06. jūlijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anrijs, Arkādijs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pašvaldības paliek garu degunu
Pašvaldības paliek garu degunu
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 27. februāris 2020, 10:59
Veids, kādā valdošā koalīcija virza uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu, ir nedemokrātisks un pārkāpj vietējo kopienu tiesības. To atzinuši arī starptautiskie novērotāji, taču nav pazīmju, ka valdība un Saeima grasītos ņemt vērā šos pārmetumus. Diskusijas ar pašvaldībām tiek uzskatītas par pabeigtām.

Šonedēļ Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija aizvadīja pēdējo sēdi, uz kuru tika aicināti apvienojamo un likvidējamo pašvaldību pārstāvji. Uzklausīšanas gaitā atkāpes Ministru kabineta iesūtītās pašvaldību kartes sākotnējā projektā faktiski nav notikušas, lai arī kopējais caur opozīciju iesniegto priekšlikumu skaits bija ļoti liels - kopumā 335 ierosinājumi mainīt Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas piedāvājumu. Praksē izdarīta tikai viena nozīmīga izmaiņa.

Lai cipars apaļāks

Varbūt tikai tādēļ, lai pašvaldību skaits būtu apaļāks, valdības atsūtītais 39 pašvaldību modelis pārtapis 40 pašvaldību modelī. Pēdējā komisijas sēdē pirms likumprojekta otrā lasījuma Saeimā komisija atbalstījusi ideju par Saulkrastu novada izveidi. Un arī tās virzība bijusi juceklīga un nepamatoti ātra. Ministrija bija iecerējusi Saulkrastus pievienot Ādažu novadam. Komisija izdomāja, ka varētu veidot pilnīgi jaunu Piejūras novadu, kas apvienotu Vidzemes jūrmalu, un aizsūtīja pieprasījumu, ko dome par tādu domā. Triju dienu laikā bija arī jāaptaujā iedzīvotāji. Taču tad uzradās jauna ideja - par atsevišķu Saulkrastu novadu kopā ar Skulti un Sēju. Saulkrastu mēra vietnieks Bruno Veide stāsta, ka dome galu galā balsojusi par komisijas nemaz neuzdotu jautājumu. Turklāt Sēja gribēja biedroties ar Ādažiem. «Ja iet pie altāra, tad gribēšanai tomēr ir jābūt abpusējai,» spriež vicemērs. Taču šis nebūs tas gadījums. Saulkrasti tomēr nebūs zaudētāji, jo paliks par novada centru. Citām pašvaldībām ir daudz lielāks pamats neapmierinātībai. Tajā pašā komisijas sēdē tika pārsvītrota vairāku novadu vēlme apvienoties kultūrvēsturiskajā Sēlijas novadā. Pēc daudzu stundu runāšanas iepriekšējā sēdē komisija uzdeva novadiem vienoties, kur būs Sēlijas centrs - Jēkabpilī vai Aizkrauklē. Taču potenciālais novads gribēja centru iekšpus savām robežām - Viesītē. Un komisija nolēma, ka tādā gadījumā tāda Sēlijas novada nebūs vispār.

Zaudē arī smagsvari

Arī smagās mašīnas un traktori Strenču centrālajā tranzītielā nav izrādījušies pietiekams arguments, un novads tiks piekabināts Valkai, nevis Valmierai, kas jau daudzās paaudzēs Strenču iedzīvotājiem ir galamērķis.

Jāatgādina, ka cīņā ar koalīciju arī lielāki smagsvari palikuši zaudētājos. Ventspilij un Jelgavai tiek atņemts republikas pilsētu statuss, pievienojot tās apkārtējiem miestiem, un nav šaubu, ka tas ir tikai politiski motivēts lēmums, jo kā atsevišķas pilsētas tiek saglabātas Liepāja, Rēzekne, Daugavpils un Jūrmala. 

Otrajā lasījumā likumprojekts tiks izskatīts nākamceturtdien. Teorētiski iespējams, ka arī uz trešo tiks iesniegti kādi priekšlikumi kartes grozīšanai, taču tie nedrīkst atkārtot uz otro lasījumu iesniegtos. Tas nozīmē, ka reformas starta šāviens strauji tuvojas un līdz ar likumprojekta pieņemšanu un izsludināšanu - arī neapmierināto pašvaldību vēršanās Satversmes tiesā.

Demokrātijas situācija pasliktinās

Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis Neatkarīgajai pauž nožēlu par šādu lietu virzību, taču nedz atbildīgā ministrija, nedz valdība nav ieklausījusies vietējo kopienu viedoklī, un tagad to pašu dara arī Saeima - pilnīga ignorance. Turklāt klaji ignorējot starptautisku līgumu, ko pati ratificējusi, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti - Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Tas, kā Latvijas valdība šo dokumentu pārkāpj, aprakstīts ekspertu ziņojumā, kas jau izskatīts Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē un tiek virzīts apstiprināšanai kongresā 19. martā. Dokumenta apstiprināšana gan nenozīmēs kāda piespiedu mehānisma iedarbināšanu, kā tas notika, piemēram, attiecībā uz Latvijas finanšu sektoru un Moneyval ziņojumu. Taču nav šaubu, ka sveši cilvēki atkal locīs Latvijas vārdu negatīvā nozīmē, jo ekspertu ģenerālais secinājums, izvērtējot reformas gaitu, ir vietējās demokrātijas vispārējās situācijas pasliktināšanās Latvijas Republikā.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas saistību un pienākumu ievērošanas dalībvalstīs uzraudzības komiteja (Monitoringa komiteja)

FAKTU NOSKAIDROŠANAS ZIŅOJUMA PROJEKTS PAR ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO REFORMU LATVIJĀ

4. Kongress pauž bažas jo īpaši par šādiem jautājumiem:

* vietējās demokrātijas vispārējās situācijas pasliktināšanos Latvijas Republikā kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma, ko Kongress pieņēma 2018. gadā;

* savlaicīgi un atbilstoši veiktu pienācīgu konsultāciju trūkumu Hartas 4.6. un 5. panta izpratnē ar iesaistītajām vietējām pašvaldībām, nacionālo asociāciju un to pašvaldību iedzīvotājiem, kurus skar reformas plānošana un īstenošana;

* vietējo pašvaldību finansiālās autonomijas samazināšanos dažu centrālās valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti. Pašvaldību pašu resursi joprojām ir nepietiekami, un to finansējums ir pārāk atkarīgs no centrālās valdības prioritātēm, kas ir pretrunā ar Hartas 3.1. un 9. pantu;

* atkārtotiem centrālās valdības iejaukšanās gadījumiem Rīgas pilsētas institucionālajā dzīvē, piemēram, pilsētas domes priekšsēdētāja atstādināšana un pilsētas domes plānotā atlaišana, pamatojoties uz aizbildinājumiem par domes nespēju tikt galā ar atkritumu apsaimniekošanu, kas ierobežo galvaspilsētas pašvaldību attiecībā uz Hartas 7.1. un 8.3. pantu.

5. Ņemot vērā iepriekšminēto, Kongress iesaka Latvijas varas iestādēm:

* atlikt likumprojekta par pašvaldību reformu pieņemšanu līdz brīdim, kad savlaicīgi un pienācīgā veidā būs notikušas godīgas un efektīvas konsultācijas atbilstoši Hartas 4. un 5. pantam, lai vietējās pašvaldības un asociācija varētu paust savu viedokli un izteikt priekšlikumus par reformas saturu un grafiku;

* pieņemt tiesību un normatīvos pasākumus, lai palielinātu pašvaldību autonomiju budžeta jomā un piešķirtu tām lielāku atbildību finanšu pārvaldības jomā;

* nodrošināt, ka pienākumu nodošana vietējam līmenim notiek ar attiecīgu finanšu resursu piešķiršanu un jebkuru pasākumu pieņemšana, kas ietekmē vietējo pašvaldību finansiālo kapacitāti, negatīvi neietekmē to spējas brīvi veikt savas funkcijas;

* pārskatīt tiesisko regulējumu, kas nosaka novada vai pilsētas domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata un pašvaldību domes atlaišanu, lai samazinātu ministra rīcības brīvību (kā tas ir šajā gadījumā Rīgā, skatīt paskaidrojuma rakstu) uzsākt šīs procedūras, likumā skaidrāk nosakot gadījumus un apstākļus, kādos tās var tikt uzsāktas.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats