20. jūlijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pūce pašvaldības sola palikt zem lupas
Pūce pašvaldības sola palikt zem lupas
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 7. maijs 2019, 11:43
Ir pamanīts – viens no Attīstībai/Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadmotīviem ir Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata. Tādēļ nepārsteidz, ka, atskaitoties par valdības pirmajās simt dienās paveikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem min pašvaldību uzraudzības mehānisma pastiprināšanu.

«Pašvaldību uzraudzība ir specifiska, tajā ministrija nepilda politisku lomu, vien uzrauga pašvaldību darba likumību. Līdz šim tā nebija liela prioritāte,» skaidrojot, kāpēc šim jautājumam pievērsis pastiprinātu uzmanību, saka ministrs un informē, ka, īsā laikā palielinot šim jautājumam veltīto uzmanību, pašvaldībās konstatēti un novērsti vairāki likumpārkāpumi.

«Šajā periodā dažādi paskaidrojumi ir pieprasīti vairāk nekā 30 vietvarām un ir konstatēts gan tas, ka pašvaldības ilgstoši nepilda tiesas spriedumus, gan tas, ka netiek ievērotas teritoriālo noteikumu prasības un citas lietas,» skaidroja ministrs.

Ministrija ir arī sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām par kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu un normatīvo aktu pareizu interpretāciju. Šajā kontekstā ministrija pastiprinātu uzmanību pievērsusi arī Rīgas pašvaldības īpašumā esošajam Rīgas Centrāltirgum. J. Pūce galvaspilsētas vicemēram un SIA Rīgas Centrāltirgus kapitāldaļu turētājam Vadimam Baraņņikam pieprasījis informāciju par uzņēmuma darbu, arī par tā finansēm.

Ministrs skaidro, ka tas darīts, turpinot uzraudzīt Rīgas domes darbu un turpinot sekot līdzi arī pašvaldības kapitālsabiedrībās notiekošajam.

Taujāts, par ko tieši ministrijai ir bažas attiecībā uz Centrāltirgu, viņš norādīja, ka ministrijas uzdotie jautājumi ir dažādi. Piemēram, dome paredzējusi realizēt apjomīgu Eiropas Savienības projektu, kas paredz kanālmalas atjaunošanu, arī Centrāltirgus teritorijas rekonstrukciju. Ministrijai ir bažas par zināmiem ieguldījumu riskiem, tādēļ pieprasīta visa uzņēmuma finanšu informācija, jo saistības pēc projekta realizācijas pārņems tirgus, skaidroja ministrs.

Pastiprināta uzmanība pašvaldību darba likumības kontrolei izpaužoties arī J. Pūces daudz kritizētajās aktivitātēs saistībā ar topošo administratīvi teritoriālo reformu. Proti, J. Pūce tiek kritizēts par to, ka viņš liedz pašvaldībām aptaujāt savus iedzīvotājus, lai noskaidrotu, vai tiem ir pieņemami ministrijas plāni par apvienošanu ar apkārtējiem novadiem.

Ministrs skaidro, ka viņš nepareizi saprasts un ministrija tikai rūpējas, lai tiktu ievērots likums. Turklāt esot vairākas pašvaldības, kas pratušas noskaidrot iedzīvotāju viedokli, iekļaujoties likuma noteiktajā rāmī.

Līdz šim ministrijas redzeslokā nonākušas divas pašvaldības, kas savu iedzīvotāju aptauju vēloties realizēt likumā neparedzētā formā - Jelgavas novads un Ikšķiles novads. Pēdējā nav ņēmusi vērā ministra brīdinājumu un turpinājusi aptaujas organizēšanu, tādēļ J. Pūce vērsies policijā. Jelgavas novada plānus viņš cer apturēt ar rīkojumu.

J.Pūce skaidro, ka līdzīgi kā Ikšķiles gadījumā, arī Jelgava nav likuma ietvaros izstrādājusi nolikumu par aptaujas rīkošanu. «Ministrijas eksperti pašvaldībām vairākkārt ir norādījuši, kādā veidā viņi drīkst šīs aptaujas organizēt. Šādas formas ir, un pašvaldībām ir visas iespējas tās īstenot,» skaidro politiķis.

Viņš uzsver, ka ne likums Par pašvaldībām, ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā.

Par to liecina personas datu pārbaude, iespēja balsot aizklāti un personas datu apstrāde. «Arī uzdotais jautājums «Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu», uz kuru ir jāatbild ar jā vai nē, rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu,» skaidro ministrija, norādot, ka Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.

Vienlaikus J. Pūce norāda, ka pašvaldību vidū jau tagad ir arī vairāki «labie piemēri», kad aptaujas tiek rīkotas atbilstoši normatīvajiem aktiem. Kā piemēru ministrs minēja Rugājus un Ozolniekus, kur aptauju organizēs kā sabiedrisko apspriešanu vai socioloģisko aptauju. «Mums nav pilnīgi nekādu iebildumu pret šādām aktivitātēm, taču tām ir jānotiek atbilstoši likumam, un šāda iespēja pašvaldībām ir,» uzsver J. Pūce.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats