22. oktobris, Otrdiena
Vārda dienas: Irīda, Īrisa
Sākuma lapa » Sabiedrība » Kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā
Kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 16. maijs 2019, 12:05
Līdztekus darbam savas valsts, tautas un visas Eiropas labā ir vēl kāds būtisks iemesls, kādēļ partijas un politiķi tik ļoti tiecas iekļūt Eiropas Parlamentā. Tā ir nauda, ar ko uzlabot gan savu personisko labklājību, gan politiskā spēka finanses. Aizbraucot uz Briseli, visi politiķi kļūst turīgi, un vairums ziedo ievērojamas naudas summas savām partijām.

Latvijas Saeimas deputāti atkarībā no pienākumu apjoma pamatalgā uz papīra saņem ap trīs tūkstošiem eiro. Komisiju vadītāji, prezidijā strādājošie vairāk. Vēl ir dažādas piemaksas un kompensācijas - par braukāšanu, par zīmulīti, komandējumu naudas un tādā garā. Ierindas pilsonim varētu šķist daudz, taču tas ir tāds mazums, ja salīdzina ar Eiropas Parlamenta algām. Tās visu valstu parlamentāriešiem ir vienādas, tādēļ noteiktas apmērā, kas atbilst arī visturīgāko Eiropas valstu kritērijiem. Tādējādi Luksemburgas priekšstāvji Briselē jūtas puslīdz komfortabli, savukārt trūcīgāko valstu deputāti, mūsējos ieskaitot, dodas uz turieni legālā peļņā. Celt savas ģimenes un partijas labklājību.

Eiropas Parlamenta mājaslapā atrodams izsmeļošs apraksts, cik nodokļu maksātājiem izmaksā deputātu uzturēšana.

Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu Eiropas Parlamenta deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 8757,70 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas un apdrošināšanas viņiem paliek 6824,85 eiro. Taču lielā pelnīšana ir saistīta ar piemaksām par prombūtni no mājām un dzimtenes. Deputātiem ir pieejamas dažādas piemaksas radušos izmaksu segšanai. Ceļa un uzturēšanās izdevumi tiek segti līdz 4454 eiro gadā. Komandējumu dienasnaudas 320 eiro apmērā plus 160 eiro, ja jāizbrauc no savienības teritorijas. Tad vēl pastāv piemaksa vispārējiem izdevumiem - biroja īrei, telefona abonēšanai, lai ciemiņus vestu paēst - šim nolūkam atvēlēti 4513 eiro mēnesī. Parlamenta deputātiem ir tiesības saņemt medicīnas izdevumu atmaksu divu trešdaļu apmērā.

Vēl viena būtiska pozīcija, kas ļauj pavilkt uz augšu arī citu tuvu ļaužu labklājību, ir izmaksu kompensācija, kas saistīta ar deputātu palīgu nolīgšanu. Ik mēnesi šim nolūkam pieejamā summa ir līdz pat 24 943 eiro. Tā ir liela nauda, par ko noalgot vairākus cilvēkus. Iepriekšējos sasaukumos tā bija ierasta prakse, ka par deputātu palīdzētājiem tika līgti radi un draugi. Tagad bērnu un sievu algošana parlamentā vairs netiek uzskatīta par labo toni, taču parlamentārieši ir atraduši izeju tādējādi, ka savstarpēji sadarbojas tuvinieku algošanā. Tu paņemsi darbā manu sievu, mīļāko, meitu vai dēlu, bet es tavējos radus vai partijas biedrus. Protams, tas neizslēdz faktu, ka pieņemtais darbinieks nav nekāds izcilnieks, taču būtiski, ka nauda paliek, tā teikt, ģimenē. Un vēl viens labums Eiropas parlamentāriešiem tiek pēc sasaukuma beigām. Tas ir atlaišanas spilvens vienas mēnešalgas apmērā par katru deputāta amatā pavadīto gadu. Ilgākā termiņā parlamentārais darbs savukārt sniedz labumu, būtiski palielinot vecuma pensijas apmēru.

Saplusojot visus šos labumus kopā, darbs Eiropas Parlamentā ir ārkārtīgi pievilcīgs. Kaulus nelauž, ja vien veselība laba un ļauj pārciest daudzos pārlidojumus. Tāpēc nav brīnums, ka konkurence uz vienu vietu Eiroparlamentā ir uz pusi lielāka nekā pašu Saeimā. Un to, cik partijām nozīmīga ir katra vieta parlamentā, apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā pieejamā partiju finanšu datubāze. Vietējie deputāti ziedo simtus eiro, kamēr Briselē strādājošie tūkstošus. Trūcīgākas partijas faktiski turas pie dzīvības, pateicoties tikai viņu ziedojumiem. Piemēram, Latvijas Krievu savienība bez Tatjanas Ždanokas naudas jau sen būtu nomirusi. Bet, protams, ne visi eiroparlamentārieši tik burtiski uztver pienākumu pret partiju. Piemēram, salīdzinoši īsu brīdi strādājušais Aleksejs Loskutovs ziedojis nepilnu tūkstoti. Savukārt Iveta Grigule savai partijai pārstāja ziedot pēc tam, kad pievienoja savam uzvārdam vēl otru, kļuva par Griguli-Pētersi, un beigās vēl paziņoja, ka no Eiropas Parlamenta vispār nav nekādas jēgas. Arī tā gadās.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats