Kā informēja Ārlietu ministrija, sanāksmes darba sesijās ministri pārrunāja eiroatlantiskās drošības aktualitātes un nepieciešamos soļus, īstenojot 2018.gada Briseles samita lēmumus.

Sanāksmē ministri dalījušies ar viedokļiem par Krieviju un tās radītajiem izaicinājumiem, tostarp par Krievijas agresīvajām darbībām pret Ukrainu, Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līguma (INF) pārkāpumiem, kā arī citiem Krievijas soļiem, kas apdraud eiroatlantisko stabilitāti un drošību.

Rinkēvičs paudis pārliecību, ka NATO ir Eiropas drošības stūrakmens jau vairāk nekā 70 gadus. Latvija, kā pilntiesīga NATO dalībvalsts, alianses kopējās drošības stiprināšanā piedalās jau 15 gadus. Apliecinājums tam esot ieguldījums aizsardzībā, jo Latvija ir viena no septiņiem NATO sabiedrotajiem, kas iegulda aizsardzībā 2% no iekšzemes kopprodukta atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajam lēmumam.

Latvijas ārlietu ministrs paudis nostāju, ka ir nepieciešams saglabāt NATO sabiedroto vienotību, lai turpinātu efektīvas NATO atturēšanas politikas īstenošanu. Tādēļ ir būtiski saglabāt ciešas transatlantiskās saiknes, kas ir viens no elementiem NATO panākumiem turpmāk. Ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Melnās jūras reģionā, NATO dalībvalstīm šajā reģionā ir jāsniedz alianses atbalsts, uzskata Rinkēvičs, tāpat ir jāturpina strādāt pie noturības celšanas cīņā ar dažādiem hibrīdā apdraudējuma veidiem.

Runājot par alianses stratēģiskajiem izaicinājumiem, Latvijas ministrs pauda atbalstu NATO ietvaros plašākai diskusijai par attiecībām ar Ķīnu. Ministri diskutēja arī par NATO iesaisti starptautiskajā cīņā pret terorismu un situāciju Afganistānā.