20. jūlijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valdības pirmās 100 dienas: Kariņš starp koalīcijas partneriem žonglē prasmīgi
Valdības pirmās 100 dienas: Kariņš starp koalīcijas partneriem žonglē prasmīgi
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 24. aprīlis 2019, 10:48
Līdzīgi kā pirmais demisijas pieprasījums premjerministram Krišjānim Kariņam, par kuru Saeimai bija jābalso, nesagaidot iztekam tradicionālo simts dienu saudzēšanas termiņu, arī pats premjera ziņojums par simts dienām nācis agrāk nekā ierasts – valdības darba 90. dienā. Šajā laikā valdība izstrādājusi stabilā ekonomikas izaugsmē balstītu rīcības plānu un spērusi pirmos soļus dažiem priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem, bet pats premjers apliecinājis, ka raibajā valdību veidojošo partiju kompānijā spēj uzturēt sadarbības garu.



«Mēs nestrādājam katrs tikai savā šaurajā jomā, bet esam panākuši to, ka ministri strādā, sadarbojoties ar citiem ministriem. Šī sadarbība iet pāri konkrētu ministriju šaurajiem ietvariem,» otrdienas valdības sēdē pauda premjerministrs.

«Iekšējā vide, kāda izveidojusies valdības darbā, tā ir izteikta sadarbība ar premjeru, kas tiecas atbalstīt katru ministru. Esmu šādu atbalstu jutis,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
«Gribētu piekrist, ka rīcības plāns tapis ļoti biedriskā gaisotnē,» K. Kariņa vadības stilu uzslavēja arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Opozīcija gan smej, ka uzvilkt samta cimdus K. Kariņam piespiedusi skarbā apziņa, ka, izprovocējot kāda karstasinīgāka koalīcijas partnera dusmas, kurām sekotu valdības krišana, alternatīvas šai koalīcijai ir vēl sarežģītākas un nepatīkamākas. Tādēļ, šo apzinoties arī Jaunās Vienotības partneriem, valdības stabilitātes garants patiesībā ir tās nestabilitāte, secina opozicionāri.

Taču nav arī tā, koalīcijas dzelmē mājojošās nesaskaņas virspusē nemaz neparādās. Tā Ekonomikas ministrija un Ārlietu ministrija cīnās par tiesībām uz valsts tēla veidošanu. Šo pienākumu pašlaik veic sešas iestādes, bet Ekonomikas ministrija grib pārņemt šo funkciju pilnīgi savā paspārnē, integrējot jaunajā struktūrā arī pašlaik Ārlietu ministrijas pārziņā esošo Latvijas institūtu. Apspriežot rīcības plānu un uzduroties šim zemūdens akmentiņam, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ar premjera palīdzību vienojās, ka šis jautājums pirms apstiprināšanas tomēr jāapspriež papildus.

K. Kariņš vairākkārt uzsvēra, ka garās sarunās izstrādātais valdības rīcības plāns ir turpinājums valdības deklarācijai, kurā jau detalizētākā formā izklāstīti līdz nākamajām vēlēšanām paveicamie darbi. Politiķis arī noraidīja aizdomas, ka iecerētajam pietrūks naudas, jo valsts ekonomika visu laiku attīstās, nesot papildu ieņēmumus valstij, bet jau aizsāktās reformas veicināšot viena no centrālo mērķu sasniegšanu - investīciju ieplūšanu valsts ekonomikā.

Pie šā daudz strādājot Jaunās konservatīvās partijas līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, kas jau pašlaik izdarījusi daudz, lai «deofšorizētu» uzņēmējdarbības vidi. Ministrs informē, ka mēneša laikā par tūkstoti samazinājies to uzņēmumu skaits, kas nav uzrādījuši savus patiesos īpašniekus. Turklāt Uzņēmumu reģistram sniegts viss nepieciešamais atbalsts, lai tas varētu maksimāli uzlabot savu darbu.

Tieslietu ministrija arī uzsākusi darbu pie piespiedu nomas un dalīto īpašumu problēmu risināšanas. J. Bordāns uzskata, ka par izstrādātā risinājuma kvalitāti liecina tas, ka tas piespiedīs no savām prasībām nedaudz atkāpties visām iesaistītajām pusēm.

Lepns ministrs bija arī par to, ka visā tieslietu sistēmā ieviesta nulles līmeņa tolerance pret mēģinājumiem ietekmēt sistēmas darbu.

J. Pūce savukārt pastāstīja par turpmāko administratīvi teritoriālās reformas, kuras mērķis ir attīstīties spējīgu pašvaldību izveidošana, virzību. Jau 14. maijā reformas piedāvājums tiks virzīts uz valdību, lai izstrādātu Ministru kabineta pozīciju sarunām ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem.

Pārējie ministri, lai pastāstītu par saviem jau paveiktajiem darbiem, uz preses konferenci pēc valdības sēdes nebija ieradušies.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats