28. septembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Lana, Sergejs, Svetlana
Sākuma lapa » Sabiedrība » Kam būs jāmaksā vairāk par veselības aprūpi
Kam būs jāmaksā vairāk par veselības aprūpi
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 14. februāris 2020, 13:23
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka, iesaistot valsts obligātajā veselības apdrošināšanā iedzīvotājus, kuru pašlaik šajā sistēmā nav, veselības aprūpes budžets 2021. gadā papildus iegūtu 17,5 miljonus eiro. Kopumā apzināti vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri pašlaik nemaksā veselības «nodokli» vai vispār neveic sociālās iemaksas. To vidū ir gan pašnodarbinātie, gan patentmaksas maksātāji, gan sezonas strādnieki. Vislielākā grupa gan ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, kuri pašlaik neveic nekādas iemaksas, šo cilvēku skaits ir vismaz 166 tūkstoši.


Apspriešanai valdībā iesniegti Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi likumos, kuri paredz visām šīm iedzīvotāju grupām noteikt maksājumu viena procenta apmērā – no ikmēneša ienākumiem vai no konkrētas summas – šajā gadījumā valstī noteiktās minimālās algas.

Vēlas solidāru sistēmu

Veselības ministrija secinājusi, ka pašlaik Latvijas nodokļu maksātāji tiek diskriminēti pēc nodokļu maksāšanas statusa un ir jāievieš solidāra līdzdalība veselības aprūpē. Pašlaik viens procents no sociālajām iemaksām, ko veic vispārīgā režīmā esošie darba ņēmēji, tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Taču ir virkne nodarbinātības formu, par kurām tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kurām netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei.

Diskusijas par to, vai un kā šos iedzīvotājus iesaistīt valsts obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā, notiek jau vairāk nekā gadu. No Veselības ministrijas sagatavotajiem dokumentiem, kuri jau apspriesti ar sociālajiem partneriem, izriet, ka šajā sistēmā jāiesaista pilnīgi visi strādājošie bez izņēmuma un ne tikai. Likuma izmaiņas paredz ar maksājumu sistēmā iesaistīt darbspējīgos, bet ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.

Kā zināms, iepriekšējās valdības izstrādātā divu grozu sistēma ir apturēta. Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Valdībai jaunās likumu normas jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā līdz 31. martam. Līdzīgi kā iepriekšējā sistēmā, kas tā arī nestājās spēkā, arī tagad plānots, ka vairākas personu grupas, piemēram, bērnus, pensionārus, represētas personas, bezdarbniekus un personas ar invaliditāti turpinās apdrošināt valsts. Turklāt šis saraksts papildināts ar vairākām jaunām grupām – iemaksas nebūs jāveic cilvēkiem, kas kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, kā arī III grupas invalīdiem.

Iesaistīs tūkstošus

Veselības ministrijas dokumentā teikts, ka jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz mikrouzņēmumu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem, patentmaksas veicējiem, sezonas laukstrādniekiem un Latvijas rezidentiem. Katru no šīm grupām Veselības ministrija pētījusi, apzinot to līdz šim veiktās iemaksas. Kopumā apzinātas 306 996 personas.

Pēc 2018. gadā iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem par sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, darba ņēmēja statuss – autoratlīdzību saņēmēji – bija 31 041 personai. Par viņiem gadā veiktas sociālās iemaksas pensijai (pieci procenti no autoratlīdzības) kopumā par 3,3 miljoniem eiro. Veselības ministrija aplēsusi: ja iemaksu likmi palielinātu līdz sešiem procentiem un šo daļu novirzītu veselības apdrošināšanai, 2021. gada ieņēmumi valsts pamatbudžetā palielinātos par pusmiljonu jeb 654 890 eiro. Savukārt par citu nodarbināto grupu, kas arī līdz šim izraisījusi asas diskusijas, proti, mikrouzņēmumu darbiniekiem secināts, ka identificēti 68 130 mikrouzņēmuma režīmā nodarbinātie, kuru ienākumi bija virs nulles. Ja mikrouzņēmuma nodokļa likmi 2021. gada 1. janvārī palielinātu par vienu procentu, ieņēmumi palielinātos par 5,47 miljoniem eiro.

Kā pašnodarbinātas personas apzinātas 33 629, tās 2018. gadā veikušas sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai piecu procentu apmērā – kopā 7,1 miljonu eiro. Tas Veselības ministrijai ļāvis aprēķināt, ka iemaksu palielināšana viena procenta apmērā ieņēmumus veselības aprūpes finansēšanai palielinātu par 1,42 miljoniem eiro.

Diskutablais jautājums – rezidenti

Vismazākais skaits no strādājošiem, kuri līdz šim nav iekļauti valsts veselības apdrošināšanā, ir sezonas laukstrādnieki un patentmaksas veicēji. Ziņojumi par sezonas laukstrādnieku nodokļa maksātājiem atklāj, ka 2018. gadā kaut vienu reizi vismaz vienā pārskatā tika uzrādīti 2454 darba ņēmēji. Ja likmi no nākamā gada 1. janvāra palielinātu par vienu procentu, ieņēmumi palielinātos, tiesa, veselības budžets iegūtu pavisam nedaudz – gadā vien 1415 eiro.

Tāpat salīdzinoši neliela grupa ir patentmaksas maksātāji – kopumā apzināti 5442 cilvēki, kuri līdz šim gadā samaksājuši budžetam 1,1 miljonu eiro. Ja likmi palielinātu par procentu un šo daļu novirzītu veselības apdrošināšanai, ieņēmumi palielinātos par 11 163 eiro.

Savukārt vislielākā grupa cilvēku, kuri pašlaik nav iesaistīti veselības apdrošināšanā, Veselības ministrijas dokumentā ir nosaukti par «Latvijas rezidentiem». Latvijā ir 166 300 ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji, piemēram, mājsaimnieces un citi. Ja viņi veiktu iemaksas procenta apmērā no gada minimālās algas, veselības budžets iegūtu aptuveni 10 miljonus eiro.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats