Oficiālā statiska liecina, ka aizvadītā gada pēdējos mēnešos - oktobrī un novembrī (decembra dati pagaidām nav pieejami) - pārtikas cenas Latvijā ir augušas, ja tās salīdzina ar 2015. gada attiecīgo periodu. 2016. gada novembrī Latvijā pārtika maksāja par 2,9% dārgāk nekā pirms gada. Vislielākais cenu pieaugums bijis sviestam - par 13%, cukuram - par 12%, liecina Centrālās statiskas dati.

Nav jābūt statistiķim, lai saprastu, ka pārtika Latvijā ir kļuvusi dārgāka. Par to liecina arī ikdienas pirkumi. Pirms gada sviesta paciņu varēja nopirkt, pat nesamaksājot vienu eiro, bet šobrīd jāpriecājas, ja veikalā nav izpirkts sviests, kas maksā 1,19 eiro paciņā. Arī cukurs gada laikā ir ievērojami sadārdzinājies: vēl pirms gada cukura kilograma cena, kas tuvojās 70 centiem, daļai pircēju lika meklēt lētāku alternatīvu, bet šobrīd cukura cena pārsniedz 1 eiro kilogramā. Lētāku cukuru izdodas nopirkt vien ar atlaidēm.

2015. gada nogales un 2016. gada sākuma lielveikalu akciju avīzes ļauj nojaust, ka pērn lētāk varēja nopirkt arī persikus sīrupā, Hematogenu, Atlantijas laša fileju, ananāsus, gurķus, medus kūku, torti Roko. Toties šajā gadumijā lētāk nekā pirms gada maksāja kartupeļi, mandarīni, milti un citi produkti. Daļai pārtikas cenas vispār nav mainījušās, lai gan toreiz, gan tagad tos izceļ kā akcijas produktus.

Arī nākotne nav neko iepriecinoša. Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītāja Ingūna Gulbe gada nogalē prognozēja, ka šogad cenas varētu kāpt piena produktiem, kafijai, eļļai un apelsīniem, kas izskaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei. Tai pašā laikā viņa norādīja, ka olu, zivju, graudu un gaļas cenām navajadzētu palielināties. I. Gulbe pat pieļauj to samazināšanos.

Arī Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs ir visai pārliecināts par piena produktu cenu kāpumu šogad. «2016. gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, bet 2017. gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» N. Staņēvičs atzinis aģentūrai LETA.

Viņš neslēpa, ka piena produktu cenas veikalos jau ir pieaugušas, salīdzinot ar vasaru. «2016. gadā bija zemas piena iepirkuma cenas, kurām sekoja ļoti straujš kāpums 50-60% no septembra līdz gada beigām. Tas ir liels kāpums galvenajai izejvielai, tātad tas jau ietekmē gala produktu cenas,» sacīja N. Staņēvičs.

Šīs prognozes sadusmoja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu, kas šos izteikumus nosauca par bezatbildības burbuli. «Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalu plauktos vai tirdziņos būs jāmaksā būtiski, proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir - nē,» pārliecināti teic S. Ābrama.

Viņa to pamato ar Konkurences padomes veiktajiem pētījumiem. Piemēram, pērn veiktais pētījums liecina, ka, svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī tā pārstrādātāju cenām; svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk, mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, t.i., piena kā izejvielas cenas pieauguma.

Tāpat arī pērn KP secināja, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk.

«Tā, lūk, ir būtiska problēma. Un pie tā visa, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka mēs nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju. Līdz ar to es neredzu pamatu dramatizēt situāciju Latvijā ar it kā neizbēgami gaidāmo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu mazumtirdzniecībā un sēt iedzīvotājos neizbēgama cenu kāpuma gaidas. Iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību manā skatījumā nedod pamatu arī decembrī publiskajos medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu nedabiski lētajai maizei, eļļām, apelsīniem, pat kafijai un citiem produktiem,» apgalvo S. Ābrama.