara patērētājs.»
Varam tikai piekrist - izvēle ir jāizdara patērētājam, kura tiesības nedrīkst ierobežot.
***
VIEDOKĻI
Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs:
«Tirgotāji tirgo tādu produkciju, kādu pircēji ir gatavi un grib pirkt. Jāatzīst, ka viens no galvenajiem olu izvēles kritērijiem ir cena, kur sprostos dēto olu cenas var būt pat uz pusi zemākas nekā brīvē dēto olu cenas. Jāsaprot, ka Latvijas cilvēki nav tik bagāti, lai varētu atļauties pilnīgu sprostos dētu olu aizliegumu.
Tirgotāju atbildība ir nodrošināt patērētājiem iespēju izvēlēties, kādas kategorijas olas pirkt. Varu apgalvot, ka lielākie tirgotāji šādu iespēju saviem klientiem sniedz. Katrs pircējs brīvi var izvēlēties, kādas kategorijas olas patērēt savā uzturā. Konkrētās kategorijas, kas apzīmē dējējvistu turēšanas apstākļus, ir norādītas uz olu iepakojumiem, tādā veidā jau marķējums signalizē par olu izcelsmes veidu. Papildus tam Latvijā ir vairāki ražotāji, kas marķē iepakojumus arī ar Zaļo karotīti, kas norāda uz Latvijā ražotu kvalitatīvu produktu.
Jāņem vērā arī fakts, ka lielākā daļa konditorejas ražotāju izmanto būros dēto vistu olas, lai gala produkta cenas būtu konkurētspējīgas. Atteikšanās no sprostos dētu olu izmantošanas celtu cenas arī šiem produktiem.
Papildus piedāvājumam liela uzmanība no tirgotāju puses ir olu kvalitātei, tāpēc lielākie tirgotāji vienmēr operatīvi reaģē, ja PVD vērš uzmanību uz kādu potenciālu kvalitātes neatbilstību.»
Ināra Šure, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja:
«Mūs satrauc, ka šobrīd publiski tiek realizētas aktivitātes, kas var nopietni kaitēt vietējiem ražotājiem un pavērt ceļu importa olām Latvijā. Mūsuprāt, šobrīd dzīvnieku biedrības aktivitātes nav vērstas uz konstruktīvu viņu interesējošo jautājumu risināšanu un tās drīzāk var raksturot kā uzņēmumu šantāžu, iesaistot ārvalstu institūcijas un partnerus, kuru interesēs noteikti nav Latvijas ražotāju ekonomiskā attīstība. Jau šobrīd patērētājiem ir iespējams nopirkt lielveikalos olas, kuras dējušas vistas, kas nav turētas būros, taču tās izvēlas tikai aptuveni 2% pircēju, jo ir dārgākas. Ņemot vērā, ka olas ir pamatpatēriņa grozā un cilvēki tās regulāri lieto ikdienā, viņiem cena ir ļoti būtisks izvēles faktors, it īpaši mūsdienu ekonomikas apstākļos.»
Aivars Andersons, Biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis:
«Dzīvnieku brīvība strādā, lai izbeigtu dzīvnieku ciešanas industriālajā lopkopībā, kažokzvēru audzēšanā un izklaides industrijā. Dējējvistu labturības kampaņā esam saņēmuši papildu finansiālu atbalstu no apvienības Open Wing Alliance, kuras sastāvā strādājam, lai atbrīvotu vistas no sprostiem visā pasaulē.
Nacionāla līmeņa aizliegums būros dētu olu tirdzniecībai ES pastāv Austrijā. Uzņēmumu atbildības līmenī no sprostos dētām olām ir atteikušies vairāk nekā 250 vadošo ASV uzņēmumu mazumtirdzniecības, pārtikas pakalpojumu, viesnīcu, restorānu, pārtikas ražošanas un citos sektoros. Straujas pārmaiņas pēdējos gados notiek arī Eiropā, kur aizvien vairāk uzņēmumu atsakās no sprostos dētām olām. Šādu politiku ir pieņēmuši pat vairāki zemo cenu tīkli Polijā, piemēram, Biedronka, Tesco, Lidl u.c.
Tipiski, ka, palielinoties kūtī dētu olu (nr. 2) tirdzniecības apjomiem kādā valstī, arī samazinās to cenas. Ražotāji norāda uz 10-20% pašizmaksas pieaugumu attiecībā pret sprostos turētu vistu olām, tomēr Latvijas veikalos šobrīd nav atrodamas kūtīs dētas olas ar tik nelielu cenas atšķirību, jo šīm olām tiek piemērots neadekvāts uzcenojums, mēģinot nopelnīt vairāk uz ētiski motivētiem pircējiem.
Šobrīd cilvēki ir spiesti maksāt ievērojami vairāk par ētiskāku produkciju tieši uzņēmumu īstenotās politikas dēļ. Tirgojot sprostos dētas olas, uzņēmumi pēc būtības atņem cilvēkiem izvēli uz ētisku produktu par pieņemamu cenu. Tirgus ir pārpildīts ar sprostos dētām olām, kamēr ražošanā tikai mazliet dārgākās kūtīs dētās olas ir mākslīgi sadārdzināts retums.
Ar katru gadu kūtī vai brīvos apstākļos dētu olu patēriņa īpatsvars pieaug, taču tas notiktu daudz straujāk un pieejamāk patērētājam, ja uzņēmumi izvēlētos atteikties no sprostos dētām olām. Beigu beigās patērētājs vēlas ētisku produktu par pieņemamu cenu, ko šobrīd Latvijas uzņēmumi nepiedāvā, tā vietā sadārdzinot produkciju un noveļot atbildību uz pircējiem, kurus paši arī demotivē.».
Rādīt reklāmu
