23. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Ralfs, Valgundis, Vitālijs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Nemiro: Es ieteiktu nesteigties ar minimālās algas celšanu
Nemiro: Es ieteiktu nesteigties ar minimālās algas celšanu
Autors: Baiba Lulle / NRA.lv / 13. augusts 2019, 11:15
Par virzību apņemšanās izpildē likvidēt obligāto iepirkuma komponenti (OIK), mazināt elektrības sadalīšanas augstās izmaksas, Latvenergo padomes atlaišanu un ekonomikas izaugsmes veicināšanu Neatkarīgās intervija ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV).

Neatkarīgā: - Saskaņā ar iepriekšējās valdības veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos no jūlija publiskais tirgotājs OIK atbalsta ietvaros iepirks tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc enerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai. Daļa staciju šo izmaiņu dēļ zaudējušas atbalstu līdz prasību izpildei. Cik no tā iegūst - valsts, patērētāji?

Ralfs Nemiro: - Pirmajos trīs mēnešos, kopš sākām strādāt, ieekonomēti deviņi miljoni eiro, sešos mēnešos - 22 miljoni eiro. Lai saprastu šodienas darbības, mums jāatgriežas 25 gadu vēsturē, kad tika noteikts atbalsts zaļajai enerģijai, lai risinātu vispirms vides un pēc tam arī enerģētiskās drošības jautājumus. Ideja bija nevis OIK stacijai ļaut no Latvenergo pirkt enerģiju, ar ko uzturēt savu staciju un ražot elektroenerģiju, ko pēc tam ar milzīgu pārkompensāciju nodot tīklā, tādējādi nodrošinot peļņu, bet saražot elektroenerģiju, to pašpatērēt un pāri palikušo nodot Latvenergo tīklā pa četrkāršu cenu. Šā ir visvairāk pietrūcis.

- Ilgus gadus subsidēts ne tas, kas bija jāsubsidē?

- Absolūti precīzi! Ļoti ilgus gadus! Nezinu, kāpēc agrāk tas netika pienācīgi kontrolēts. Bet kontroļu rezultātā, lūk, arī rezultāts!

- Atbalsts esot apturēts apmēram trešdaļai OIK staciju. Cik no tām, kā daļa jau dara, varētu kaut ko sakārtot un atjaunot atbalsta saņemšanu. Cik varētu to zaudēt pilnībā?

- Lemjot par atbalstu, vērtējam vairākus aspektus. Pirmais - vai nav nodokļu parādu, vai pieslēguma shēmas, par kurām tikko runājām, ir bijušas korektas, kā tas noteikts normatīvajos aktos. 147 stacijām tās tika atzītas par neprecīzām.

- Ko nozīmē «neprecīzas»?

- Pieslēgumu veidi ir bijuši ļoti dažādi, nevis, kā noteikts normatīvajos aktos - vispirms pašpatēriņš un tad viss pārējais...

- Tad jau šie pieslēguma veidi ir nevis neprecīzi, bet neatbilstoši prasībām!

- Jā, tie ir neatbilstoši, tostarp deviņdesmitajos gados būvētajos mazajos HES, kur ir ļoti vēsturiskas shēmas. Dažās no tām, veicot manipulācijas attiecībā uz pieslēgumiem, sistēma ir sakārtojama, daudzās - ne. Varbūt arī daļa atgriezīsies atpakaļ, bet ir arī uzņēmumi, kuri vairāk neieslēgs šīs shēmas.

- Ja reiz pieslēgumi neatbilst normatīvajiem aktiem, ja ir bijusi krāpniecība vai shēmošana, kāpēc neapturēt atbalstu tā vietā, lai ļautu kaut ko legalizēt? Valdības atbalstītajā EM plānā atbalsts tika solīts tikai priekšzīmīgi un uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību vērstiem komersantiem.

- Pārbaudes notiek reizi gadā, turklāt nevis uz vietas, objektos, bet pamatā pārbaudot gada pārskatus, pieslēgumu shēmu atbilstību normatīvajiem aktiem. Iepriekšējā perioda lēmumus es negribu analizēt, tagad cīnāmies ar sekām.

- Bet jūsu laikā ir veiktas gan papīru, gan reālās pārbaudes, uz kuru pamata ir apturēts atbalsts kādām stacijām, nedodot vairs iespēju legalizēt shēmas?

- Esam skatījušies gan dabā, gan dokumentāri, gan attiecībā uz nodokļu nomaksu. Kāpēc tas nav darīts iepriekš, nezinu. Viens no skaļākajiem gadījumiem ar atļauju pārtraukšanu bija ar Rīgas enerģiju, kur ir tiesvedība. Pagaidām esam uzvarējuši 100% gadījumu, kad esam pārtraukuši atbalstu.

- Valsts policijas veiktās kratīšanas un kriminālprocesi septiņās OIK stacijās aizdomās par vairāku miljonu eiro atbalsta izkrāpšanu jums bija pārsteigums?

- Mēs jau vairākkārt bijām norādījuši, ka ir aizdomas, ka dažas stacijas strādā uz normatīvo aktu pārkāpuma robežas, un dažas varētu būt tādas, kuras strādā jau ārpus tās. Acīmredzot policijai bija papildu informācija, uz kuras pamata pieņemti lēmumi.

- Domājot par informāciju, kas ir jūsu rīcībā par OIK staciju darbību, varat teikt, ka būs vēl šādas krimināllietas?

- Manuprāt, noteikti būs. Bet enerģētika ir ļoti sarežģīts segments. Piemēram, biogāzes stacijas idejiski tika ieviestas, lai apsaimniekotu lauksaimniecībā radušos atkritumus, bet redzam, ka realitātē tiek audzēta kukurūza, lai to pēc tam pūdētu un fermentācijas procesā radīto gāzi pārvērstu elektroenerģijā. Pamatprincips, kādēļ stacijas bija paredzētas, ir absolūti sakropļots. Turklāt kukurūza tiek audzēta, izmantojot dīzeļtraktorus, lauksaimniekam nav zemes, ko izmantot citu kultūru audzēšanā, atkritumi netiek apsaimniekoti, jo izdevīgāk ir pūdēt kukurūzu.

- Ideja bija laba, bet tika izkropļota un izmantota mantkārīgos nolūkos, bet tas viss ticis pieciests, jo, kā minējis iepriekšējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, esam Eiropai apsolījuši 40% atjaunojamo enerģiju no visa enerģijas apjoma, kuru nesasniedzot 2020. gadā, pret Latviju var vērst pārkāpumu procedūru. Ir, ko likt OIK vietā?

- Ir! Pašlaik lielu daļu, ap 32% no šiem 40%, mums nodrošina HES, bet atjaunojamās enerģijas īpatsvars neaug. Vietā, pirmkārt, varam likt vēja un saules enerģiju, kuru ar mūsdienu tehnoloģijām var ražot bez subsīdijām. RTU un piesaistītie speciālisti veic apjomīgu pētījumu Enerģētika, citastarp pētot, kāds varētu veidoties zaļās enerģētikas portfelis. Te iespējams arī veidot ofšora vēja parkus nevis krastā, bet jūrā sadarbībā ar Igauniju. Tie varētu aizvietot uz novecojušām tehnoloģijām balstītās OIK stacijas, kuras, neskatoties uz to milzīgo pārsubsidāciju, vēl pamanās krāpties. Šādas stacijas mirs, to vietā nāks, piemēram, vēja stacijas, kuras varēs strādāt bez atbalsta, līdz ar to mūsu zaļās enerģijas portfelis augs un izmaksas par to kritīsies.

- EM piedāvājusi (un valdība piekritusi) no 2021. gada OIK segt no papildu gūtajiem ieņēmumiem valsts budžetā, tostarp no Latvenergo dividendēm, kas pirmos divus gadus prasītu 150-155 miljonus eiro, pēc tam mazāk, tādējādi patērētāju izdevumi tiktu pārlikti uz budžetu. Tas nav mānīgs ieguvums, ķeksīša ievilkšana priekšvēlēšanu solījuma pseidoizpildē?

- Pirmais mērķis, ieviešot OIK, bija siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšana, otrais - enerģētiskā drošība. Piedāvājām valdībā OIK likvidēt, pārceļot šo maksājumu, kas iepriekš tika tik dāsni atbalstīts, uz valsts budžetu, papildus pastiprināt staciju kontroli, kā rezultātā valsts budžeta slogs mazinās. Savukārt, otru daļu maksās piesārņotājs, kāda bija arī sākotnējā doma.

- Tad piesārņotājs ir Latvenergo?

- Piesārņotājs ir neefektīva rūpniecība. Liepājas metalurgam līdzīgas rūpnīcas darbojas vairs tikai Krievijā, Baltkrievijā, Brazīlijā, Ķīnā un citviet, kur nav nekādu vides prasību, bet ne Eiropas Savienībā. Arī mājām tiek prasīta energoefektivitāte, un tās celšanai ir pieejams Eiropas fondu līdzfinansējums, kas ļauj rēķinus par siltumu samazināt par 45%. Mēs dodam burkānu, ja to negrib, burkāna vietā iestājas pātaga - maksājuma pieaugums!

- Atgriežoties pie izmaksu sloga pārcelšanas uz valsts budžetu - avots lielā mērā būs Latvenergo dividendes, no kurām līdz šim sedza virkni citu valsts izdevumu vajadzību.

- Te ir stāsts par nodokļu politiku. Mēs redzam, ka pareizāk ir pāriet no katra cilvēka maksājuma uz budžetu, vienlaikus domāt par energoefektivitāti.

- EM plānoja, ka atbalsta saņēmējus «kontrolē efektīvs kontroles departaments», par kura darbu maksā paši atbalsta saņēmēji. Nupat enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas novirzījāt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tas būs tas efektīvais kontrolētājs?

- Jā, tas būs ļoti efektīvs kontrolētājs, jo BVKB strādā cilvēki ar specifiskām zināšanām tieši inženierzinātņu jomā, būvniecībā, viņi ir pietiekami zinoši, lai kontrolētu OIK darbību. Protams, būs jāstiprina biroja kapacitāte.

- Kapacitātes stiprināšana izpaužas ar pieprasītām vismaz 29 jaunām amata slodzēm, protams, arī vienības direktora un vietnieka amatiem, un papildus 1,37 miljonus eiro nākamgad. Tiek radīta milzu birokrātija ar lielām izmaksām! Jūs taču pirms vēlēšanām tik dedzīgi iestājāties par valsts pārvaldes un birokrātijas mazināšanu, tikai sešas ministrijas...

- Taisnība - tiek radītas jaunas amata vietas, bet skaidrs, ka šajā departamentā strādājošie astoņi cilvēki šo kontroli nespētu veikt. Jau tagad, kopā ar enerģijas publisko tirgotāju veicot pārbaudes dabā, esam ieekonomējuši 22 miljonus eiro. Redzam, ka pārkāpumu ir ļoti daudz, un, pastiprinot kontroles, mēs nevis zaudēsim, bet iegūsim, pārtraucot atbalstu tām stacijām, kuras nestrādā likuma ietvaros.

Papildus esam domājuši par līdzīgu sistēmu, kā tas notiek ar banku uzraudzību, kad bankas maksā nodevu, lai FKTK veiktu to uzraudzību. Saeimā esam iesnieguši grozījumus, paredzot jaunu nodevu OIK stacijām, atkarībā no megavatiem vai citiem rādītājiem.

- Uzņēmēji neapstrīdēs tās likumību, sakot, piemēram, ka, saņemot licenci, nekas tāds nebija noteikts?

- Nodevai ir objektīvi iemesli, jo tas ir regulēts bizness, kur kontrole ir nepieciešama. Nedomāju, ka staciju īpašnieki par to priecāsies, bet mums jāņem vērā iedzīvotāju un tautsaimniecības intereses - enerģētika nevar dominēt uz tautsaimniecības rēķina. Jo lētāka būs enerģija, jo lielākas iespējas pacelt tautsaimniecību, tādējādi iegūt līdzekļus.

- Cik liela būs šī nodeva?

- Tas vēl nav noteikts. Skaidrs, ka, maksu nosakot atkarībā no megavatiem, jādomā par samērīgiem griestiem, citādi milzu nodeva tiks uzlikta tieši Latvenergo.

- Tā tad būtu līdzekļu mētāšana no vienas valsts kabatas otrā.

- Tieši tā! Jābūt kaut kādām saprātīgām gan augstākajām, gan zemākajām robežām, lai atmaksātos vairākiem cilvēkiem braukt uz attālākām stacijām, kontrolēt tās, analizēt datus.

- Jums ir Finanšu ministrijas atbalsts ierosinājumam samazināt ar PVN apliekamo OIK? Tai parasti nepatīk PVN diferencēšana.

- Tas ir konceptuālais ietvars. Uzskatu, ka OIK kā obligāta maksājuma aplikšana vēl ar PVN nav taisnīga. Bet, ja valdība atbalstīs OIK likvidēšanu kā tādu, tās aplikšana ar PVN nebūs aktuāla.

- Kad un kāds būs OIK maksājuma samazinājums vai zudums gala lietotājam?

- Elektrības rēķins sastāv no trīs daļām - elektrības, kas tiek pirkta biržā, sadales, kas nereti veido pat lielāko daļu rēķina, un OIK, kas ir apmēram 15%. Jūs varat cerēt, ka, īstenojot mūsu pasākumu plānu, šie 15% no jūsu rēķina izzudīs.

- Kad?

- Tas ir atkarīgs no valdības atbalsta. Esam saņēmuši atbalstu idejai un strādājam pie plāna īstenošanas. Arī minētajā speciālistu pētījumā atzīts, ka būtu labi noņemt maksājumu par OIK no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, papildus ņemot vērā energoefektivitātes faktoru.

- Tas varētu būt jau ar nākamā gada sākumu?

- Nedomāju, ka tik ātri tas būs iespējams, arī valdības deklarācijā nākamgad nav paredzēta nodokļu pārskatīšana. Pieņemu, ka tas varētu būt ar 2021. gadu, kas būs jau jauna nodokļu pakete.

- Ja daudz lielāku īpatsvaru rēķinos, vidēji ap 40%, veido elektrības sadalīšana, nebūtu lielāka uzmanība jāpievērš tai?

- Stājoties amatā, kopā ar finanšu ministru tikāmies ar Sadales tīklu (ST), Latvenergo un Augstsprieguma tīklu valdēm un uzdevām mazināt sadales tarifu. Tas gan ir pretrunā ar šo uzņēmumu mērķiem pelnīt, tāpēc, lai sadales tarifu mazinātu, jāpieņem politisks lēmums, jābūt politiskai gribai. Valdes bija vērstas uz sadarbību, izvērsām vairākus scenārijus, par cik varētu samazināt tarifu, tostarp veicot taupības pasākumus ST, kas jau iepriekš ir notikuši un joprojām notiek.

- Valsts kontroles revīzija, tieši pretēji, norādīja uz izšķērdību, kas kalpoja par pamatu secinājumam, ka tarifus var samazināt.

- Absolūti piekrītu! No šīm darbībām iepriekšējā periodā izdarīti secinājumi. Vienkāršs piemērs ir ar skaitītāju pārbaudi, kas prasīja lielus resursus - milzīgu darbinieku aparātu, transportlīdzekļus, to amortizācijas un degvielas izdevumus. Pārejot uz viedajiem skaitītājiem, kuri nolasāmi attālināti, ietaupās milzu līdzekļi, kam vajadzētu arī atspoguļoties tarifos, par ko ST jau sākusi sarunas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

- Latvenergo bija izstrādājis priekšlikumus sadales tarifu samazināšanai par 5% līdz pat 25%, atkarībā no tā, uz kurām grupām ir vēlme fokusēties - visiem patērētājiem, mājsaimniecībām, mazturīgajiem... Jūs un darba grupa paudāt, ka to varot samazināt par 10%. Kam par labu kritusi izvēle?

- Ir trīs grupas: uzņēmēji, kam ir lieli elektroenerģijas maksājumi, mājsaimniecības un atbalstāmi cilvēki, kuriem nāk pretī gan pašvaldības, gan valsts. No savas puses esam paredzējuši 18 miljonus eiro ST rēķina sadaļas kompensēšanai, jo solidaritātei ir jāpastāv. Bet nav jāaizmirst arī uzņēmēji, kuri arī ir dažādi. Līdz šim atbalsta uzsvars tika likts uz ļoti energoietilpīgiem uzņēmumiem, bet mūsu stratēģisks lēmums ir atbalstu izlīdzsvarot. Spilgts piemērs līdzšinējās politikas nepilnībām ir Liepājas metalurgs, kam bija ļoti daudz atlaižu, valsts garantijas, bet, tam bankrotējot, valsts zaudēja milzu līdzekļus, visas subsīdijas tika apraktas šajā uzņēmumā, turklāt bez darba palika teju puse pilsētas. Vai to mēs vēlamies, vai drīzāk diversificējam savu ekonomiku, sniedzot atbalstu 10 000 nelielāku uzņēmumu?

- Šo tarifu pietiekami strauju nevirzīšanu minējāt kā būtiskāko no Latvenergo padomes atcelšanas iemesliem. Ar ko jūsu vīzija būtiski atšķīrās, un vai tai bija kāda pretestība no atlaistās padomes?

- 2018. gadā akcionārs Latvenergo padomei bija uzstādījis mērķi samazināt sadales tarifus, bet kustība šajā virzienā bija ļoti smagnēja līdz brīdim, kad kopā ar finanšu ministru sākām jautājumu aktīvi risināt ar uzņēmumu valdēm. Padomei nav jāatsēž savs laiks, bet jāatstrādā! Padomes darbam vajadzēja būt daudz aktīvākam, un, ja gribam rezultātus, ir jārīkojas aktīvi, arī citos projektos. Izvērtējot apstākļu kopumu, pieņēmu attiecīgu lēmumu.

- Izskanējuši minējumi, ka patiesie iemesli meklējami Latvenergo iecerē Gaso akciju iegādē un vēja parku attīstīšanā, ap jums esošu lobistu interesēm tajā. Tie ir izdomājumi?

- Absolūti izdomājumi! Nesaprotu, par kādām interesēm ap mani ir runa? Stratēģisks lēmums par vēja enerģijas attīstīšanu ir pieņemts jau pirms manis, tur viss ir saistīts ar konkrētu atļauju saņemšanu, ar ko ne man, ne Latvenergo nav nekāda sakara. Bet tas ir izcils virziens, kurā attīstīties, jo šīs zaļās enerģijas ražošana spēj pastāvēt bez subsīdijām.

- Laikā, kad valsts budžeta izdevumu pieprasījumi kļūst arvien lielāki, no jums gaida, kā naudu nopelnīt, kā stimulēt ekonomiku, budžeta ieņēmumus, vienlaikus nepalielinot nodokļus. Jums ir vīzija?

- Neapšaubāmi! Nākot amatā, kā galveno prioritāti minēju eksporta veicināšanu, ar iespējami augstu pievienotās vērtības produktu, kā arī attīstīt inovācijas un celt produktivitāti.

- Šīs lietas jau ir dzirdētas. Ir jauna recepte?

- EM veido politiku, definē prioritātes, kuras izpilda tās paspārnē esošas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuras pasākumus finansējam, liekot uzsvaru uz eksporta veicināšanu. Nesen kopā ar uzņēmēju delegāciju Denverā runājām par investīcijām Latvijā, arī Baltkrievijā, kur ienāk milzīgas Ķīnas investīcijas. Gribam piedāvāt Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ), Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, kur var investēt, radīt jaunas darba vietas.

- Cik konkurētspējīgs ir šis piedāvājums, ņemot vērā augstos darbaspēka nodokļus, trūkstošās darba rokas, augstās energoresursu izmaksas?

- Šie ir būtiski faktori, tāpēc arī piedāvājam tieši Latgali, kur ir augsts bezdarbs, ap 15%, tāpēc runāju par neapliekamā minimuma celšanu, kas ļautu uzņēmējiem samaksāt legālu algu un neieslīgt ēnu ekonomikā. Pluss ir arī mūsu ostu lielā kapacitāte. Arī lietuvieši ļoti vēlas attīstīt savas ostas, bet mūsu piedāvājums ir konkurētspējīgāks.

- Ar ko?

- Ar trīs ostām un to kapacitāti, ar SEZ, brīvajām darba rokām Latgalē, cilvēku pārkvalificēšanas iespējām, ar izglītības elastību.

Varam arī uzņēmumiem, kas veic produktivitātes celšanas pasākumus, sniegt savu atbalstu. Attiecībā uz inovācijām, ir gan klāsteri, gan akseleratori, kas piedāvā atbalstu riska kapitālam, labām idejām, kuras var pārtapt par ļoti lieliem uzņēmumiem. Ir dažādas programmas, kas dod iespēju jaunajiem uzņēmumiem izmantot telpas, konsultēties, audzēt kapitālu, rast tirgus.

- Cik liela interese nopietniem investoriem ir investēt Latgalē? Dzirdēti uzņēmumu stāsti, ka Latgalē pašvaldības solījušas pat atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa un citus labumus, bet investoriem tomēr interesē Rīgas tuvums ar tās labāko infrastruktūru, loģistiku un citām priekšrocībām.

- Ļoti labs piemērs ir Liepājas SEZ, kas dod iespēju uzņēmējam ar pāris atvieglojumiem uzsākt darbību, pašvaldība ir ļoti pretimnākoša ar zemes gabalu ierādīšanu, infrastruktūras pievilkšanu utt.

- Liepājā tomēr ir osta, kuras nav Latgalē.

- Latgales attīstīšana ir ne tikai ekonomisks, bet arī valsts drošības jautājums. Mūsu reģioniem jāattīstās vienmērīgi un jāizmanto visas iespējas. Tradicionāli Latgalē ir dzīvojuši daudz baltkrievu, kuriem šis reģions ir mentāli saprotams. Ja pie šā mentālā, sentimentālā aspekta varam pielikt klāt arī labu finansiālu piedāvājumu, iespēju strādāt ar nodokļa atlaidēm, ar dzelzceļu nokļūt līdz ostām un no tām uz visu Eiropu vai pasauli, tad mans uzdevums ir salikt šo piedāvājumu un dot to Baltkrievijas ekonomikas ministram, ar kuru esmu ticies un tikšos vēl.

- Skaļāk kā par jūsu minēto nepieciešamību celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu dzird JKP pārstāvja Krišjāņa Feldmana solījumu celt vien minimālo algu līdz 500 eiro. Cik kategoriska ir jūsu pozīcija, un cik to sadzird koalīcijā?

- Pirms runāt par šādu minimālās algas celšanu, jāaizbrauc uz reģioniem un jāparunā ar uzņēmējiem! Šāda alga kādam ir jāsamaksā! Jāsaprot arī pašvaldības, ka minimālās algas celšana radīs milzīgus papildu izdevumus to darbinieku atalgojuma celšanai, kas Rīgā nebūtu problēma, bet reģionos gan.

Tāpēc es ieteiktu nesteigties ar minimālās algas celšanu, bet koncentrēties uz neapliekamo minimumu. EM ambīcija ir radīt labāko biznesa vidi Baltijā, un, lai to panāktu, mums jābūt ne tikai pievilcīgiem ar mūsu resursiem, infrastruktūru, loģistiku, bet arī nodokļu sistēmu un neapliekamo minimumu, protams, arī ar energoresursiem. Tāpēc šis ir jāskata kompleksi, par ko runāsim arī budžeta veidošanas sarunās. Jāsaprot, ka no nodokļu samazināšanas un neapliekamā minimuma celšanas neveidojas tikai liela fiskāla ietekme, bet tā arī velk ārā no ēnu ekonomikas, paceļ tautsaimniecību un nes ienākumus no PVN, kas ir lielākā sadaļa budžetā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats