NRA.lv 16. jūlijā rakstīja, ka VAS Latvijas pasts tiesvedībā pret Jūrmalas domi ir panākusi nepārsūdzamu spriedumu vienā no gadījumiem, kad uzņēmumam tika noteikta 50 eiro soda nauda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedums - naudas sods nav jāmaksā - nav pārsūdzams.

Šoferim - mutvārdu aizrādījums

Saskaņā ar izrakstītajiem administratīvā pārkāpuma protokoliem par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides Latvijas pastam būtu jāmaksā pat vairāki desmiti tūkstošu eiro liels naudas sods, jo uzņēmums piegādā sūtījumus uz Jūrmalu divas reizes dienā un saņēmis vairāk nekā 600 paziņojumu par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides. Secīgi izriet, ka katrs tāds paziņojums nozīmē 50 eiro lielu soda naudu. Iepriekš minētā tiesu instance lēma izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret Latvijas pastu un izteikt uzņēmuma šoferim mutvārdu aizrādījumu. Tā ir pirmā lieta no daudzām, jo Latvijas pasts vērsies tiesā par katru administratīvā pārkāpuma protokolu saistībā ar Jūrmalas caurlaidēm. Tātad Rīgas apgabaltiesas spriedums ir precedents visām pārējām tiesvedībām pret Latvijas pastu Jūrmalas caurlaižu lietās.

Varot pirkt caurlaidi ar atlaidēm

Neatkarīgā jautāja Jūrmalas domei, vai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedums netiks ņemts par pamatu, lai grozītu attiecīgos pašvaldības saistošos noteikumus. Jūrmalas domes atbildē teikts, ka pašlaik pārskatīt saistošos noteikumus nav plānots. Izstrādājot saistošos noteikumus, ir ievērots vienlīdzības princips, paredzot visām valsts kapitālsabiedrībām, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, atvieglojumus vienādā apmērā - 50 procentu. Citas valsts kapitālsabiedrības, kas privātpersonām sniedz pakalpojumus (piemēram, elektroenerģijas pārvade un sadale, dzelzceļa pārvadājumi), noformē iebraukšanas caurlaides ar nodevas atvieglojumu. Caurlaide vienam transportlīdzeklim visam nodevas maksas periodam bez atlaides maksā 107 eiro.

Pietiek, ja audzina ar vārdiem

Jūrmalas dome arī skaidro, ka apelācijas instances tiesa secināja, ka pirmās instances tiesa, izskatot administratīvo lietu, pamatoti ir atzinusi Latvijas pastu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tas ir, par caurlaides neiegādāšanos, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Apelācijas instances tiesa pievienojās pirmās instances spriedumā norādītajam, kā arī atzīst par pareizu un pamatotu to motivāciju, kas ir norādīta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumā, ar kuru izskatīta sūdzība par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu. Konkrētajā gadījumā apelācijas instances tiesa ir izvēlējusies naudas sodu 50 eiro apmērā aizstāt ar mutvārdu aizrādījuma izteikšanu, nevis norādījusi, ka Latvijas pasta transportlīdzekļi var neievērot Jūrmalas pašvaldības saistošos noteikumus.

Šādu savu rīcību tiesa pamato ar to, ka arī ar mutvārdu aizrādījumu tiks sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā ietvertais administratīvā soda mērķis. Jūrmalas dome norāda, ka, nosakot mutvārdu aizrādījumu, Latvijas pasts jebkurā gadījumā tiek atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Papildus apelācijas instances tiesa ir atzinusi, ka Latvijas pasta transportlīdzekļi nav atzīstami par specializētu dienesta transportlīdzekli.

Vides inspektorus vērtē atsevišķi

Arī Valsts vides dienesta (VVD) inspektoriem ir regulāri jākontrolē zvejas noteikumu ievērošana Lielupē un ikreiz jāiegādājas caurlaide iebraukšanai Jūrmalā. Pagājušajā gadā kāds inspektors, veicot tiešos amata pienākumus, maksas zonā bija iebraucis bez caurlaides un sodīts. Par to Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Vides inspektors pieņemto lēmumu pārsūdzēja pašvaldības policijas priekšniekam, un Jūrmalas pašvaldības policija pieņemto lēmumu atcēla un lietu izbeidza. Tagad inspektori par caurlaidi nemaksā. Šo gadījumu Jūrmalas pašvaldība izvērsti nekomentē: «VVD gadījumā - pašvaldības policija katru gadījumu vērtē atsevišķi, patlaban saistošajos noteikumos nav paredzēts atbrīvojums no nodevas samaksas VVD transportlīdzekļiem.»

Soda mērķis netika sasniegts

Starp citu, pagājušajā gadā kādai Jūrmalas iedzīvotājai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides, raksta laikraksts Diena. Sieviete protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz agrāk. Vidēji Latvijā protokols pārkāpējam tiek nosūtīts divas nedēļas pēc fotoradara fiksētā pārkāpuma.

Pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma, gluži pretēji, veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

Uzziņai

ADMINISTRATĪVAIS SODS

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus: brīdinājumu; naudas sodu; administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju; personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;

tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus; administratīvo arestu.

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, aizliegumu noteiktu laiku iegūt tiesības veikt civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa pienākumus, tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus var piemērot tikai kā papildsodu.

Avots: Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.