23. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Ralfs, Valgundis, Vitālijs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Lembergs: Nebūsim lielākie, bet būsim labākie
Lembergs: Nebūsim lielākie, bet būsim labākie
Autors: Anita Daukšte / Elita Veidemane NRA.lv / 31. jūlijs 2019, 12:00
Intervija ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu: par jaunās koncertzāles Latvija nozīmību un valsts atbalstu tai, par orkāniem un zemestrīcēm Kariņa valdībā, par nodokļu reformas un teritoriālās reformas aplamībām.

- Nule Ventspilī notika koncertzāles Latvija atklāšana. Ko tas, jūsuprāt, nozīmē Ventspilij un visai Latvijai?

- Kopš ideju un skiču konkursa, kurā uzvarēja arhitekts Deivids Kuks, ir pagājuši četrpadsmit gadi. Kādam varbūt šķiet, ka process ir bijis pārāk garš, taču mēs lielus projektus realizējam bez steigas. Ja Ventspilij 728 gadus nav bijusi sava koncertzāle, tad - vai koncertzāle būs 729. vai 730. gadā, tam vairs nav lielas nozīmes. Valdības uzstādījums par koncertzālēm bija: nepieciešamas 1200 vietas, tajā jāmitinās lielam, profesionālam muzikālajam kolektīvam. Mēs gājām pa šo taciņu - koncertzāle būtu divreiz lielāka nekā tagad uzbūvētā, un rezultātā tika uzprojektēta tikai koncertzāle. Bet man no paša sākuma šķita neadekvāti - koncertzāle ar 1200 vietām Ventspilī. Par daudz! Domāju: vajag līdz 600 vietām. Mēs taču neesam ne Hamburga, ne Dubaija un pat ne Rīga. Tas, ka koncertzāle paredzēta tikai vienai funkcijai, arī nešķita racionāli. Jau lielā tehniskā projekta gatavības stadijā, kad bija rezervēti 6,5 miljoni eiro - Eiropas struktūrfondu naudas -, mēs no tā atteicāmies... Sākām veidot citu projektu: lai ēkā tiktu integrēta mūzikas vidusskola, bērnu mūzikas skola, mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija, ar lielo un mazo koncertzāli. Tā jaunais projekts tika realizēts mazākā platībā, un tagad no visas ēkas platības koncertzāle aizņem tikai 26%. Līdz ar to koncertzāle dzīvo nevis kā divu vai trīs koncertu kopums nedēļā, bet gan septiņas dienas nedēļā - no rīta līdz vakaram. Mēs gribējām, lai koncertzāle ir pēdējais un galvenais akcents Lielajā laukumā, kas ir daudz lielāks nekā Doma laukums, lai tā atrodas pilnīgi sakārtotā vidē. Ķērāmies pie Lielā laukuma sakārtošanas: mums bija vajadzīga strūklaka, kādas nav nekur citur pasaulē, arī koncertzālei jābūt unikālai. Laba sadarbība bija ar arhitektu Deividu Kuku, kurš vienmēr bija orientēts uz kompromisiem ar mums, respektējot pasūtītāju iespējas, lai kvalitātē nezaudētu ne skaņa, ne celtnes funkcionalitāte, ne izskats. Protams, ka mūsu ambīcijas bija - radīt izcilu vietu mūzikas vidusskolai, bērnu mūzikas skolai un koncertzālei, kas ir ar visaugstāko novērtējumu vispirms jau akustiskajā ziņā, plus vēl arī stabuļu ērģeles, pasaulē augstākās klavieres. Ja tur nebūs izcila akustika, tad tur būs vēl viena basketbola halle...

- Kādu atbalstu Ventspils pilsēta saņēmusi šīs koncertzāles un mūzikas skolas būvei?

- Mūzikas vidusskola, kas ir valsts (!) mācību iestāde, atradās avārijas stāvoklī esošās divās ēkās, kurās situācija jau 2013. gadā bija tāda, ka daļa no ēkas, kurā mācījās bērni, bija slēgta, jo tur varēja iebrukt griesti. Visa mūsu rakstīšana valdībai, ka šīs skolas telpās atrasties ir bīstami, bija tukša nodarbe: no valdības nesagaidījām nekādu reakciju. Protams, ne valdības bērni, ne Rīgas skola... Tad 2013. gadā notika traģēdija veikalā Maxima. Pēc tās visi mūsu ekspertu slēdzieni pēkšņi atrada redzīgas acis, un skola tika pārcelta uz astoņām vietām pagaidu telpās. Mums laimējās, ka laikā, kad cēlām koncertzāli un skolu, kultūras ministre bija Dace Melbārde (NA), paldies toreizējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), jo tas naudas apjoms, ko iedalīja Kultūras ministrijas profesionālās izglītības sistēmai, tika palielināts. No šīs naudas 10 miljoni eiro tika Ventspils mūzikas vidusskolai. Otrs konkurss bija par klimata naudas tēriņiem, jo šajā ēkā bija paredzēti 13 unikāli energoefektīvas ēkas tehnoloģiskie risinājumi. Šajā konkursā vinnējām, mums piešķīra 15 miljonus eiro. Par to paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un ministram Kasparam Gerhardam (NA).

- Kas Ventspilī mainījies investīciju projektu jomā šī gada laikā? Kā valsts investīciju klimats ietekmē Ventspili?

- Investīciju plāns septiņiem gadiem mums ir vairāk nekā 300 miljoni eiro. Resursu piesaiste valstij vai pilsētai - tas ir rezultativitātes rādītājs. Mūsu plāni, neko nesasteidzot, normāli virzās uz priekšu - ielu izbūve un renovācija, rūpniecisko ēku būve. Ir gatavs zinātnes un inovāciju centra tehniskais projekts, tūlīt noslēgsies iepirkums, drīz sāksim būvēt. Tajā cilvēki, personiski piedaloties, varēs izbaudīt dažādus dabaszinātņu likumus un dabas parādības, piemēram, orkānu un zemestrīci vienlaikus. Protams, galvenais akcents būs uz skolēniem, bet interesanti būs arī pieaugušajiem. Veidojam arī bērnu pilsētiņu telpās, vecajās cara laiku darbnīcās. Notiek arī slimnīcas un ostas infrastruktūras modernizācija. Saprotiet, mēs nekad nebūsim lielākie, bet mēs varam būt labākie un tādi arī būsim.

- Orkāni un zemestrīces, manuprāt, notiek arī reālajā vidē, piemēram, mūsu valdībā.

- Mēdz teikt: kurš visskaļāk kliedz «ķeriet zagli!», tas pats ir īstais zaglis. Tie, kuri visskaļāk klaigā par tiesiskumu, ir orientēti uz absolūtu tiesisko nihilismu. To šobrīd redzam. Tiesiskais nihilisms, kas nāk no parlamenta un valdības, veidojas kā dominante. Skatīsimies, vai to kopumā atbalstīs Valsts prezidents, jo atsevišķos izteikumos viņš šādu pieeju atbalsta. Mēs redzam, kā Bordāns (JKP), Strīķe un Jurašs cenšas sagrābt valsti caur spēka struktūru un tiesu sagrābšanu, bet ar katru dienu viņi kļūst nervozāki, nīgrāki un agresīvāki, jo viņu plāns nerealizējas - pagaidām viņi savā kontrolē no spēka struktūrām nav ieguvuši neko. Viņu mērķis bija un ir VID, Iekšlietu ministrija, VDD, ģenerālprokurors, SAB, KNAB. Vienīgais, kas izdevies - zināma kontrole pār tiesām, jo Bordāns ļoti aktīvi nodarbojas ar tiesu vadības presingu, un, cik es zinu, Bordāns pat mēģinot ietekmēt atsevišķus tiesnešus savu sponsoru, pirmām kārtām - Ostapa Bendera, interesēs. Vērojot no malas, izskatās, ka JV, Attīstībai/Par! un NA šo situāciju saprot.

- Saprot un pieņem?

- Saprot, bet neakceptē. Tāpēc jau tās kartona partijas vadība ir tik nervoza.

- JKP, izmantojot administratīvā reiderisma metodes, cenšas sagrābt arī Latvijas Universitāti.

- Protams. Tur ir ļoti lieli investīciju projekti, ļoti lieli aktīvi, un, gudri izmantojot to visu savās un savu sponsoru interesēs, Bordāns var kļūt stāvus bagāts. Universitāte ar visiem studentiem un zinātni viņu neinteresē, viņu interesē tikai nauda. Bet rektors Indriķis Muižnieks viņam, redz, traucē. Jo Muižniekam neko nevajag! Un visa turpmākā valdības rīcība tiešām būs pārbaude tiesiskumam, jo Universitātei ir sava Satversme, saskaņā ar kuru tā darbojas, un, ja kāds ar to ir neapmierināts, visus konfliktus var risināt tiesas ceļā. Tas ir tiesiskais ceļš, savukārt Ministru kabineta (MK) lēmumi - tas ir administratīvais ceļš. Ja MK nostāsies pret augstskolas Satversmi, tas būs totalitārisms.

- Vai domājat, ka JKP agresivitāte varētu novest pie šīs partijas aiziešanas no valdības?

- Neviena valdība nav sabrukusi ārēju darbību rezultātā. JKP aizies tad, ja viņi sapratīs, ka savu mērķi - izveidot totālu kontroli pār spēka struktūrām - nevar realizēt. Tad viņiem šāda valdība nebūs vajadzīga, tad varēs no opozīcijas veidot startu nākamajām vēlēšanām. Pagaidām viņos nav zudušas cerības izveidot šo totālo kontroli, tāpēc nekur netaisās iet.

- Tajā pašā laikā no JKP dzirdam komentārus par nodokļu reformu. Šī partija savulaik vēlētājiem solīja programmu 3x500, bet naudas šādai programmai nav un nebūs. Tostarp dzird runas par minimālās algas celšanu, Linkaits (JKP) runā par akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai - tas viss liecina par vēlmi palielināt valsts ieņēmumus. Vai tas ir pareizais ceļš? Jūs bieži esat izteicies kritiski par nodokļu reformu, kas tika veikta premjera Kučinska (ZZS) valdības laikā.

- Šo reformu esmu kritizējis, kad idejas vēl nebija līdz galam noformulētas. Aprēķini un prognozes rādīja ļoti sliktu rezultātu. Un tas jau lielā mērā ir iestājies. Sākot ar to, ka būtiski sarežģījies uzņēmumu grāmatvedību darbs un pieaudzis VID darba apjoms, beidzot ar to, ka pieauguši nodokļi darba samaksai. Šī reforma nestrādā maznodrošināto virzienā. Nodokļu reforma ir neveiksmīga, neiegūtie ieņēmumi ir milzīgi. Bet ne JV, ne NA nevar pret to neko iebilst, jo paši šādu reformu akceptēja. Ieviešot jebkuras nodokļu izmaiņas, jāprognozē sekas. Taču šai valdībai nav skaidra uzstādījuma par nodokļiem. Pirmais, ko šī valdība izdarīja: nāca pretim alkoholisko dzērienu patērētājiem un samazināja akcīzi alkoholam. Tas galīgi nebija pareizi. Bet jāsaprot taču: jo vairāk lietos alkoholiskos dzērienus, jo vairāk būs avāriju, vairāk būs slimnieku un izjauktu ģimeņu, būs vairāk darba sociālās palīdzības sniedzējiem, bērni sliktāk mācīsies utt. Ja mērķis ir tālāka sabiedrības degradācija, tad viss pareizi, bet, runājot par degvielas akcīzes nodokli: meklēt naudu, paceļot nodokļus - tam liels talants nav vajadzīgs.

- Vai esat analizējis ZZS darbību opozīcijā?

- (Pauze.) Kaut ko jau viņi dara. No opozīcijas ir grūti strādāt. Pēc vasaras sāksies jaunā budžeta apspriešana, un tad būs jauna tēma. Līdztekus varēs sekot, kā pie varas esošie pilda savus solījumus. Lai savus neizpildāmos solījumus pilda Bordāns, Strīķe un Jurašs. Vēl zaļzemniekiem aktīvi jāpiedalās pašvaldību robežu maiņā.

- Administratīvi teritoriālajā reformā?

- Tā nav nekāda administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Nejauksim! Ir tikai robežu maiņa. ATR ir tad, ja tiek reformēta visa valsts un pašvaldību pārvaldes sistēma. Bet tur nekas nemainās! Par ATR varētu runāt, ja valsts deleģētu pašvaldībām daļu no savām funkcijām un vienādotu valsts pārvaldes teritoriālo struktūru. Nekā tāda nav. Mainās robežas un vietējo deputātu skaits. Šī «reforma» nav izdevīga nedz pilsētas, nedz novada iedzīvotājiem. Novadam nav izdevīgi tāpēc, ka pilsētas pārstāvniecība būs lielāka, jo iedzīvotāju skaits lielāks. Pilsētas iedzīvotāji neizpratīs viensētas vajadzības Ventspils novadā. Novada pašvaldība ir daudz tuvāka lauku cilvēkam nekā pilsētas pašvaldība. Tālāk. Ventspils novada parādu slogs ir četrreiz lielāks nekā pilsētai. Kāpēc pilsētas iedzīvotājiem būtu jāsedz novada iedzīvotāju parādi? Turklāt nav tādu problēmu, kurus atsevišķi nevarētu atrisināt novads vai pilsēta. Ja vajag - darbojamies kopā. «Reformas» autori nav pateikuši, kādi būs iedzīvotāju ieguvumi. Kāds ieguvums būs, piemēram, Annai Jūrkalnē, ja Ventspili pievienos Jūrkalnei, pazeminot lielās pilsētas statusu?

- Varbūt šīs «reformas» mērķis ir izsist pilsētu vadību no amatiem?

- Domāju, ka jā. Mums tik ļoti patīk ieklausīties visādās OECD rekomendācijās, un ASV finanšu ministrijas rekomendācijas ir kā patiesība pēdējā instancē. Bet ir arī Eiropas Padomes rekomendācijas par pašvaldību robežu grozīšanu, un tās Latvijas valsts šobrīd ignorē. Tur teikts, ka reformu veicējiem jāsaskaņo reformas mērķi ar tiem, uz kuriem tā attiecas. Šie mērķi jāsaskaņo ar vietējām pašvaldībām, kam savukārt jārespektē iedzīvotāji, jāvērtē viņu apmierinātība ar esošo situāciju. Valdība pat nav mēģinājusi mērīt šo apmierinātību, aptaujāt iedzīvotājus - kur viņi īsti grib, tajā vai tajā novadā? Padomju Savienībā mainīja vietējo padomju robežas, tomēr augstākā vara vismaz vietējos priekšniekos ieklausījās... Mēs, pamatojoties uz EP nosacījumiem, patlaban gatavojam ministrijai (VARAM) vēstuli par rekomendācijām, kas ir pārkāptas. Ja tās tiek masveidā pārkāptas, tas nozīmē, ka reforma ir nelikumīga. Izskatās, ka šīs «reformas» bīdītāji ir iecirtušies: viņi grib parādīt spēju bezjēdzīgi spītēties. Ir tikai politiski mērķi.

- Piemēram, kādi?

- ZZS zaudēja Saeimas vēlēšanās, tāpēc jaunais politiskais spēks - Attīstībai/PAR! - cer, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās tas varēs iegūt varu jaunajos novados. Arī attiecībā uz Ventspili ir tāds mērķis. Bet ir tāds dokuments Latvijas stratēģija 2030. Ja šajā «reformā» paredzēts, ka saglabājas divas pilsētas - Rīga un Jūrmala -, tas nozīmē, ka Latvijā vairāk pilsētu nav. Bet Stratēģijā Rīga ir definēta kā Eiropas metropole, tostarp Liepāja, Ventspils un Daugavpils definētas kā Baltijas jūras reģiona pilsētas, pārējās ir nacionālas un reģionālās nozīmes pilsētas. Bet nevar taču vienā dokumentā vērtēt pilsētas pēc nozīmes darba dalīšanā, savukārt citā - pēc politiskās pārliecības. Izsvītrojiet Ventspili no savas kartes, bet Ventspils paliks kā nozīmīga ES transporta pamattīkla sastāvdaļa, caur kuru iet ES galvenais ceļš un kur atrodas ES nozīmes osta.

- Valdības deklarācijā ir runāts par ostu pārvaldības modeļa maiņu. Vai jūs jūtat, ka šajā virzienā kaut kas tiek darīts?

- Linkaita kungs bija Liepājā, pēc tam viņš paziņoja, ka tur ar ostu pārvaldību viss kārtībā. Attiecībā uz Ventspili nav minēts neviens vārds. Ir tikai mantkārība, ostu privatizācija Meroni interesēs. Piedodiet, bet tas nav tālredzīgi. Domāju, ka uz Linkaitu tiek izdarīts spēcīgs politiskais spiediens, lai nomainītu dažādu valsts kapitālsabiedrību vadību, kas nav vēlama Bordānam, tur ieliekot savus cilvēkus. Visi neargumentētie uzbrukumi gan kapitālsabiedrību vadībai, gan ostu pārvaldēm - tas ir politiskā spiediena rezultāts. Linkaits neatstāj tik aprobežota cilvēka iespaidu, lai to nesaprastu.

- Vai nerezidentu naudas aizplūšana no Latvijas ir ietekmējusi Ventspils uzņēmējdarbības vidi?

- Ietekmējis ir uzbrukums Latvijas banku sistēmai, īpaši ārvalstu investīciju piesaistes ziņā. Patlaban Latvija orientējas uz ES dalībvalstu investoriem. Bet arī tie ir nerezidenti, un viņiem ir problēmas atvērt kontu Latvijā kādā bankā. Tāpēc no mums ir aizgājuši vairāki lieli rūpnieciskie investori, un rezultātā nav jaunu darba vietu un ekonomikas pieauguma, tādējādi bremzējot visas Latvijas izaugsmi, kuru negatīvi ietekmē arī ES sankcijas pret Krieviju, kas pārorientē kravas no Latvijas ostām uz savējām. Zivju apstrādātāji zaudē noieta tirgus, bet, lai ieietu jaunajos, ir vajadzīga modernizācija, taču tai nekāda valstiska atbalsta nav. 2016. gadā mēs izstrādājām rekomendācijas Kučinska valdībai, lai mazinātu šīs negācijas, taču mūsu idejas atbalstu neguva.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats