- Latvijā iegādāta alkohola īpatsvars Dienvidigaunijā sasniedzis 33%. Katra trešā alkoholisko dzērienu pudele, kas tika izlietota Dienvidigaunijas un Tartu apriņķos, bija nopirkta Latvijā. Tas nozīmē, ka jau 10% igauņu maksā Latvijas alkohola akcīzi. 

- Jā! Igauņu aprēķini liecina, ka 33% pircēju no Dienvidigaunijas dodas iepirkties uz Latviju. 

- Pateicoties igauņu stiprā alkohola pirkumiem, alkohola akcīzes nodokļus Latvijā šogad iekasēs par 8-9 miljoniem eiro vairāk, bet alus akcīzes nodokli par 6 miljoniem eiro vairāk. Igauņi Latvijā iepērk arī dīzeļdegvielu. 

- Igaunijas pienesumu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļu ienākumos var viegli identificēt. Pagājušajā gadā dīzeļdegvielas akcīzē kopumā Latvijā no Igaunijas pircējiem iekasēja aptuveni 20 miljonus eiro. Turklāt galvenie dīzeļdegvielas pircēji (90%) bija Igaunijas juridiskās personas. Te ir svarīgi arī saprast, kāpēc Igaunija var atļauties plānot turpināt paaugstināt akcīzes nodokli (Igaunija plāno 2018. gadā akcīzes nodokļus vēl vairāk palielināt). Kamēr Igaunijas akcīzes nodokļi būs būtiski zemāki nekā Somijā, tikmēr Igaunijā ar akcīzes nodokļa iekasēšanu viss būs kārtībā. Piemēram, stiprā alkohola segmentā simt miljonus eiro no Igaunijas akcīzes nodokļu ienākumiem nodrošina pircēji no Somijas. Tātad, ja Latvija papildus iegūst no Igaunijas kādus piecpadsmit miljonus eiro nodokļos, tad Igaunija vienalga būs plusā. Šo loģiku mūsējie diemžēl negrib vai nespēj saprast. Tomēr katras saprātīgas valsts valdības primārais uzdevums ir rūpēties par savas valsts interesēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka proporcionāli akcīzei valsts iegūst arī PVN.

- Tad jau sanāk, ka viens no Igaunijas brīnuma cēloņiem ir 100 miljonu eiro lielā somu «dotācija» Igaunijai katru gadu. Bija laiks, kad 40% no Igaunijā pārdotā stiprā alkohola nopirka pircēji no Somijas. Igaunijas valsts budžets saņēma tik lielu dotāciju, ka, to izlietojot saprātīgi, viņi varēja sasniegt to līmeni, kas viņiem ir pašlaik.

- Visos preču veidos igauņu ieguvums ir daudz lielāks. To es vienmēr visiem stāstu. Tikai Latvijas augstākajos varas gaiteņos to nevēlas dzirdēt. Kad es runāju ar Ministru prezidentu, šo loģiku izskaidroju. Viņa atbilde bija, ka nav smuki, ka mēs igauņus nodzirdam… 

Igauņi ir pētījuši, kas tad ir tas vidējais pircējs, kas iepērkas Latvijā. Tas parasti ir precēts pāris, kas paņem līdzi vēl kādu līdzbraucēju un kuru ienākumi ir virs vidējā. Šie pircēji ir ļoti rūpīgi izrēķinājuši, kuras preces pērkot brauciens atmaksājas. Jo, neskaitot Dienvidigauniju, iepirkties uz Latviju jau brauc pat no 200 un vairāk kilometru attāluma. Viņi ir izrēķinājuši, cik liels būs ietaupījums, nopērkot četrus iepakojumus alus, 10 pudeles litra tilpuma degvīna un divus iepakojumus cigarešu, kā arī piepildot pilnu bāku ar degvielu. Tad viņiem tas brauciens rentējas. Nākamreiz viņi jau aizbrauc līdz Valmierai un iepērkas arī citos veikalos - lielveikalā Depo u.c. Galvenais, kāpēc viņi brauc, ir izdevīgums. Nav pareizi rēķināt tikai ieguvumus no akcīzes precēm. Ieguvumi ir daudz lielāki. Igaunijas braucēji arī paēd, iedzer kafiju utt. Arī tur tiek iekasēts PVN. Ja nebūs lielās akcīzes nodokļu starpības, ja kaut vienai no šīm akcizētajām precēm cena pietuvināsies Igaunijas cenu līmenim, tad zudīs izdevīgums tāliem braucieniem un paliks tikai pierobežas cilvēku iepirkšanās. Finanšu ministrija man saka: «Mēs esam izrēķinājuši tā, ka mēs būsim nedaudz lētāki nekā Igaunijā.» Taču šādi lielākā ieguvumu masa tiks pazaudēta.

Valkā lielākais veikals - Alko1000 - pērn apgrozīja 17 miljonus. Viens veikals pārdeva Cēsu alus produkciju par pieciem miljoniem eiro! Cēsu alus pat ir kāpinājis ražošanu. Ieguvums ir visai Ziemeļvidzemei. Tas ir radījis papildus 200 jaunas darba vietas. Tas nodrošina pietiekami lielus papildu ienākumus visos nodokļu veidos, bet vislielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. 

Valdība rīkosies absolūti neprātīgi, ja šos papildu līdzekļus mēs pazaudēsim. Mēs varam pat nedaudz palielināt akcīzi, bet tikai nedaudz. Ar ļoti lēnu, lēzenu akcīzes celšanos mēs varam iegūt vēl lielākus papildu ienākumus. 

Es jau esmu ticies ar vairāku somu tūrisma firmu īpašniekiem, arī ar lielākās autobusu tūru firmas īpašnieku, kurš apkalpo tūristus no visas Somijas. Katru gadu uz Igauniju šī firma atved 650 000 somu tūristu. Lielāko daļu no Somijas tūristiem interesē nevis muzeji, bet dzērieni, garšīgs ēdiens un vietējo amatnieku izstrādājumi. Es Somijas tūrfirmas pārstāvjus aizvedu uz Cēsīm, uz Rīgu, kur viņi nekad nebija bijuši. Viņu secinājumi bija viennozīmīgi: «Tagad šurp ir vērts braukt!»

No 2018. gada somi ir gatavi sākt iekļaut Latvijas loku savos maršrutos! Tas nozīmē, ka, ja mēs spētu saglabāt būtisku cenu starpību ar Igauniju, tad somu tūristu skaits būtiski augs. Valsts ienākumi tad būs vēl lielāki, jo vidējais igauņu pircējs Alko1000 veikalā iepērkas par 50 līdz 70 eiro, bet vidējais pircējs no Somijas - par 200 eiro.