04. aprīlis, Sestdiena
Vārda dienas: Ārvalda, Ārvalds, Herta
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pašvaldības briedina lielus nemierus
Pašvaldības briedina lielus nemierus
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 4. marts 2020, 11:28
Jelgavnieki vakar protestēja Briselē, Strenču iedzīvotāji šodien bloķē centrālo tranzītielu, bet rīt ar reģionālās reformas gaitu neapmierinātie cilvēki dosies traucēt satiksmi uz galvenajiem valsts autoceļiem teju visā Latvijā.

Jelgavnieki vakar protestēja Briselē, Strenču iedzīvotāji šodien bloķē centrālo tranzītielu, bet rīt ar reģionālās reformas gaitu neapmierinātie cilvēki dosies traucēt satiksmi uz galvenajiem valsts autoceļiem teju visā Latvijā.

Pārzīmēta pašvaldību karte nav tikai birokrātiska formalitāte un plāksnītes nomaiņa pie domes ēkas. Apvienoto un likvidēto novadu iedzīvotājiem jārēķinās, ka, mainoties pakalpojumu saņemšanas vietām, būtiski mainīsies arī viņu ikdienas maršruti, piemēram, vairākās paaudzēs iemītais ceļš uz Valmieru pēkšņi jāvērš pilnīgi pretējā virzienā uz Valku. Ar to nav mierā Strenči, ar to nav mierā Ēveles pagasts, ko atņem Burtnieku novadam, un arī Trikāta, ko atņem Beverīnai. Viens no Vides aizsardzības ministrijas kritērijiem jauno novadu veidošanā formāli ir esošo novadu nesadalīšana, proti, likvidējamais novads lielākām pašvaldībām tiek pievienots vienā gabalā. Taču te notiek pilnīgi pretējais.

Ignorē pat smagsvarus

Šādu piemēru, kad ministrija un valdība ignorē pašas izsludinātus principus pašvaldību skaita samazināšanā, ir ļoti daudz. Piemēram, nav neviena racionāla pamatojuma, kādēļ ostas pilsēta Liepāja saglabā republikas pilsētas statusu ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, bet Ventspils, kas ir tāda pati ostas pilsēta - ne. Līdzīga nesapratne ir uz industriālo attīstību orientētajai Jelgavai. Kādēļ tā pēc nākamajām vēlēšanām kļūs par novadu ar lauku teritoriju? Lai vērstu Briseles publikas uzmanību uz šo netaisnību, vakar seši jelgavnieki ar plakātiem pastāvēja pie Eiropas Parlamenta ēkas. Šobrīd izskatās, ka pat smagsvariem - lielajām pilsētām neizdodas ietekmēt koalīcijas lēmumus, ja vien pārstāvēta nav pareizā partija. Ko tad tur Strenčiem uz kaut ko cerēt!? Taču Strenču piemērs sevišķi labi atklāj cinismu, ar kādu politiskajā virtuvē tiek zīmēta pašvaldību jaunā karte: nerēķinoties nedz ar iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm, nedz elementāru ekonomisko loģiku. Pirms šodien plānotās protesta akcijas par to pastāstīja iesaistīto pašvaldību līderi.

Un tad iemirdzējās telefoni

Viss stāsts grozās ap Valku. Sākotnējā ministrijas priekšlikumā pie Valkas novada klāt bija pielikta arī Rūjiena un Naukšēni. Kareivīgie rūjienieši, kas jūtas daudz tuvāki Valmierai, rudenī piedraudēja, ka ne tikai ar traktoriem uz Rīgu aizbrauks, bet arī vircu pie valdības mājas izgāzīs un laukakmeņus. Galu galā viņi savu panāca. Ministra Jura Pūces un Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa kopīgais plāns izjuka. Koalīcija vircu pie valdības mājas ostīt negribēja. Un tad kā sāpju nauda Valkai tika piedāvāts nošķēlēt pa gabalam no Beverīnas un Burtnieku novada, lai tos kopā ar Strenču novadu pievienotu Valkai - ignorējot faktu, ka iedzīvotāju ceļi ved uz Valmieru. Kad jautājums tika skatīts Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, šķitis jau, ka valdošo koalīciju pārstāvošos deputātus tomēr būs izdevies pārliecināt. Taču tad, kā stāsta Beverīnas novada mērs Jānis Fūrmanis, iemirdzējās viņu telefoni, un visa runāšana komisijā bijusi vējā. Bija pienākusi pavēle no augšas - lai viss paliek, kā svarīgie putni Krauklis un Pūce sasprieduši.

«Taču mēs esam iedzīvotāji, nevis zemenes vai tomāti, ko var tā vienkārši ņemt un pārstādīt. Mēs nepadosimies,» sola mērs.

Spēks ir traktoros!

Iespējams, ka Strenčos pagājušajā nedēļā jau izrādītajiem traktoriem, smagajām mašīnām un protesta plakātiem, un šodien bloķētajai tranzītielai tomēr būs paliekoša nozīme jaunās kartes kontūrās. Piektdien Strenču novada pašvaldības priekšsēdis Jānis Pētersons ticies ar ministru Juri Pūci, un viņš teicies saprotam šo nostāju. «Ir cerības, ka mūsu priekšlikums varētu tikt atbalstīts,» stāsta Strenču mērs. Bet ko darīt Valkai, ar ko tuvākās pašvaldības nevēlas biedroties? Te protestu rīkotāju pasākumā izskanēja trīs versijas - atstāt vienu, pievienot Valmieras novadam vai sarunās ar Igauniju panākt Valkai un Valgai īpašu dvīņu pilsētas statusu.

Protams, galīgo lēmumu par visu karti teiks Saeima. Rīt jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks izskatīts otrajā lasījumā (un vēl jau atliek trešais). Precīzāk - to sāks izskatīt. Likumprojektā ir 316 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa komisijā nav atbalstīti, taču nav arī šaubu, ka opozīcija, kas šai gadījumā pārstāv neapmierināto pašvaldību cilvēku intereses, izmantos katru iespēju debatēt. Un papildu motivāciju iedziļināties ikvienā priekšlikumā deputātiem noteikti sniegs uz Latvijas ceļiem notiekošā protesta akcija. Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas to saskaņojušas vismaz 12 Latvijas pašvaldības: Kandava, Ikšķile, Carnikava, Aloja, Jelgava, Salacgrīva, Alsunga, Ventspils, Tukums, Sala, Engure, Inčukalns. Iniciatīvai pievienojies arī Ventspils novads, kas nevēlas tikt piekabināts Ventspilij un tādējādi padarīts par nomali. Pašvaldību un to iedzīvotāju viedokli ignorēt nedrīkst pat tad, ja reģionālās reformas termiņi spiež.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats