03. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Daira, Dairis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Prokuratūras novērošanas kameras – zem lielākas lupas
Prokuratūras novērošanas kameras – zem lielākas lupas
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 20. marts 2020, 11:57
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ar iepirkumiem, kuros iestāde šogad tikusi pie ASV sankcionētos uzņēmumos ražotām videonovērošanas kamerām, viss ir labākajā kārtībā – ko gribēja, to arī nopirka. Tomēr Ministru prezidenta birojs par to nav tik drošs un uzdevis sākt pārbaudi.

Latvijas Juristu apvienība no trauksmes cēlāja saņemtās ziņas ir nodevusi vairākām institūcijām. Vispirms pašai prokuratūrai, kas uz tām nekādi nereaģēja, lai arī otro konkursu vēl bija iespējams apturēt. Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Un arī premjera birojam.

Informācija nodota tālāk

«No Latvijas Juristu apvienības esam saņēmuši informāciju par iepirkumiem Ģenerālprokuratūrā. Šī informācija ir nodota tālākai vērtēšanai atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm,» tā Neatkarīgajai vēsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Atbildīgās iestādes šai gadījumā acīmredzot ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas jau apstiprinājis, ka «izvērtē saņemto informāciju». Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs, ar kuriem ir jāsaskaņo svarīgu institūciju drošības aprīkojums. Un, domājams, arī Ārlietu ministrija, jo tā pieskata starptautisko sankciju piemērošanu. Konkrētajā gadījumā Latvijas Republikas Prokuratūra ir iegādājusies tādu ražotāju preces, pret kuriem sankcijas par valsts īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem noteikušas Amerikas Savienotās Valstis, proti, no Ķīnas uzņēmumiem Dahua Technology un Hikvision. Šo uzņēmumu loma bija tehnoloģiskā nodrošinājuma radīšana un piegāde Ķīnas valdībai nolūkā izspiegot un represēt musulmaņu minoritātes Uiguru autonomajā reģionā Siņdzjanā. Tagad jāsaprot, vai stratēģiskā partnera aizliegums iegādāties un uzstādīt šo ražotāju kameras attiecas tikai uz viņu pašu vai arī uz sabiedrotajiem. Ja arī tās nav tiešā veidā pārņemamas sankcijas, vai tomēr nevajadzētu mīļā miera labad izvēlēties kādu citu ražotāju kameras. Neatkarīgā jau pirms pāris dienām Ārlietu ministrijai uzdeva jautājumu, vai konkrētais sankciju saraksts ir saistošs Latvijai, taču atbilde vēl ir ceļā. Iespējams, tas nozīmē, ka jautājums nav viennozīmīgi atbildams.

Ko saka Ģenerālprokuratūra

Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka no savas puses visu izdarījusi priekšzīmīgi. Neatkarīgā vērsās iestādē ar aicinājumu skaidrot novērošanas kameru iepirkumu no ASV sankcionētajiem uzņēmumiem Dahua Technology un Hikvision. Saņēmām šādu atbildi:

«Iepirkuma nolikumā pasūtītājs nenosaka iegādi no konkrēta uzņēmuma, bet no piegādātāja, kas noteikto preci var piegādāt. Līgumi abos iepirkumos noslēgti par tādu preču piegādi, kādas noteiktas tehniskajās specifikācijās. Iepirkumā LRP 2019/64, atbildot uz iespējamā pretendenta jautājumu, pasūtītājs pieļāva arī līdzvērtīgu kameru piegādi un šāda informācija ir pieejama publiski. Apzinot Prokuratūras vajadzības un apsverot iespējamās prasības iepirkumā, par drošības jomu atbildīgais Prokuratūras darbinieks 2019. gada 5. decembrī sazinājās pa tālruni ar Valsts drošības dienestu (VDD) par konkrēta veida kameru iegādi, noskaidrojot jautājumu - kā pasūtītājam rīkoties pēc viņu publicētās rekomendācijas.»

Drošības dienests saskaņojis

Te jāatgādina, ka valsts drošības iestādes pērnā gada jūlijā izplatīja ieteikumus Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī kritiskās infrastruktūras turētājiem attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumiem. Vienā punktā ļoti konkrēti ieteikts izvairīties arī no Ķīnas ražojumiem:

«Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedot priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai).»

Tomēr kameras tika iepirktas, un atkārtoti. Lūk, turpinājums no prokuratūras skaidrojuma:

«Telefonsarunā Prokuratūras darbinieks sniedza informāciju par situāciju, ka videonovērošanas kameras darbojas nošķirtā datortīklā, kuram nav pieejas uz citiem tīkliem, tāpēc VDD nebija iebildumu par šo kameru modeļu iegādi. Par kameru atkārtotu iegādi jautājums ar VDD telefoniski saskaņots 19. februārī un 21. februārī. Rakstiska apliecinājuma iegūšanai 21. februārī VDD nosūtīta arī e-pasta vēstule par šiem konkrētiem kameru modeļiem, uz ko VDD savā e-pasta atbildē (21.02.2020. plkst. 16.08) norāda: «Izvērtējot sniegto informāciju: būtisku iebildumu nav. Lūdzam turpmāk savlaicīgi rakstveidā informēt par plānotajām izmaiņām. Gadījumā, ja videonovērošanas kameras tiek izmantotas telpās, kas saistītas ar valsts noslēpumu, tas iepriekš jāsaskaņo arī ar Satversmes aizsardzības biroju ..».»

Nekorekti jautājumi, vīzdegunīgas atbildes

Tātad formāli viss it kā ir kārtībā, iepirkums veikts atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, visi dokumenti publiski pieejami, un bažām nebūtu pamata. Un tomēr tādas saglabājas. Jāatgādina, ka trauksmes cēlājam un vēlāk arī Latvijas Juristu apvienībai, ar kuras starpniecību izplatīta informācija, aizdomīgs likās fakts, ka prokuratūra konkursa specifikācijā uzrādījusi konkrētus novērošanas kameru modeļus. Tie var būt ražoti tikai šo divu konkrēto ASV sankcionēto uzņēmumu rūpnīcās. Iepirkumu apstākļus un nosacījumus Neatkarīgā detalizēti aprakstīja vakardienas publikācijā Iepirkumu skandāls Ģenerālprokuratūrā. Un aizdomīgi bija arī nosacījumi par piegādes termiņiem. Speciāla aviopiegāde no Ķīnas sešās dienās preces cenu krasi kāpinātu. Taču konkrētajā gadījumā nav runas par kādām astronomiskām summām. Pirmais līgums par 20,5 tūkstošiem, otrs par 16,8 tūkstošiem. Šie apsvērumi Latvijas Juristu apvienībai radīja aizdomas, ka abu konkursu rezultāti varētu būt iepriekš sarunāti un pretendenti jau iepriekš zinājuši gaidāmo pasūtījumu detaļas. Neatkarīgā vaicāja arī pašai Ģenerālprokuratūrai, vai nešķiet, ka konkursi bija korumpēti. Izrādās, ka tik tiešus jautājumus nemaz uzdot nedrīkst:

«Nekorekts, nesaprotams un nepamatots jautājums. Process nevar būt korumpēts. Ja domāts par komisijas locekļiem - tad tam nav nekāda pamatojuma, jo iepirkumi bija publiski izsludināti un jebkurš piegādātājs varēja pieteikties. Atbilstoši KNAB vadlīnijām - ja iepirkuma prasībām atbilst vismaz 3 piegādātāji, tad par korupciju nav pamatojuma runāt.»

Un aplams prokuratūras vadības skatījumā esot arī nākamais jautājums - kā prokuratūra grasās risināt šo problēmu. «Jautājums nav saprotams. Iepirkumu procedūru problēmas nav konstatētas, preču iegādes aizliegums nav noteikts.»

Prokuratūras īstenotie novērošanas kameru iepirkumi ir satraukuši vairākas iestādes, un tie apspriesti pat valdības mājā. Un tikai Ģenerālprokuratūra nekādu problēmu nesaskata. Nesaprotama un vīzdegunīga attieksme. 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats