07. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Advokatūras vadība pauž neizpratni par steigu Ekonomiskās tiesas veidošanā
Advokatūras vadība pauž neizpratni par steigu Ekonomiskās tiesas veidošanā
Autors: Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats / NRA.lv / 25. novembris 2019, 11:12
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iniciētās Ekonomisko lietu tiesas izveides nepieciešamībai trūkst racionāla pamatojuma; projekta ieviešanas steiga slēpj sevī vairākus tā izgāšanās riskus – sarunā ar Neatkarīgo skaidroja Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Tieslietu padomes loceklis Dr. iur. Jānis Rozenbergs.


Šā gada 5. novembrī valdība atbalstīja Jāņa Bordāna Ekonomisko lietu tiesas izveides projektu un lēma to virzīt tālākai skatīšanai Saeimā. Vienīgais no koalīcijas, kurš izrādīja drosmi iestāties pret šo projektu, bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Neraugoties uz to, ka jau šā gada 3. jūnijā Tieslietu padome sniedza negatīvu vērtējumu un Ekonomisko lietu tiesas izveides projektu asi kritizējuši gan Tieslietu padomes loceklis, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, gan Tieslietu padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns un citi respektabli juristi, koalīcija J. Bordāna vadībā projektu dzen uz apstiprināšanu Saeimā.


Trūkst pamatojuma

Kā Neatkarīgajai skaidroja J. Rozenbergs, šobrīd nav saskatāms neviens acīmredzams iemesls jaunas specializētās tiesas izveidei. Jo īpaši nav pamats veidot atsevišķu Ekonomisko lietu tiesu. Jau šobrīd civillietas, kurās strīdus sakne saistīta ar Komerclikumu, tiek novirzītas, piemēram, Zemgales rajona tiesai Jelgavā. «Ja runājam par manu nostāju jautājumā par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, tad es pievienojos Tieslietu padomes viedoklim, un ne tādēļ, ka šāda tiesa Latvijā nebūtu iespējama vai ka tā kaut ko pasliktinās, bet tādēļ, ka šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, par šīs tiesas izveides procesu, kompetenci, tiesnešu skaitu. Nepieciešams pamatojums, kādēļ Ekonomiskā tiesa ir nepieciešama. Šobrīd argumenti ir lozungu līmenī, proti, ka tas paātrinās lietu izskatīšanu un padarīs to kvalitatīvāku. Tajā pašā laikā no ziņojuma, kurā sniegts pamatojums Ekonomiskās tiesas izveidei, to es īsti secināt nevaru.»

Kā skaidroja J. Rozenbergs, apgalvojums, ka Ekonomisko lietu tiesa paātrinās lietu izskatīšanu, ir mīts. Patlaban vidējie lietu izskatīšanas termiņi ir ļoti optimāli: «Piemēram, pēdējo triju gadu laikā lietu izskatīšanas vidējie termiņi pirmās instances tiesās civillietās un krimināllietās, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir visai apsveicami: pirmajā instancē civillietas tiek izskatītas vidēji deviņos mēnešos, krimināllietas – aptuveni pusgada laikā. Apelācijas instances tiesās kā krimināllietas, tā civillietas tiek izskatītas vidēji trijos četros mēnešos. Jautājums – vai Ekonomiskā tiesa kaut ko spēs izdarīt ātrāk, vēl jo vairāk, ja tai iecerēts nodot sarežģītākās, apjomīgākās civillietas un krimināllietas?»

Klupšanas akmeņi

Kā vienu no projekta klupšanas akmeņiem J. Rozenbergs minēja projektā norādīto Ekonomiskās tiesas tiesnešu skaitu. Pēc J. Bordāna plāna pirmajā instancē krimināllietām un civillietām kopā paredzētas 10 tiesnešu amata vietas, bet apelācijas instancei četras jeb tikai viens tiesas sastāvs. Pieredze rāda, ka ar šādu tiesnešu skaitu tiesa nebūs spējīga funkcionēt. Piemēram, ja apelācijas instances tiesā ir viens tiesas sastāvs, tad, saņemot apjomīgu lietu, kur ir nepieciešams intensīvs tiesas sēžu grafiks ilgākā laikā, šī tiesa tiks paralizēta ar vienu lietu nedēļām, varbūt mēnešiem ilgi. Tajā pašā laikā ziņojumā norādītais lietu apjoms ir virs simta.

Vēl viens J. Bordāna projekta klupšanas akmens ir Ekonomiskās tiesas kompetence. Kā norādīja J. Rozenbergs, atsaucoties uz A. Strupiša pausto viedokli, nav saprotams, vai atkarībā no tā, kā ir noformulēts prasības pieteikums un vai tur ir atsauce uz Komerclikumu, prasītājam civillietās būs iespēja izvēlēties un pretendēt uz lietas skatīšanu Ekonomiskajā tiesā vai skatīt to parastajā civillietu tiesā.

«Tāpat jautājums, pēc kādiem parametriem Ekonomiskajai tiesai atlasīt krimināllietas – vai par noziedzīgiem mantiskiem nodarījumiem, kas veikti lielā apmērā, organizētā grupā, ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; vai krimināllietas par izvairīšanos no nodokļiem, vai korupciju?

Šādu lietu Latvijā ir pietiekami daudz, un tās ir apjomīgas. Te vēl varētu daudz diskutēt par to, kāpēc tieši šīs lietas ir jāatdod Ekonomiskajai tiesai. Šo apjomīgo lietu nodošana Ekonomiskajai tiesai ļoti īsā laikā tās darbu var paralizēt.»

Lēmums sasteigts

Pēc J. Rozenberga teiktā, pagaidām vēlmi steigā izveidot jaunu specializēto tiesu var izskaidrot tikai ar Latvijas veiksmīgo pieredzi Administratīvās tiesas izveidē, kur, cita starpā, visi tieneši tika pieņemti no jauna – pirms tam viņi tiesneša amatos nebija strādājuši. Tādējādi viņi tiesu sistēmā kopumā ienesa jaunas vēsmas. «Pieņemu, ka uz šīs pozitīvās pieredzes bāzes Tieslietu ministrija tagad vēlas īstenot vēl vienu šādu projektu. Taču es uzreiz paužu savas bažas par šis tiesas kapacitāti, kā arī steigu, ar kādu šī tiesa tiek veidota. Tās izveide prasa dziļāku, pamatīgāku diskusiju ar prokuratūru, tiesām; pamatīgāku statistikas izpēti par lietu sadalījumu, prognozi par lietu apjomu, tajā skaitā informācijas apkopojumu par to, kādas lietas atrodas izmeklēšanā, kādas tuvākā gada laikā varētu tikt nosūtītas atbilstoši šīs Ekonomiskās tiesas kompetencei uz šo tiesu, un vai 10 tiesneši pirmajā instancē un četri otrajā ar šo apjomu varētu tikt galā. Pie tam patlaban eksistē specializācija – ir krimināltiesās un civiltiesās strādājošie tiesneši. Ja apelācijas instancē Ekonomiskajā tiesā būs tikai četri tiesneši, tad nekādas specializācijas vairs nebūs. Turklāt ar šiem četriem tiesnešiem ir vēl viena problēma. Ko darīt šai Ekonomiskajai tiesai, ja Augstākā tiesa atceļ spriedumu un atgriež to atpakaļ atkārtotai izskatīšanai? Ir procesi, kur Augstākā tiesa vairākkārt atceļ spriedumus ar dažādiem pamatojumiem, un šīs lietas apelācijas instancē tiek skatītas nevis vienu, bet divas un pat trīs reizes. Jautājums – vai būs iespējama horizontāla tiesnešu «migrācija», vai kāda papildu spēku piesaiste no Augstākās tiesas vai apgabaltiesas lietu izskatīšanai Ekonomiskās tiesas apelācijas instancē? Šie jautājumi pagaidām ir neatrisināti. Kamēr uz tiem nav skaidras atbildes, sākt projektam tērēt budžeta līdzekļus – remontēt vai pirkt ēkas, aprīkojumu, datorus – būtu pāragri. Plānošanas periods ir bijis par īsu, lai Tieslietu ministrija un Tieslietu padome rastu atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Lēmums ir bijis sasteigts.»

Vai «kabatas tiesa»?

Uz jautājumu, vai Ekonomisko lietu tiesas veidošana neizskatās tā, ka tiek veidota tieslietu ministra «kabatas tiesa», kuras tiesvedības iznākumu ministrs varēs prognozēt, J. Rozenbergs atbildēja: «Tādas bažas es kuluāros esmu dzirdējis. Nevaru to nedz apstiprināt, nedz noliegt. Man šajā sakarā viedokļa nav. Taču jāņem vērā, ka neviens ministrs un neviena ministrija tiesnesi amatā neieceļ. Tā ir smagnēja procedūra ar daudzu posmu iesaisti, tajā skaitā tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, stažēšanos, atsauksmju vērtēšanu un Saeimas balsojumu.

Nezinu, kas būs rakstīs šīs tiesas izveides pārejas noteikumos – vai Ekonomiskās tiesas apelācijas instance lietas saņems tikai no Ekonomiskās tiesas pirmās instances vai arī saņems no vispārējās tiesas, kuras būs piekritīgas Ekonomiskai tiesai? Tas, cita starpā, arī ir aktuāls jautājums.»



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats