22. aprīlis, Pirmdiena
Vārda dienas: Armanda, Armands
Sākuma lapa » Sabiedrība » Augusts Brigmanis: Es cilvēkus neuzmetu
Augusts Brigmanis: Es cilvēkus neuzmetu
Autors: Anita Daukšte / NRA.LV / 10. aprīlis 2019, 9:56
Sestdien, 13. aprīlī, notiks Latvijas Zemnieku savienības kongress. Augusts Brigmanis LZS vadījis kopš 2000. gada. Viņš kongresā pretendē atkārtoti uz partijas vadītāja amatu, lai gan šogad pēc partijas neveiksmes 13. Saeimas vēlēšanās un vietas valdībā zaudēšanas viņam ir nozīmīga konkurence. Kādai jābūt LZS nākotnei, kā vērtēt jaunās valdības politiku, arī par atbalstu Raimonda Vējoņa atkārtotai kandidēšanai uz Valsts prezidenta amatu – saruna ar Augustu Brigmani.

- Kā jūs raksturotu Latvijas Zemnieku savienības (LZS) situāciju pirms 13. aprīlī gaidāmā partijas kongresa?

- LZS patlaban ir nogaidošā situācijā un izvēles priekšā: pirms kongresa ir izvirzīti trīs kandidāti uz LZS priekšsēdētāja amatu: Armands Krauze, Ringolds Arnītis un es. Divas trešdaļas no LZS biedriem ir ar uzstādījumu, ka nepieciešamas pārmaiņas, viena trešdaļa - ka strādāt jāpaliek man.

Kopējais fons ir vērsts uz to, ka partijai vajadzīga jauna vadība. Kā mainīties partijai - viedokļi ir atšķirīgi. Viena nostāja ir, ka jāatgriežas pie saknēm un pamatvērtībām, kas gadu laikā varbūt pazaudētas, un tāpēc rezultāti pēdējās Saeimas vēlēšanās bijuši slikti, un vainojams pie tā esot es kā vēlēšanu kampaņas organizators. Detalizēti pārmaiņu virzieni tiek ieskicēti tādējādi, ka jāiet ārā no Zaļo un zemnieku savienības, jāatgriežas pie savas, Zemnieku savienības, identitātes un jāizbeidz partijas kā šauras interešu grupas eksistence, kas lobē atsevišķas pilsētas. Es jums atstāstu šo viedokli, jo LZS ir bijušas piecas konferences, kurās cilvēki šādus viedokļus ir pauduši. Ir vēl viena nostāja - ka LZS manā vadībā ir strādājusi labi, bet pārmaiņas nepieciešamas, jo laiki mainījušies.

Es teikšu tā - iekšējie opozicionārie noskaņojumi partijā nav nekas jauns, bet tie, protams, ir tik plaši tagad tāpēc, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti bijuši partijai nelabvēlīgi.

- Bet ja jūs paliekat amatā - kāda ir jūsu LZS pārveides ideja? - Pirmkārt - visticamāk, ar ļoti lielu varbūtības pakāpi, es nepalikšu par partijas vadītāju. Jo divas trešdaļas partijas biedru tomēr vēlas citus kandidātus. Man ir grūti prognozēt rezultātu, tieši kurš varētu būt partijas priekšsēdētājs, bet diez vai tas varētu būt es. Vēl jo vairāk - es pats iepriekšējā kongresā runāju par jaunas vadības nepieciešamību, un es no saviem vārdiem neatsakos. Kandidēju tikai tādēļ, ka daļa partijas biedru man joprojām uzticas un ir izvirzījuši mani šim amatam.

Mana vīzija par LZS nākotni ir sekojoša: es uzskatu, ka LZS ir jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībā, jo šauri profesionālu partiju laiks - bez sadarbības plašākā politiskā spektrā - pasaulē ir pagājis. LZS lielākas izredzes gūt panākumus ir sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem, nevis vienai pašai. Negribētos, lai LZS ar aiziešanu no ZZS būtu tāpat kā Anglijai ar Brexit, kur ieguvumu ir mazāk nekā zaudējumu. Otrs - partijā ir izveidojusies liela četrdesmitgadnieku paaudze, kuri nav tikuši ievēlēti, un viņiem nav bijušas iespējas sevi izpaust, jo ievēlēti allaž tiek vieni un tie paši. Pamatota ir arī kritika lauksaimniecības politikas jomā - nevar tikai lobēt lielās zemnieku saimniecības, mazās un vidējās atstājot novārtā. Vēl viens ļoti liels stūrakmens, kas ietekmēs LZS turpmākos panākumus, ir, kā partija pozicionēsies administratīvi - teritoriālās reformas jautājumā. Es uzskatu, ka reformas pašvaldību jomā ir vajadzīgas, bet ir nopietni jāvērtē - kādas.

- Vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no Atttīstībai/Par! veido šo reformu tāpēc, lai iegrieztu LZS pozīcijām laukos?

- Jā, protams. Visas viņa uzstāšanās ir vērstas uz to, ka viņš ir pateicis reformas c), d), e) punktus - samazināsim trīsreiz pašvaldību skaitu. Bet viņš ne reizi nav pateicis a) un b) punktus - ko no reformas iegūs pašvaldībās dzīvojošais cilvēks! Pozitīvā redzējuma un piedāvājuma nav, ko iegūs šo apvienoto pašvaldību iedzīvotāji. Patlaban vispār notiek valdības cīkstēšanās ar pašvaldībām - valdības partijas pašvaldībās nav pie varas, un tās cer, samazinot pašvaldību skaitu, kļūt par politiskiem ieguvējiem tajās. Otrkārt, valdība cer, ka atdos pašvaldībām visus ceļus apsaimniekošanā, bet vienlaikus - palielinās pašvaldību iemaksas valsts budžetā. Es domāju, ka pašvaldībām ir pašām jāpiedāvā ministrijai savs redzējums par apvienošanās perspektīvām - lai tas notiktu iedzīvotājam labvēlīgākajā veidā. Būtu pareizi, ka notiktu referendumi un aptaujas par pašvaldību apvienošanos, bet, protams, ir muļķīgi uzskatīt, ka Pūce ņems galvā šo aptauju rezultātus.

Bet šobrīd valdības un pašvaldību cīkstēšanās kulminācija ir Rīga: noņemt Ušakovu, pamatojot ar bardaku, piedodiet par šo vārdu. Bet bardaks šobrīd jau nav ne par mata tiesu labāks vai sliktāks nekā bija pirms tam.

- Ko jūs domājat par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanas sāgu?

- Tā ir lieta ar neprognozējamu tiesisku rezultātu. Ja tiesā Ušakovs vinnē, tad Pūcem nekavējoties jādemisionē. Protams, nav zināms, cik ilgi šāda tiesa varētu vilkties.

- Jūs pieminējāt LZS ietekmes būtiskumu lauksaimniecības politikas jomā. Bet ko gan jūs varat ietekmēt, nebūdami varā?

- Protams, opozīcijas manevri ir zināmā mērā ierobežoti, bet tie neizslēdz un pat paplašina iespējas iesniegt savus priekšlikumus un iniciatīvas. Arī kritiskas un uz pārmaiņām vērstas.

ZZS kā opozīcija jau strādāja, vadības darba sākumposmā norādot uz tā dēvēto jauno partiju melīgo priekšvēlēšanu argumentāciju: visu 3X500 eiro solīšanu, OIK atcelšanu, lētajām zālēm un tamlīdzīgi.

Ja runājam par lauksaimniecības politiku - es gribētu zināt, ko darīs zemnieku labā Zemnieku saeima, LOSP (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome). LOSP vadītājs Edgars Treibergs ir LZS biedrs un partijā ir opozīcijā man. Bet LOSP ir sociālais partneris ar Zemkopības ministriju, un tagad viņi sēž pie viena sarunu galda ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu - viņiem ir iespēja iztaisnot mugurkaulu un parādīt savu stingro pozīciju. Ja politiski ZZS frakcija procesus lauksaimniecības jomā ietekmēt nevar, tad LOSP vadībai tas ir jāvar.

- ZZS nav valdībā Jaunās konservatīvās partijas uzstādījuma dēļ par jauno pārmaiņu politiku. Kā jūs vērtējat - pārmaiņas un jaunas vēsmas politikā ir ienākušas?

- Manuprāt, situācija ar kartona Jurašu labi raksturo valdības darbības tukšo čaulu. Valdība ar milzu mokām tapa uz ZZS kauliem, lai gan Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība bija ar mums kopā strādājušas un par visām reformām kopā balsojām. Es neapskaužu Krišjāni Kariņu, ka viņam jāvada šī misija, bet, protams, viņa ieguvums ir Vienotības reanimācija, kas notikusi šajā valdībā. Savukārt Nacionālajai apvienībai šī koalīcija iezīmē pilnīgu identitātes zaudēšanu. Es domāju, ka NA šajā valdībā nekas nevar glābt, viņi vienīgi var turēties pie saviem krēsliem. Taču NA elektorāts pāriet uz JKP, jo viņu saukļi ir skaļāki.

Ieguvēji no šīs valdības ir arī JKP, kurai ir milzīga ietekme valdībā. Bet KPV LV pastāvēšana ir tikai laika jautājums, lai gan pēc Artusa Kaimiņa pieprasījums būs vienmēr. KPV LV gals viņa politiskās karjeras galu nenozīmēs nekādā gadījumā - gan viņš sev pielietojumu politikā atradīs.

- Vai jūs šobrīd nenožēlojat to, ka priekšvēlēšanu periodā ZZS tik kategoriski norobežojās no sadarbības ar Saskaņu? Jums Saeimā kopā ir 34 balsis, tas nemaz nav maz.

- Tas ir ļoti sensitīvs jautājums, bet partijas iekšējais noskaņojums ir tāds. Es neuzņemos tur neko ne grozīt, ne mainīt. Ja šādas idejas [par sadarbību] parādītos pēc LZS kongresa, tad tas būtu jaunās valdes uzstādījums par to lemt. Man tur nebūtu ko nožēlot vai nenožēlot.

- Vai Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā šis jautājums nav būtisks?

- Es zinu to, ka ZZS frakcija nebalsos par Egilu Levitu. Vai būs kāds cits kandidāts no ZZS, vai Saskaņai būs kandidāts uz Valsts prezidena amatu, par to notiek sarunas. Savu viedokli līdz galam nav noformulējis Raimonds Vējonis, viņš nav nācis ar savu redzējumu par kandidēšanu uz prezidenta amatu. Ja man būtu jābalso, es balsotu par atkārtotu Vējoņa ievēlēšanu.

- Kāpēc?

- Es domāju, ka visi pārāk skatās uz atsevišķiem momentiem viņa darbībā, kas attiecas uz publisko runu vai angļu valodas izrunu. Visa šī ņemšanās ap angļu valodu... man ir cits domugājiens par to, kā novērtēt valsts amatpersonu. Vienu brīdi dažs labs žurnālists arī par mani domāja, ka es nemāku runāt angliski, bet tad pēc vēlēšanu nakts sarunām ar žurnālistiem kāds teica - ei, bet tu taču labi runā angļu valodā! Jā, runāju, bet neuzskatu, ka, piemēram, tiekoties ar kādas valsts vēstnieku, man būtu jārunā ar viņu angliski bez tulka - galu galā es pārstāvu savu valsti un man nav jāpāriet uz sarunu citā valodā. Šādām oficiālām sarunām jānotiek ar tulku, kaut vai tāpēc, lai labāk un precīzāk viens otru saprastu.

- Tomēr Vējoņa laikā ir krities gan Valsts prezidenta institūcijas, gan viņa paša reitings. Vai tas neliecina, ka sabiedrības prasības un vēlmes pret Valsts prezidenta amata pretendentu ir citas?

- Protams. Tāpēc es arī pieņemu, ka savā partijā esmu mazākumā savā viedoklī par atbalstu Vējoņa atkārtotai ievēlēšanai. Es arī Vējoņa vietā vēlreiz nestartētu Valsts prezidenta vēlēšanās. Bet es neesmu tāds cilvēks - dažu neveiksmīgu lietu dēļ pateikt - nē, es tevi vairs neatbalstu. Es cilvēkus neuzmetu.

- Kāpēc ZZS nebalsos par Levitu?

- Levits tagad tiek heroizēts, un ar lielu varbūtības iespēju, ka tiks arī ievēlēts par Valsts prezidentu. Bet nevar būt tā, ka viņš savulaik stāvēja tik tuvu Latvijas ceļam, zināmā mērā kopā ar citiem sirmiem vīriem pie varas ielika pamatus dažai labai problēmai, kas tagad vēl traucē valsts attīstībai, bet... tas jau nekas. Tagad it kā visi citi pie visa vainīgi, man ar to nav nekāda sakara... Neviens jau neapšauba, ka Levits ir izcils jurists. Bet katram ir jānes sava atbildības nasta par tiem soļiem, kas ir bijuši. Tā jau mēs varam izcelt politikas saulītē vēl virkni Latvijas ceļa politiķu, un ar ko tad viņi būtu sliktāki par Levitu?

- ZZS būs savs kandidāts, ja Vējonis atsakās?

- Atvērts jautājums. Ja koalīcija vienojas par Levitu, tad ir diezgan bezjēdzīgi uzrunāt jebkuru citu kandidātu, jo kāpēc gan lai viņš piekristu kandidēt, ja pretī ir matemātiskais vairākums.

- Kā jūs vērtējat ZZS izredzes Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

- Man liekas, ka vienai vietai EP jābūt. Neņemos prognozēt, kura no personālijām varētu tikt ievēlēta. Domāju, ka, visticamāk, spēcīgākā vēlētāju izvēles cīņa varētu būt starp Danu Reiznieci-Ozolu un Raimondu Bergmani.

- Tiek uzskatīts, ka ZZS Saeimas vēlēšanās iegāza «labo darbu čempionu» kampaņa, ko vēlētāji uzskatīja par nevajadzīgu dižošanos. Kā jūs tagad to vērtējat? Kas šobrīd notiek ar EP vēlēšanu kampaņu?

- Tie paši cilvēki, kas Danu Reiznieci-Ozolu konsultē EP kampaņā, konsultēja viņu arī ZZS «labo darbu čempionu» kampaņā Rīgā. Citur kampaņu veidoja citi un lozungi bija citi.

- Ir pamats uzticēties tiem pašiem PR speciālistiem? - Šobrīd, atskatoties atpakaļ, mēs saprotam, ka tā bija kļūda - veidot šo «labo darbu čempionu» kampaņu Rīgā un citur veidot lokālas vēlēšanu kampaņas. Vai būtu vieglāk veidot kopīgu kampaņu - nedomāju, iespējams, pat grūtāk.

Es jau nestartēju tagad EP vēlēšanās. Ja Dana Reizniece-Ozola joprojām uzticas tiem pašiem PR speciālistiem, tad tā ir viņas un [ZZS priekšsēdētāja] Armanda Krauzes atbildība.

- Senais sauklis «saimnieki savā zemē» vairs nestrādā?

- Es domāju, strādā. Pārējie pretendenti uz LZS priekšsēdētāja amatu iestājas par šā saukļa spēka atjaunošanu.

- ZZS Saeimas frakcijas darbs parlamentā šobrīd ir auglīgs?

- Es esmu vienmēr bijis ļoti pozitīvi noskaņots par Ulda Auguļa darbību un arī gribējis, lai viņš būtu mans vietnieks LZS priekšsēdētāja amatā, redzēju viņā arī premjera potenciālu. Bet viņam allaž ir pietrūcis godkāres, tiekties uz vairāk un lielākiem amatiem. Taču ar Saeimas frakcijas vadītāja pienākumiem Augulis tiek galā labi. Šobrīd LZS cilvēki ZZS frakcijā vairāk darbojas paši par sevi, bet Augulis viņu darbību koordinē sekmīgi.

- Vai, skatoties uz ZZS reitingiem šobrīd, ir iespējams cerēt uz labākām pozīcijām pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām?

- Nevar būt viena Zemnieku savienība pa visu politisko laukumu. Mūsu panākumu atslēgas ir sadarbībā un kopīgas valodas atrašanā ar citiem politiskajiem spēkiem: pirmkārt, Latvijas Zaļo partiju un reģionālajām partijām. Ja katra no ZZS daļām sāks stumdīties ar elkoņiem, tad pamalē jau kaut kur runā par jauniem politiskajiem spēkiem, kas varētu dibināties... ZZS veidojošajām partijām ir jānāk pie apaļā galda un jārunā, kā nonākt atkal varas Olimpā. Mūsu politiskie pretinieki jau to vien grib, lai mēs izirtu un sašķeltos. To nedrīkst pieļaut.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats