17. jūnijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Artis, Artūrs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Kāda ir sabiedrības attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu
Kāda ir sabiedrības attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 6. jūnijs 2019, 10:27
Kamēr vairākas pašvaldības aptaujā savus iedzīvotājus par attieksmi pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, bet ministrs Juris Pūce novadu pārstāvjus cenšas pārliecināt par tās nepieciešamību, Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka sabiedrībā reformas atbalstītāju ir vairāk par tās pretiniekiem, taču vēl lielākam skaitam tā ir vienaldzīga. Iespējams, tieši vienaldzīgo iedzīvotāju uzrunāšana un pārliecināšana varētu pamudināt atbalstu pārmaiņām paust arī iebilstošajiem novadu vadītājiem. Tomēr aptauja liecina, ka jebkurā gadījumā iedzīvotāji vēlas jautājumu par ATR izlemt referendumu ceļā.




Saskaņā ar Neatkarīgās pasūtīto, socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veikto pētījumu, administratīvi teritoriālo reformu atbalsta 35% Latvijas iedzīvotāju, bet 30% ir pret tās realizēšanu. Savukārt skaitot tikai tos respondentus, kas dzīvo ārpus reformas neskartās Rīgas un Jūrmalas, atbalsts reformai, tāpat kā tās pretinieku īpatsvars ir lielāks. Proti, 36% iedzīvotāju, uz kuriem attiecas reforma, to atbalsta, un 33% neatbalsta. Atlikušajiem viedokļa reformas jautājumā vienkārši nav.

Bet vislielākais iedzīvotāju skaits, kuriem nav viedokļa par administratīvi teritoriālo reformu, ir Rīgā, kuru šī reforma neskars. Galvaspilsētā šajā jautājumā nav viedokļa 45% iedzīvotāju, bet to atbalsta 31%, kam pretstatā ir 24% reformas pretinieku.

Trešdienas rītā J. Pūce ar citiem ministrijas pārstāvjiem pabija Cēsīs, kur tikās ar apvienot paredzēto novadu pārstāvjiem. Veidojot pašvaldību, kuras administratīvais centrs būtu Cēsis, tiktu apvienoti 22 novadi. Neatkarīgās iztaujāto topošajā Cēsu pašvaldībā iekļaut paredzēto novadu vadītāju viedoklis par reformu, kaut arī plašā diapazonā, taču ir ar noslieci uz skalas negatīvo pusi.

Vecpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs Indriķis Putniņš pēc tikšanās ar J. Pūci pauda, ka teritoriālā reforma ir vajadzīga, taču pašlaik ministrija nav spējusi pārliecināt novadus, ka vajadzīga reforma tieši tādā formā, kā to piedāvā VARAM.

I. Putniņš norādīja, ka pagaidām, piemēram, nav skaidrības par pašvaldības centram - Cēsīm - pievienoto novadu iedzīvotāju pārstāvniecību lielajā pašvaldībā. «Mums [iepriekšējā reformā] mākslīgi salika kopā piecus pagastus, rētas bija dziļas, kas tagad sadzijušas. Tādēļ reformai iedzīvotājiem ir jānes ieguvumi vai, kā minimums, vismaz nekas nav jāmaina, bet tad ir jautājums, kam tāda reforma vajadzīga,» saka pašvaldības vadītājs, kurš uzsver, ka VARAM vajadzētu ievērot pašas sastādīto grafiku, lai pašvaldības laikus var gatavoties vēlēšanām.

Bez aplinkiem negatīvu vērtējumu VARAM piedāvātajai reformai dod Jaunpiebalgas novada priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Arī viņu satrauc Cēsīm pievienojamo novadu pārstāvniecība lielajā pašvaldībā, jo pieredze rāda, ka tajā vairākums drīz vien ir pašvaldības centra iedzīvotāji, kas vairāk rūpējas par savu pilsētu, ne visu pašvaldību kopumā.

Šāvējs, kas bijis līdzīgā pasākumā arī Gulbenē, atzīst, ka VARAM redzami uzlabo diskusijas formu, taču nespēj sniegt konkrētas atbildes. «Ir attīstība diskusijā, sākumā tika piedāvāta karte, nākamajā sanāksmē, reaģējot uz ierosinājumiem, tiek veidotas elastīgas atbildes, sola darīt to un šito, bet nespēj sniegt analīzi un prognozes tam, ko šī reforma sniegs. Ir tikai apgalvojumi,» saka L. Šāvējs.

Interesanti, ka kultūrvēsturisko novadu griezumā tieši turīgās Vidzemes iedzīvotāju vidū atbalsts VARAM virzītajai reformai ir vislielākais - 42% vidzemnieku reformu atbalsta. Reformas atbalstītāju ziņā tikai nedaudz atpaliek Latgale, tajā reformu vēlas redzēt realizētu 40% iedzīvotāju.

Vērtējot aptaujas respondentu vecumu, lielākais reformas atbalstītāju īpatsvars ir personu vecumā no 64 līdz 75 gadiem grupā. Šajā grupā reformu atbalsta 41% un tikai 28% iebilst tai. Iespējams, tas saistāms ar to, ka pašlaik apspriešanā nodotajā reformas plānā jaunās pašvaldības ļoti atgādina rajonus, kuri bija izveidoti padomju laikos.

Reformai izteikti lielāks atbalsts ir arī to vidū, kuri ieguvuši augstāko izglītību (38%) un kuru ienākumi ir vidēji augsti (41%) vai augsti (42%) (560 un vairāk eiro uz vienu ģimenes locekli).

Ministram J. Pūcem interesants varētu šķist arī fakts, ka 43,7% iedzīvotāju lēmumu par novadu apvienošanu vēlētos pieņemt atsevišķos novados un pilsētās organizēta referenduma ceļā. Tas liecina, ka referenduma ideju, pret kuru J. Pūce iepriekš asi vērsies, atbalsta gan reformas pretinieki, gan atbalstītāji.

Kā ziņots, VARAM ir sākusi vērienīgu sabiedrisko apspriešanu par jaunu administratīvi teritoriālās reformas modeli. Saskaņā ar VARAM ieceri, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 35 pašvaldībām un tās iecerēts veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Sabiedriskās apspriešanas laikā gan pašvaldību skaits un robežas var tikt mainīti.

Foto: F64 




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats