07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Sabiedrība » Zāļu aģentūras vadītājs: Medikamentu pieejamība ir liela problēma
Zāļu aģentūras vadītājs: Medikamentu pieejamība ir liela problēma
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 27. jūlijs 2020, 13:50
Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Jaunā sistēma radījusi ne tikai zināmas problēmas pacientiem, kuri nav pieraduši pie izmaiņām, bet arī zāļu pieejamībā. Sarakstā kopumā ir ap tūkstoš kompensējamo zāļu, bet aptuveni desmit procentiem medikamentu ir pieejamības problēmas, tas nozīmē, ka šo zāļu vienkārši aptiekās nav. Zāļu valsts aģentūra sola strādāt pie šī jautājuma, jo tas būtiski ietekmē vai pat kavē farmaceita darbu.

Kādi ir galvenie secinājumi par jaunās zāļu izrakstīšanas kārtības ieviešanas procesu? Atgādināsim, ka no šā gada 1. aprīļa kompensējamo zāļu receptēs ārstam ir jānorāda zāļu vispārīgais nosaukums jeb aktīvās vielas nosaukums, bet aptiekā pacientam izsniedz lētāko jeb references medikamentu.

Protams, pirmais lielais jautājums bija, vai izdosies ieviest zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu receptēs, jo arī tās ir nopietnas izmaiņas sabiedrības domāšanā un, kā zināms, lauzt ierastos ceļus, kā līdz šim izrakstīti medikamenti, nebija viegli. Labs piemērs tam ir Covid-19, kad mums bija jāstrādā no mājām un jāapvieno darbs ar bērnu audzināšanu. Mēs bijām patīkami pārsteigti, ka lielākā daļa ārstu uzreiz izrakstīja zāles pēc jaunās sistēmas, par vairāk nekā mēs sagaidījām, proti, 80 procenti. Pašlaik tiek apkopoti precīzāki dati par izrakstītajām receptēm. Mums ir arī informācija, ka Nacionālais veselības dienests saņēma un saņem arvien vairāk piedāvājumus par zemākām cenām medikamentiem un, visticamāk, drīzumā varēsim informēt arī par datiem, vai un kā jaunā kārtība ļāvusi samazināt medikamentu cenas un ietaupīt pacientu naudu.

Vienlaikus jāsaka: ir lietas, kas ir mazāk izdevušās. Veicām aptauju un noskaidrojām, ka 90 procenti pacientu, kas ikdienā lieto zāles, ir informēti un saprot, kā darbojas jaunā sistēma. Bet ir desmit procenti cilvēku, kas nav informēti un nav pietiekami sapratuši, kas, acīmredzot, nozīmē, ka mēs neesam informāciju pasnieguši, lai pilnīgi visi saprastu. Šajā situācijā lielākais smagums jāuzņemas farmaceitiem, aptiekā skaidrojot jauno sistēmu, - kāpēc pacientam tiek izsniegts cits iepakojums, kāpēc viņš izskatās savādāk, kāpēc zāles var aizvietot un ka tas neradīs nekādas sekas pacientam.

Vai Zāļu valsts aģentūra kaut kādā mērā saskaras ar šiem iedzīvotājiem, kuri neizprot jauno sistēmu? Es pieļauju, ka neviens nesūdzas jums, bet tieši aptiekā. Kā jūs saņemam šo atgriezenisko saiti, lai saprastu reālo situāciju?

Jā, protams, mēs saņēmām un saņemam. Viens no avotiem ir tieši aptiekas un farmaceiti, un viena no problēmām, kas uzreiz parādījās, bija medikamentu pieejamība. Kompensējamo zāļu sarakstā ir vairāk nekā tūkstoš zāļu, bet ir aptuveni pieci procenti zāļu, kurām ir pieejamības problēmas. Tas rada spriedzi aptiekāriem un pacientiem. Un šajā brīdī sistēma kļūst vēl komplicētāka - ja nav pieejams reference (lētākais medikaments savā grupā- aut.), tad ir jāizsniedz cits - nereferences lētākais medikaments. Mēs esam sarakstā salikuši vairākus lētākos, no kuriem var izvēlēties, bet problēmas rodas tāpēc, ka zālēm ir dažādi iepakojumi, dažādi stiprumi, iepakojumus var dalīt. Mūsu galvenais uzdevums pašlaik ir maksimāli atvieglot dzīvi farmaceitiem, sniedzot informāciju, kā kurā situācijā viņam rīkoties, ja kādas zāles nav pieejamas. Strādājam pie tā, lai šī zāļu informācijas sistēma būtu vieglāk lietojam visiem speciālistiem, kuri ir iesaistīti šajā procesā. Un vēl jāmin tāda situācija, kas pašlaik rada problēmas ar zāļu pieejamību.

Tad, kad sistēmā ir palikuši tikai daži kāda medikamenta iepakojumi, bet šo zāļu patēriņš valstī ir vairāki iepakojumi dienā, sistēma saka: zāles ir pieejamas un tās nevar aizvietot, bet faktiski var būt situācija, ka šo zāļu fiziski vairs tajā brīdī nav. Tas rada spriedzes brīžus un mums ir jādomā, kā tos novērst. Ja zāļu krājumi ir samazinājušies, teiksim, līdz vienas dienas patēriņam, jābūt lielākai elastībai, lai varētu izsniegt citus medikamentus. Mēs ar katru dienu varam labāk prognozēt zāļu patēriņu, tomēr te ir darbs Nacionālajam Veselības dienestam, Veselības ministrijai uzlabot šo sistēmu.


Vai es pareizi saprotu, ka ir tādas situācijas, kad pacientam vajadzīgas noteiktas zāles, sistēma farmaceitam uzrāda, ka zāles ir un tieši šīs lētākas zāles viņam jāizsniedz pacientam, bet faktiski šo zāļu tobrīd nav ne aptiekā, ne arī lieltirgotavā, no kurienes varētu pasūtīt?

Jā, aptiekā farmaceits konstatē, ka konkrēto zāļu nav, viņš skatās, vai lieltirgotavā šīs zāles ir pieejamas. Variants A - medikaments ir pieejams, bet viens vai divi iepakojumi, kuri, visticamāk, jau ir faktiski paņemti, bet sistēma uz izmaiņām vēl nav noreaģējusi. Farmaceits šādā situācijā pacientam citu medikamentu izsniegt nevar. Variants B - aptiekā noteikto zāļu nav, bet lieltirgotavā ir pietiekamā daudzumu, un te pacientam diemžēl jāsaka: nāciet rīt vai arī aizejat uz citu aptieku.

Šādās situācijās pacientam izsniegt citu medikamentu nevar?

Nē, nevar. Ja reference ir pieejama lieltirgotavā, pat ja uz to brīdi formāli, tad izsniegt citas zāles nevar. Zāļu valsts aģentūras mājas lapā zāļu sarakstā kompensējamo zāļu sadaļā ir 1051 medikamenti un, sakārtojot pēc pieejamības, varam redzēt, cik no zālēm pašlaik nav pieejamas. Apskatīsimies, kāda situācija ir šobrīd … jā, varam teikt, ka tie ir desmit procenti no medikamentiem.

Tas ir pietiekami liels daudzums zāļu. Vai tās ir īslaicīgas pieejamības problēmas vai šo zāļu jau nav ilgstoši? Pie vairākiem medikamentiem ir rakstīts: nav informācijas par piegādes atjaunošanu.

Ja Nacionālais Veselības dienests, kas arī uzrauga kompensējamās zāles, nav izslēdzis šīs zāles no saraksta, tad, visticamāk, tās ir īslaicīgas piegādes problēmas, pat, ja ir piezīme, ka nav informācijas par piegādi. Parasti, ja ir zināms, ka zāles nebūs pieejamas ilgstoši, tad no saraksta tās izslēdz.

Tātad viena problēma ir zāļu pieejamība, bet vēl viens jautājums, ko aktualizēja farmaceiti, ir dažādās sistēmas, kurās visās aptiekāram ir jāieskatās, lai zāles izsniegtu.

Jā, šo jautājumu mēs atrisinājām. Zāļu reģistrā nebija informācijas par zāļu pieejamību, jo tās bija dažādas sistēmas, bet tagad mēs visu apvienojām vienā sistēmā. Pašlaik sistēmā ir redzams, cik zāļu iepakojumi un kurās lieltirgotavās.

Vai esat analizējuši pašreizējo situāciju no pacientu viedokļa - kā viņi uztver un kā pieraduši vai gluži otrādi - nav samierinājušies ar jauno sistēmu?

Jā, mēs vērtējam situāciju, un jāsaka, ka patiešām galvenā problēma no mūsu skatupunkta bija šī zāļu pieejamība, kas rada vai var radīt nesaprašanas un neapmierinātību. Vairumā gadījumu pacienti saprot jauno sistēmu un pierod vai jau ir pieraduši pie tās. Mēs vairāk saņemam tādus pieredzes stāstus, ka pacients ir priecīgs, jo līdzšinējo 20 eiro vietā viņam bijis jāpiemaksā trīs eiro. Pacienti ir patīkami pārsteigti.

Kad varētu būt pirmie aprēķini par pacientu ietaupītiem līdzekļiem, iegādājoties kompensējamās zāles? Līdz šim mēs vairāk dzirdējām tikai Veselības ministrijas aplēses par 20-25 miljoniem eiro, ko pie iepriekšējās sistēmas pacienti katru gadu pārmaksāja.

Datus apkopos Nacionālais Veselības dienests. Mums arī ir patēriņa statistika, bet tajā nav nodalīti kompensējamie medikamenti un citi. Jā, tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai būtu fakti, nevis tikai viedoklis.

Visticamāk, būs ietaupījums, lai gan ir zināma daļa pacientu, kas pieņēmuši lēmumu palikt pie iepriekš izrakstītā un iegādātā medikamenta, iegādājoties turpmāk to jau ārpus valsts kompensācijas. Vai šādus datus atbildīgās iestādes arī apkopos?

Tādi pacienti noteikti ir, bet arī šos datus apkopos Nacionālais Veselības dienests, jo tā informācija, kas ir mūsu rīcībā par izsniegtiem medikamentiem, ir no lieltirgotavām. Tie ir dati nedaudz citā griezumā.

Ko Zāļu valsts aģentūra var darīt, lai mazinātu zāļu nepieejamību? Vai tomēr vienmēr būs situācija, kad kāds no medikamentiem nebūs nepieejams?

Tieši tā arī ir. Lai ko mēs darītu, veidosies zāļu piegādes pārtraukumi. Tā nav tikai Latvijas problēma. Tā īpaši saasinājusies pēdējos piecos desmit gados. Precīzus cēloņus pašlaik pētījumā izzina Eiropas Savienība visas Eiropas mērogā, bet es uzskatu, ka viens no cēloņiem ir farmācijas tirgus arvien lielāka noslāņošanās jeb koncentrēšanās mazāku uzņēmumu rokās. Sevišķi patentbrīvām zālēm ir ļoti liela konkurence un tie, kuri nespēj saražot attiecīgā cenā zāles, tiek izstumti no tirgus. Piemērs ir Latvijas kompensācijas sistēma - tā maksā par to, kas spēj saražot vislētāk, tā netieši mēs izstumjam citus, kas tik lēti nesaražo. Un ar laiku šie ražotāji saprot: tik lēti saražot nevaram un ir jāaiziet no tirgus.

Tomēr, runājot par to, ko aģentūra var darīt, lai samazinātu riskus zāļu pieejamībā. Viens no tiem ir uzturēt aktuālu informāciju par atlikušajiem zāļu krājumiem. Otrs ir operatīva informācija par paredzamajiem zāļu piegādes pārtraukumiem, tāpēc mēs “trobelējam” zāļu ražotājus, atgādinot par nepieciešamību ziņot. Ar Veselības ministrijas gādību esam pamainījuši noteikumus, kas attiecas uz trešajās valstīs ražoto zāļu iepakojumiem - mēs atļaujam ievest citas valsts iepakojumā, bet farmaceitam ir pienākums piedāvāt pacientam instrukciju latviešu valodā un pacientam nav jākautrējas pajautāt to. Tas var negatīvi atsaukties uz farmaceitisko aprūpi, jo farmaceitam ir lielāks darba apjoms, tomēr te mums šķiet, ka svarīgākais ir tas, ka zāles ir pieejamas. Vēl viens jautājums ir zāļu eksporta aizliegums, proti, mēs ierobežojam tādu zāļu izvešanu no Latvijas, kas te pie mums ir zemākā cenā, uz citām valstīm. Mēs varam pateikt “stop” uz brīdi, kamēr neatjaunosies šādu zāļu piegāde.

Jūs pieminējāt problēmu, ka kādi zāļu ražotāji, kuri nevar vai nevēlas samazināt cenu līdz noteiktajam references līmenim, var izlemt par Latvijas farmācijas tirgus pamešanu. Vai tas nebija risks, uz ko norādīja ražotāji, pirms šīs sistēmas stāšanās spēkā? Ja, piemēram no desmit dažādu zāļu ražotāju tikai divi medikamenti ir references, tie pārējie var atmest ar roku?

Jā, tāds risks pastāv, bet pašlaik mēs neredzam zāļu ražotāju masveida aiziešanu. Konkurences elements ir zāļu saraksta mainība, kas ļauj ražotājam iekļūt to medikamentu sarakstā, kas ir references. Tomēr, jā, risks ir, ka kompensācijas sistēma ietekmē ražotāja interesi palikt.

Vai no šiem desmit procentiem zāļu kādas ir to ražotāju, kuri izdomājuši aiziet no tirgus šo iepriekš minēto iemeslu dēļ?

Tie desmit procenti attiecas jau uz references medikamentiem, kuri ir nosacīti teiksim izturējuši šo konkurences cīņu. Visbiežāk tomēr iemesls ir zāļu krājumu izsīkums, jo nav pietiekami prognozēts pieprasījums.

Vai būs tādi aprēķini, kā samazinās zāļu cenas?

Jā, tādi aprēķini tiks veikti, jo tas Nacionālajam Veselības dienestam būs arguments, runājot par kompensācijas apmēra palielināšanu un jaunu medikamentu iekļaušanu sarakstā, kā arī, lai paplašinātu to pacientu loku, kam ir tiesības saņemt valsts kompensējamos medikamentus.

Vai šobrīd ir jau kādi secinājumi?

Sākotnējā informācija liecina, ka lielai daļai zāļu ir samazināta cena.

Aktuāls jautājums Latvijā ir zāļu reklāmas. Sabiedrības viedoklis ir tāds, ka šo reklāmu ir pārāk daudz un tās, visticamāk, ietekmē pacientu izvēli. Kāds ir jūsu viedoklis? Vai jūsuprāt nepieciešami ierobežojumi?

Mans personiskais viedoklis: zāļu reklāmu ir pārāk daudz. Mēs redzam patēriņa statistikā, ka reklāma ietekmē pacientu izvēli, jo tās zāles, kuras ir pirktāko augšgalā, arī ir visreklamētākās. Tam tā nevajadzētu būt, jo, ja tev ir nepieciešamas zāles, tās ir jāiegādājas ar ārsta vai farmaceita ziņu, nevis sekojot reklāmām. Nereti tās zāles, kuras visvairāk reklamē, nav pirmā izvēle individuāla pacienta gadījumā. No otras puses, reklāmas nozīmē ienākumus masu medijiem, līdz ar to domājot par reklāmu ierobežošanu, jādomā, kā kompensēt šos ienākumus. Šis jautājums ir diskutēts, bet nav prioritāšu sarakstā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats