07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts kontrole: Masku iepirkumu apzīmogo korupcijas risks
Valsts kontrole: Masku iepirkumu apzīmogo korupcijas risks
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 21. jūlijs 2020, 12:59
Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzīst, ka Covid-19 pandēmija un ar to saistītie jaunie apstākļi prasīja spēju ātri reaģēt un pielāgoties ārkārtas situācijai, kas izraisīja atkāpes no ierastās iepirkumu kārtības. Tomēr revīzijā atklātais liecina, ka veselības nozares veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos lēmumi pieņemti vienpersoniski, piegādātāju vērtēšanas kritēriji skaidroti nepietiekami, trūcis atklātības, kas savukārt vedina uz aizdomām par korupcijas risku. Ņemot vērā šo revidentu secinājumu, kas iezīmē korupcijas risku, Valsts kontrole jau vērsusies Valsts policijā. Valsts kontrole arī uzsver, ka masku iegādes procesa organizācija joprojām rada virkni neatbildētu jautājumu, kas nozīmē, ka ir apstākļi un notikumi, kurus izzināt līdz galam Valsts kontrolei ar savām revīzijas metodēm nav izdevies, un tāpēc nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste.

Atvieglots, bet ļoti ilgs process

Jāatgādina, ka Valsts kontrole pārbaudē vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu, proti, aizsargmasku un respiratoru iegādes procesu veselības nozarē laika posmā no marta sākuma līdz brīdim, kad to pārņēma aizsardzības resors. Veselības ministrijai individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 11,7 miljoni eiro, no tiem Nacionālais veselības dienests (NVD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests aizsargmasku un respiratoru iegādēm izlietoja 5,7 miljonus eiro, iegādājoties tos no pieciem piegādātājiem.

Februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Latvijas valdība deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, tomēr vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja tikai divus mēnešus vēlāk, tas ir, aprīļa beigās. Revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ šo procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

“Pēc revīzijas mums ir jāatzīst, ka valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai iepirkumu procedūras būtu caurskatāmas, kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, diskusijas par masku un respiratoru iegādes procesa atklātību sabiedrībā bija pamatotas un tas, ka šādas atklātības trūka, radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem. “Šis laiks nebija vienkāršs nevienam no lēmumu pieņēmējiem, tomēr jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu,” uzsver E. Krūmiņa.

Nezina, ko vajag!

Valsts kontrolieri izsekojuši gan Covid-19 attīstībai, gan lēmumu pieņemšanai un naudas piešķiršanai. Tā revīzijā secināts, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā konstatēts 2. martā, un jau 3. martā valdība piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai NMP dienests varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai. Revidenti secinājuši, ka, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā, dienestam izdevās iegādāties tikai nepilnu pusi no plānotajām aizsargmaskām un tikai 12 procentus no respiratoriem.

Lai arī dienesti veica iepirkumus ar rezervi, kontrolieri secināja, ka līdz pat 27. martam tā arī nebija zināms, cik un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā līmenī. “Veselības resors aizsardzības līdzekļu iegādes veica apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, taču ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija definētas prasības iegāžu veikšanai, līdz ar to tas, kā veikt iegādes atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē un atbildībā,” secināja Valsts kontrole.

Pieņēma lēmumu viens pats?

Masku un respiratoru iegādes laikā sabiedrības uzmanība īpaši tika pievērsta tieši Nacionālajam veselības dienestam. Revidenti noskaidroja: lai gan NVD ar direktora mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās darbību. Lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu.

Valsts kontrolei neizdevās iegūt dokumentārus pierādījumus tam, ka piecu konkrēto piegādātāju atlasē tika ievēroti piegādātāju atlases kritēriji ‒ piegāžu ātrums, preču atbilstība, pēcapmaksas iespēja, finansiālais stāvoklis, kvalitātes atbilstība un ekonomiski izdevīgākā cena. “Visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā - vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni “WhatsApp” un tamlīdzīgi,” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava. Šo iemeslu dēļ lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama.

Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar operatīvām metodēm, uzskata Valsts kontrole. Visu revīzijā iegūto informāciju

Valsts kontrole ir nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu - vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē.

Vēl revidenti norāda, ka NVD tā arī neesot publiskojis informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tas ierobežoja iespējas sekot līdzi procesiem un arī tos uzraudzīt.

Svarīgākais secinājums

Viens no būtiskākajiem secinājumiem saistībā ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem ir par valdības kopējo atbildību. “Viens no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus,” uzsver E. Krūmiņa. Valsts kontrole arī akcentē problēmu par nepiešķirto finansējumu materiālo rezervju atjaunošanai.

Masku iepirkšanā Valsts kontrole pozitīvi novērtējusi abu dienestu rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos, parādoties informācijai par viltojumiem, tie pēc savas iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu, piesaistot gan augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas. Pārbaudes gan netika veiktas visām piegādāto preču partijām.

Veselības ministrijas viedoklis:

Nacionālā veselības dienesta veiktais individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums notika ārkārtējos apstākļos, kad izšķiroša loma bija spējai pieņemt lēmumus un panākt ātru rezultātu. Rezultātā īstenotais iepirkums ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

2020. gada sākumā nekas neliecināja par pandēmijas riskiem un bezprecedenta individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma palielinājumu pasaulē. Sākot ar februāri, kad sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, masku, respiratoru un citu individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde kļuva apgrūtināta. Uzskatāms piemērs ir Eiropas Komisijas 28. februārī izsludinātais kopējais iepirkums visu dalībvalstu apgādei ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ‒ tas beidzās bez rezultāta.

Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir pieejami šajā laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes, par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

Foto: F64 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats