03. aprīlis, Piektdiena
Vārda dienas: Daira, Dairis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Koledžas: Mūs grib ielikt pelēkajā zonā
Koledžas: Mūs grib ielikt pelēkajā zonā
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 18. februāris 2020, 11:47
Koledžas kategoriski iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem tām atņemt augstākās izglītības institūcijas statusu, pārvēršot tās par profesionālās izglītības iestādēm. Tā būtu ne tikai skolu prestiža graušana, bet arī radītu virkni juridisku neskaidrību attiecībā uz tajās iegūto izglītību. Tikai pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena asajiem iebildumiem pret šādu soli IZM nu apņēmusies pārskatīt šo jautājumu un nākt klajā ar informatīvo ziņojumu līdz šā gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar IZM plāniem līdz 2021. gadam ir jānodrošina «bināras augstākās izglītības institūciju tipoloģijas» nostiprināšana, paredzot, ka augstākās izglītības (AI) sistēmu veido universitātes un augstskolas. Koledžas iecerēts stiprināt kā profesionālās izglītības iestādes, kurām ir tiesības īstenot īsā cikla AI studiju programmas. Patlaban šis jautājums apturēts, un IZM norāda, ka «sadarbībā ar Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju sagatavos informatīvo ziņojumu par turpmāku risinājumu saistībā ar koledžu statusu un attīstību profesionālās izglītības iestāžu sistēmā, ievērojot attiecīgās nozares prasības un specifiku nozares cilvēkresursu sagatavošanai». Līdz 15. aprīlim IZM vienosies ar Iekšlietu ministriju (IeM) par risinājumiem saistībā ar iekšlietu sistēmas koledžu statusu un to attīstību kopējā izglītības iestāžu sistēmā. 

S. Ģirģens iepriekš pauda satraukumu par sekām, kādas ieplānotās pārmaiņas varētu atstāt uz iekšlietu nozares prestižu un konkurenci, ja IeM pakļautībā esošās trīs augstākās izglītības iestādes (Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža) pārvērstu par profesionālajām skolām. Iekšlietu ministrs uzsver, ka nav ieguvis skaidru atbildi uz jautājumu, kāpēc pastāvošajām un ar darba tirgu cieši saistītajām mācību iestādēm būtu jāzaudē augstākās izglītības iestāžu statuss, vienlaikus tām saglabājot iespēju īstenot AI studiju programmas. IeM nesaskata piedāvātās tipoloģijas reformas loģiku un būtiskos ieguvumus.

Latvijas Koledžu asociācijas valdes loceklis un Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis uzsver, ka 20 gadus koledžas Latvijā pastāvējušas kā AI institūcija, bet ne augstskolas. «Tagad nu IZM ir saskaitījusi, ka valstī ir par daudz augstskolu, tad nu tās vajag krietni apcirpt, koledžas pārveidojot par profesionālās izglītības iestādēm, tajā pašā laikā atļaujot tām īstenot tās pašas programmas. Iznāk, ka mūs grib ielikt pelēkajā zonā,» ir neizpratnē T. Jundzis, piebilstot, ka šāds pavērsiens nav saprotams ne mācībspēkiem, ne studentiem, it īpaši jau ārvalstniekiem un Erasmus programmās studējošajiem. Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka šāds plāns parādījās augstskolu pārvaldības koncepcijā, IZM apejot darba grupu, kura nav apspriedusi šādu ieceri. Kad asociācijas pārstāvji vērsušies atbildīgajā komisijā, arī tur atbildēts, ka viss jau ir izlemts.

Gan T. Jundzis, gan Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata: koledžām jāpaliek kā augstākās izglītības institūcijām, jo arī citviet Eiropā tās ir daļa no AI. «Pretējā gadījumā kā tad iznāks - akreditēs koledžu kā profesionālās izglītības iestādi, bet programmas kā AI piederošas? Un vai tad Izglītības kvalitātes valsts dienests akreditēs koledžas, neņemot vērā Eiropas Savienības standartus? Vai koledžas beidzēji uzskatāmi par AI ieguvušiem vai nē? Kas notiks ar šo mācību iestāžu absolventiem, kas gribēs studēt tālāk - vai tajās iegūtie kredītpunkti būs ieskaitāmi bakalaura programmā, kā tas bijis līdz šim?» vaicā J. Vētra, nodēvējot IZM koncepciju par nenormāli samudžinātu, ko varbūt sapratīs Latvijā, bet ne ārpus tās robežām. Viņam tiešām neesot saprotams, ko iegūs no visām šīm pārmaiņām - vai nozare un tajā iesaistītie kļūs laimīgāki? Savukārt T. Jundzis saskata augstskolu pārvaldības reformā IZM vēlmi pēc varas monopolizācijas - tas attiecas ne tikai uz augstskolām, bet arī uz ieceri likvidēt AIP un Latvijas Zinātnes padomi, padarot to par ministrijas departamentu.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats