24. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Sākuma lapa » Sabiedrība » EP VĒLĒŠANAS: Partiju piedāvājumā nacionālisms, liberālisms un Vladivostoka
EP VĒLĒŠANAS: Partiju piedāvājumā nacionālisms, liberālisms un Vladivostoka
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 10. maijs 2019, 10:03
Septiņām partijām iekļūšana Eiropas Parlamentā ir puslīdz droša, vēl trīs – varbūt tiks, varbūt netiks. Ar nosacījumu, ja cienījamie vēlētāji pēc divām nedēļām atnāks līdz iecirknim. Balsot varēs dažādos laikos četru dienu garumā, sākot jau no trešdienas. Bet jau tagad iespējams iedziļināties partiju priekšvēlēšanu programmās. Jāievēlē astoņi deputāti.

Sociologi bieži tiek pelti gan par to, ka respondentu daudzums priekšvēlēšanu pētījumos nav pietiekams, par to, ka pārāk daudz tiek ekspluatētas aptaujas internetā. Vēl tiek apšaubīta pētnieku neitralitāte. Tomēr priekšstata iegūšanai par iespējamo iznākumu nav nekā labāka par jautājumu - par ko balsosiet vēlēšanās. Dažādas socioloģijas kompānijas šobrīd uzrāda atšķirīgus rezultātus, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, partiju reitingi šļūkā uz augšu, uz leju. Tas neapšaubāmi var ietekmēt vietu sadalījumu.

Krieviem vīzija par padomju rēgu

Ar tik lielu konkurenci uz vienu vietu aprēķina metodika ir tāda, ka patiesībā partijām nepietiek pārvarēt 5% barjeru, lai tiktu pie parlamentārā darba un dāsnajiem labumiem. Saskaņā ar socioloģisko un mārketinga pētījumu grupas Factum aplēsēm, reālā barjera vienas deputāta vietas iegūšanai ir 6,1% balsu, bet līdz otrai vietai skrējiens ir vēl divkārt garāks - jāiegūst 18%. Pirms nedēļas vai divām šķita, ka Saskaņai otra vieta ir droši rokā. Uz Briseli kā parasti tandēmā laidīsies Rīgas satiksmes skandāla atstādinātie Nils Ušakovs un Andris Ameriks. Bet šobrīd Amerikam balsu var nepietikt, jo vienas vietas robežai tuvojas vai pat pāri jau ir Latvijas Krievu savienība. Abas šīs partijas konkurē savā starpā, jo orientējas uz krievu elektorātu un savās programmās piedāvā dažādi iesaiņotu nacionālo naidu. Saskaņa cīnīsies pret nacionālisma «sērgu», bet Krievu savienība piedāvā briesmīgu vīziju par federālu Eiropu «no Lisabonas līdz Vladivostokai». Principā Padomju Savienības rēgu. Faktu, ka saturiski starp abām partijām nav principiālas atšķirības, apliecina arī Saskaņas agrākā pirmā numura Andreja Mamikina pārcelšanās uz Krievu savienību par otro numuru aiz Kremļa ietekmes aģentes Tatjanas Ždanokas.

Vairāk vai mazāk Eiropas latviešiem

Bet nu par piedāvājumu latviešu elektorātam. Tas ir ievērojami plašāks, attiecīgi vēlētājiem nākas vairāk padomāt, pat atsijājot sīkpartijas, kas reitingos turas pie viena vai neviena procenta. Līderu galā, kas teorētiski varētu pacīnīties par divām vietām, saskaņā ar Factum pagājušās nedēļas rezultātiem, ir Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība. Atpalicējos ir Attīstībai/Par un Jaunā konservatīvā partija (bet šī situācija, protams, var mainīties).

Nacionāļi savā programmā piedāvā nacionālismu - nacionālu valstu Eiropu, kurā «tiek stingri sargāta ārējā robeža un katra valsts pati nosaka savu migrācijas politiku; netiek uzspiesta «arvien ciešākas savienības» izveide; nevienai valstij ES ietvaros nav vairāk tiesību vai privilēģiju kā citām; tiek cienīta un veicināta Eiropas kultūru dažādība un vēsturiskais mantojums». Saraksta līderis ir Roberts Zīle, kuram darbs Briselē jau ir labi pazīstams.

Jaunā Vienotība tāpat kā vecā Vienotība strādās liberālajā spārnā, kas vēlas vairāk Eiropas. Tās programmā ir «droša un pārtikusi Latvija vienotā Eiropā» un «Latvija Eiropas kodolā». Principā jau šāda kodola eksistence norāda uz idejisku došanos federalizācijas virzienā. Programmā ir plaši apcerēta naudas dalīšana nākamajā ES daudzgadu budžetā. Akcents likts tieši uz kohēzijas līdzekļiem, kas vērsti tieši uz mūsu reģiona atpalicības mazināšanu. Tomēr zīmīgi, ka gan Vienotības, gan citu partiju politiķi līdzīgi kā iepriekšējos sasaukumos turpina runāt par nepieciešamību palielināt atbalstu pārbarotajai lauksaimniecībai. Kaut gan vispārzināms ir fakts, ka tieši lauksaimniecība ir vienīgā nozare Latvijā un citās valstīs, kurai nauda tiek dota tāpat vien, un Eiropas subsīdijām vēl klāt tiek piemestas bagātīgas nacionālās subsīdijas.

Vairums partiju uz ES kodolu!

Par Eiropas kodolu un ciešāku Eiropu runā arī Attīstībai/Par. Principā šīs partijas piedāvājums būtiski neatšķiras no Jaunās Vienotības programmas. Vienīgi uzrakstīts cilvēcīgākā valodā - vienkārši atslēgas vārdi, saprotami teikumi. Varbūt tas tāpēc, ka saraksta līderis ir politologs Ivars Ījabs un atšķirībā no ierēdnieciskā Vienotības Valda Dombrovska viņš māk runāt ar cilvēkiem. Programmas sauklis: «Ar pilnu jaudu Eiropā! Eiropa ir nogurusi. Tās vecajiem līderiem trūkst izlēmības, drosmes un enerģijas. Šo vājumu izmanto ārējie un iekšējie pretinieki, Eiropu šķeļot. Bet Latvijas interesēs ir vienota Eiropa, kas ir spēcīga plašākā pasaulē.»

Jaunā konservatīvā partija savā programmā runā par «drosmi īstenot citādu politiku», taču programmā nekādas būtiskas atšķirības no abām iepriekšminētajām partijām nav atrodamas. Ja nu vienīgi visas nozares un jomas vārdos tiek skatītas caur drošības prizmu. Katrā ziņā nav nekādu tādu ideju vai pretrunu, kuru dēļ šīs partijas nevarētu sēdēt vienā kompānijā liberālajā Eiropas Tautas partiju flangā.

Inerces spēks

Dažādos reitingu pētījumos Jaunā konservatīvā partija pāri vienas vietas barjerai varbūt tiek, bet varbūt arī netiek. Un tāpat ir ar Zaļo un zemnieku savienību. Factum aprīļa beigās tai deva 8%, bet svaigāks SKDS pētījums maija sākumā vien 3,8%. Iespējams, negatīvu inerci zaļzemnieku pirmajam numuram Danai Reizniecei-Ozolai piešķīrusi viņas priekšgājēja pašreizējā sasaukumā Iveta Grigule-Pēterse. Deputāte, kura tik izmisīgi centās iekļūt parlamentā, vēlāk tikai saņēma naudu un slinkoja, bet uz atvadām vēl sarunāja visādas nejaucības par darba bezjēdzību parlamentā. Danai Reizniecei-Ozolai tagad jāpārliecina vēlētāji, ka viņa būs strādātāja: «Lai Eiropa būtu stipra un Latvija tajā plauktu, lēmumi jāpieņem īstiem savas valsts patriotiem. Ko nevar paveikt viens cilvēks, visi kopā - varam!» Un veicamais pāris teikumos noformulēts šādi: «Mūsu Eiropa būs vienlīdz gudra, droša un labklājīga centrā un reģionos, spēcīgu nacionālu valstu savienība. Vairāk bērniem. Vairāk cilvēkiem. Vairāk novadiem, laukiem un reģionu pilsētām. Vairāk izaugsmei, radošās kultūras un tradīciju kopšanai. Vairāk Latvijas un vienotas Eiropas idejai.»

Vēl pie procentu barjeras apgrozās Latvijas Reģionu apvienība, kas līdzīgi zaļzemniekiem par galveno uzdevumu ES uzskata «līdzsvarotu reģionu attīstību un dzīves kvalitātes atšķirību mazināšanu». Un turpat arī Progresīvie, kuri vēlas «vairāk Eiropas», tātad ietilpst liberāļu kompānijā. Viņi cīnīsies par īpašām privilēģijām homoseksuāļiem. Arī tāds piedāvājums atrodams Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmās. Pilnā apjomā šī lasāmviela - 4000 zīmju programmas - atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, bet vēl garāki sacerējumi partiju lapās. Ja favorīts vēl nav skaidrs, ir vērts ar tiem iepazīties.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats