24. aprīlis, Trešdiena
Vārda dienas: Nameda, Visvaldis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Krauklis: Pašvaldību ģenerālstreiks būtu ārkārtīgi iedarbīgs instruments
Krauklis: Pašvaldību ģenerālstreiks būtu ārkārtīgi iedarbīgs instruments
Autors: Bens Latkovskis / NRA.lv / 30. janvāris 2019, 15:17
Saruna ar Reģionu attīstības centru apvienības (RACA) priekšsēdētāju, ilggadēju Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli par to, kāpēc daudzi valcēnieši reģistrējas kā Igaunijā dzīvojoši un kā šo problēmu risināt; par galveno iemeslu, kāpēc Igaunija mums visu laiku ir nedaudz priekšā, un kādi ir pašvaldību instrumenti pret pārāk lielu centrālās varas diktātu un nevēlēšanos ieklausīties pašvaldību vajadzībās.

- Jūs ceļat trauksmi par to, ka parādījusies tendence Valkas iedzīvotājiem reģistrēties kā Valgā dzīvojošiem. Kāpēc tas notiek, un kā šo problēmu risināt?

- Tā nav jauna tendence. Par šo situāciju mēs ceļam trauksmi jau gadus četrus. Tolaik tādu [kas reģistrējas Valgā] bija kādi trīs, četri simti, un teicu varas vīriem, ka, ja neatradīsim veidu, kā mainīt šo tendenci, tad sagaidīsim sniega bumbas efektu. Katru gadu pieaugošs nesaņemto līdzekļu apjoms rada zināmu budžeta iztrūkuma uzkrājumu. Faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā aug, bet ne statistiskais. Kas attiecas uz iemesliem, kāpēc cilvēki deklarējas Valgā, tie ir vairāki. Senākais ir medicīnas pieejamība. Valgā ir slimnīca, un Valgā ir poliklīnika, kurā strādā arī latviešu ārsti. Tur, atšķirībā no Latvijas, nav pacientu līdzmaksājumu.

- Vai tas nozīmē, ka pietiek piedeklarēties Igaunijā, lai uzreiz varētu saņemt turienes medicīniskos pakalpojumus?

- Ja esi darbaspējas vecumā, tad, lai saņemtu šos Igaunijas sociālos labumus, nepietiek ar deklarāciju. Vismaz vienam no ģimenes Igaunijā ir arī jāstrādā un jāmaksā sociālais nodoklis. Kādreiz bija 300-500 Latvijas iedzīvotāju, kas strādāja Igaunijā, bet tagad arī šis skaitlis kāpj. Nesen man bija saruna ar kādu ģimeni. Četri bērni, dzīvo pat ne pilsētā, bet pagastā. Vīrs, kurš ir šoferis, turpmāk strādās Igaunijā. Alga ir nedaudz lielāka, un vīrs ar bērniem deklarēsies Igaunijā. Līdz ar to viņiem būs pieejama visa medicīna, viņi saņems krietni lielākus bērnu pabalstus, bet mamma paliks deklarēta Latvijā, jo mēs esam ieviesuši - ja īpašumā neviens nav deklarējies, tad jāmaksā lielāks īpašuma nodoklis. Vienu cilvēku mēs saglabājam, bet faktiski viņi visi paliek pie mums. Trīs viņu bērni iet skolā, viens bērnudārzā, bet viņus vairs finanšu aprēķinā neņem vērā. Viens ir medicīna, otrs - bērnu pabalsti, kuri Igaunijā ir būtiski lielāki. Šis Latvijā dzīvojošo, bet Igaunijā deklarēto cilvēku skaits pieaug, un uz 1. janvāri tādu jau bija 1401. Tas mums rada nopietnas budžeta problēmas.

- Vai šīs problēmas ir tikai jūsu pašvaldībā, vai arī citur ar tām saskaras?

- Esmu runājis ar kolēģiem, un citur, Lietuvas pierobežā, Ainažos tie ir daži desmiti. Tik masveidīgi kā pie mums tas nekur citur nenotiek, jo Valka un Valga faktiski ir viena pilsēta. Arī ikdienā, kopš ir brīvā kustība un eiro, cilvēki vairs neskatās, kurā valstī ir tas veikals vai frizieris. Viņi skatās, kur ir labāka kvalitāte un pieņemamāka cena. Pieaugoša ir arī darbaspēka kustība tajās grupās, kur nav vajadzīga igauņu valoda. Augstāka līmeņa amatos, kur jau vajadzīga igauņu valoda, viņi darbaspēku, mums par laimi, nepārvilina.

- Kādu redzat šīs problēmas risinājumu?

- Mēs esam vairākkārt vērušies gan pie VARAM, gan pie vairākiem finanšu ministriem, premjeriem. Viens risinājums ir, ka finanšu izlīdzināšanas likumā ieraksta īpašu pantu par Valku un Valgu, kurā noteikts, ka aprēķinā ņem vērā arī tos Latvijas valsts piederīgos, kuri deklarējušies Valgā. Valga Latvijai sniedz izziņu, cik tādu cilvēku ir. Galvenais iebildums ir nevēlēšanās vērt vaļā likumu, jo pastāv bažas, ka vēl visu ko citu pa starpu sabalsos. Otra izvēle ir - un tā jau savulaik tika izmantota dažām lielajām pilsētām, ka pie budžeta ir papildu punkts par dotācijām konkrētām pašvaldībām. Ja pie budžeta būtu mazs ieraksts par dotāciju Valkas pašvaldībai, tad tas būtu vēl vienkāršāk, jo nebūtu jāver vaļā likums. Princips tas pats, kas pirmajā variantā - nauda atbilstoši faktiskajam iedzīvotāju skaitam. Jāsaka, ka par šo jautājumu ir liela arī igauņu mediju interese, un esmu pēdējā laikā daudz interviju viņiem sniedzis. Viņus uztrauc, ka latviešu bērni tagad saņem igauņu pabalstus, bet Igaunijā jau viņi nepaliks. Atbilde ir tā, ka daudzi latvieši strādā Igaunijā un ceļ turienes ekonomiku, tāpēc nevar teikt, ka spēle ir vienos vārtos. Kad es viņiem stāstu, ko gribu no savas valdības, tad viņi ar neizpratni prasa - un jums tos pārsimt tūkstošus nedod? Mēs taču jums simtus miljonu iepludinām tā dēļ, ka iepērkamies Latvijā. Tur jau tikai maza daļiņa jums būtu jāiedod. Līdz ar to ir skaidrs arī finanšu avots. Valkā vien Latvijas budžets papildus iegūst vairākus desmitus miljonu.

- Jūs domājat - alkohola akcīzes veidā?

- Tie ir visu veidu akcīzes produkti, bet pamatā alkohols un degviela. Jāsaprot vēl viena lieta, ko mūsu Finanšu ministrijas ierēdņi nekādi negrib saprast. Akcīze ir mazākā daļa, ko Latvija iegūst. Lielākā daļa ir PVN, jo, kad cilvēks ir vairākus simtus kilometru nobraucis, lai piepirktu pilnu mašīnu ar akcizēto preci, tad, pirmkārt, PVN ir vēl lielāks par akcīzi, otrkārt, viņš iet ēst, iet uz citiem veikaliem. Viņš atklāj Latviju. Viņš iebrauc Valkā pēc dzēriena un aizbrauc uz Valmieru, kur ir citi veikali, un vēl piepērkas. Viņš ir tālu braucis un ir gatavs tērēt naudu. Tas viss dod kopā ļoti lielu papildu budžeta ienākumu. Ekonomiskais tūrisms ir ļoti izdevīgs. Igaunijas veiksmes stāsta pamatā ir Somija. Īpaši neatkarības posma pirmajās desmitgadēs. Somu ekonomiskais tūrisms katru gadu Igaunijas budžetā ienesa ap miljardu eiro. Tagad viņi ieņem nedaudz mazāk, jo daļa somu atbrauc līdz Latvijai, savukārt daudz igauņu brauc pie mums, bet viņi tik un tā ir plusā, jo mums blakus Somijas nav. Mums nav līdz Stokholmai 70 kilometru kā no Tallinas līdz Helsinkiem un nekad nebūs. Viss stāsts par Baltijas solidaritāti ir populisms, jo igauņi tāpat vienmēr skatās, lai viņiem būtu lētāk nekā Somijā un šo plūsmu nezaudētu.

- Veidojot jauno valdību, jau pašā sākumā visas partijas bija gatavas atbalstīt reģionālo reformu. Tiesa, līdz pat šim brīdim nav skaidrs, ko katrs ar šo reformu saprot un ko atbalsta. Jūs pārstāvat pašvaldību, kas ir samērā tālu no Rīgas, bet nav ļoti tālu, neesat liela, bet ne arī pārāk maza un esat RACA vadītājs. Kādu jūs gribētu redzēt šo administratīvi teritoriālo reformu?

- Pirmā pašvaldību reforma politisku kompromisu dēļ tika būtiski sakropļota. Sākotnējais sadalījums balstījās uz nopietnu zinātnisku pētījumu. Sazīmētā karte bija loģiska. Tad sākās politiskais tirgus, lai vispār varētu nobalsot. Parādījās visai dīvaini veidojumi - novadi bez centra, novadi, kurus nevar salikt kopā vadītāju savstarpējo antipātiju dēļ un tamlīdzīgi. Jaunā reforma būtu jāsāk ar kļūdu labojumu. Nebrīnos, ka tas bija pirmais, par ko varēja vienoties, jo jaunajai koalīcijai ir ļoti maz pašvaldību, kur tās ir pie varas. Tad ir viegli. Manas bažas ir par to, ka viņi reformai pieķeras ar tādu revolucionāru pārliecību, jo pašu organizācijā nav cilvēku, kuri saprot pašvaldību sektoru. Lasu valdības deklarāciju un redzu tur labas lietas, bet arī daudz tādu, kas raisa daudz jautājumu. Piemēram, tur sarakstīts, cik pašvaldības vēl vairāk tiks kontrolētas un spaidītas. Mēs jau šodien esam pārkontrolētas. Nevaram paspert ne soli. Atbrauc pārbaudītājs un velk ar zīmulīti pa normatīvajiem aktiem, absolūti neiedziļinoties lēmuma loģikā.

- Pašvaldību reformas pamatā ir ideja, ka to ir pārāk daudz un pārāk sīkas. Vajag apvienot. Kādā veidā?

- Citu valstu pieredze rāda, ka brīvprātīga apvienošanās nav laba ideja. Arī Dānijā tā notika ar striktu lēmumu, nevis uz brīvprātības pamatiem. Brīvprātības gadījumā ir liela subjektīvo faktoru ietekme, un loģiska reforma tad nav iespējama. Ja esi spēcīgs līderis, tad vari saviem iedzīvotājiem iestāstīt, kāpēc nevajag ar vienu vai otru apvienoties. Pirmajā reformā mēs tādu piemēru redzējām daudz. Lielākā daļa pašvaldību grib šo brīvprātību. Es šajā jautājumā esmu baltais zvirbulis.

- Jūs būtu piekritējs tai teorijai, ka nav ko izgudrot velosipēdu un jaunajiem novadiem jābūt aptuveni līdzīgiem padomju laika 26 rajoniem?

- Uz to pusi, bet ar dažiem izņēmumiem. Valkas, Preiļu, iespējams, Dobeles rajons, kur ir tādi spēcīgi centri kā Smiltene, Līvāni, Auce. Jāskatās arī uz Salacgrīvu, Rūjienu. Tur, kur ir spēcīgs centrs, novads varētu būt mazāks, jo niknā iekšējā konkurence vienas pašvaldības ietvaros nav vajadzīga. Piemēram, likt kopā Valku ar Smilteni nebūtu pareizi. Mehāniska apvienošana nebūtu pareiza, bet kopumā tas mērogs bija pareizs. Tā bija kļūda, ka, veicot pirmo reformu, to neņēma par pamatu.

- Jums ir liela pieredze gan pašvaldību politikā, gan lielajā politikā. Kā jums šķiet, vai šī Saeima, jaunā koalīcija un jaunā valdība spēs realizēt šo reformu, un, ja spēs, tad pēc loģikas un saprāta principiem, vai arī pēc kaut kādiem citiem principiem?

- Mēs RACA esam sprieduši, ka esam gatavi dialogam. Jautājums, vai arī otra puse ir gatava īstam dialogam, jo jaunā koalīcija ir ļoti raiba. Tur ir daudzi pragmatiski cilvēki, bet ir arī daudzi ar tādu revolucionāru pārliecību. Mana dzīves pieredze rāda, ka ar šādiem cilvēkiem dialogs parasti veidojas ļoti sarežģīts vai neveidojas vispār. Te milzīga loma būs tam, vai Krišjānis Kariņš spēs būt krīzes menedžeris un šos ļoti dažādos uzskatus savilkt kopīgā redzējumā. Tas būs grūts uzdevums. Es Krišjāni pazīstu diezgan ilgi. Viņa priekšrocība ir tā, ka pēc dabas viņš ir ļoti mierīgs un uz kompromisiem vērsts cilvēks, bet, zinot tos personāžus, vai ar to pietiks, tas ir liels jautājums. Es kā pašvaldībnieks ceru, ka šī valdība tomēr būs labs sadarbības partneris, jo mums ir daudzas lietas priekšā, kuras mums visiem kopā būs jādara.

- Jau minējāt, ka valdību veidojošās partijas ir ar vāju pārstāvniecību pašvaldībās, un tas palielina risku, ka starp centrālo valdību un pašvaldībām varētu veidoties asi konflikti. Augstākais likumdevējs un galvenā izpildvara tomēr ir viņiem, un teorētiski viņi var ar pašvaldībām pilnībā nerēķināties. Kādi ir pašvaldību instrumenti, ar kuriem pretoties šādai iespējamai patvaļai?

- Iespējamie instrumenti ir tādi paši kā jebkurā demokrātiskā valstī, bet kurus Latvijā izmanto ļoti reti, un neatceros, ka tādi ir lietoti pašvaldību līmenī. Biju tas, kas Valkas rajonā dibināja Tautas fronti, un atceros dažādas pretošanās formas. Ticiet man, ja Latvijā notiktu pašvaldību ģenerālstreiks, tas būtu ārkārtīgi iedarbīgs instruments. Pa vidu tur vēl ir dažādas pakāpes, lai līdz tam nonāktu. Lai ko valsts un politiķi lielajā politikā neteiktu, tieši pašvaldības ir tās, kas iedzīvotājiem sniedz lielāko pakalpojumu apjomu. Mēs esam tie, kas tiešā veidā komunicē ar iedzīvotājiem izglītībā, komunālajā saimniecībā, sociālajā palīdzībā, kultūrā, sportā utt. Ja mēs gribētu, tad mēs ļoti labi varētu pacelt arī iedzīvotājus. Ja būtu apdraudēti šie iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi, tad iedzīvotāji atsauktos. Es ļoti ceru, ka to nekad nevajadzēs darīt. Latvietis jau ir ļoti, ļoti pacietīgs, un ceru, ka manis pieminētie instrumenti nebūs jālieto, bet tādi ir, un tie ir ļoti efektīvi.

- Diskusijās par reģionālo attīstību parādās tāds Rīgas politiķu un viedokļu līderu viedoklis, ka lauki ir ekonomiski atpakaļ velkošs balasts...

- ...mirstošs pasākums...

- ...no kura pēc iespējas ātrāk jātiek vaļā. Viss jākoncentrē Rīgā un varbūt vēl dažos centros, bet pārējam jāļauj mierīgi nomirt, lieki tur netērējot naudu. Ko varat likt pretī šim viedoklim?

- Viņi ļoti alojas. Ja mēs uzskatām, ka Latvija mums ir ļoti svarīga. Viņi nealojas, ja balstāmies uz uzskatu, ka katram ieguldītajam eiro ir jānes maksimāla peļņa. Tad viņiem ir taisnība. Tad nevajag valsti. Tad visu nosaucam par akciju sabiedrību un tur, kur nes naudu, tur guldām, kur nenes, tur neguldām. Jaunā Nacionālās attīstības plāna projektā par reģionālo attīstību vispār nav runas. Būtībā tas neturpina pašreizējo plānu, un ir izdomāts jauns termins - viedā saraušanās. Tā smalki pateikts - viss, kas neizdevīgs, to atmetam, kur izdevīgums, to attīstām. Mana pieredze Valkas novadā rāda, ka ir vajadzīgas divas svarīgākās komponentes, lai cilvēki tur gribētu dzīvot, jo nav tā, ka tikai Rīgā grib dzīvot. Tās ir - darba vietas un šodienai atbilstošs mājoklis. Tad ir izglītības, veselības iestādes un viss pārējais. Ir gana daudz jaunu ģimeņu ar bērniem, kuras negrib dzīvot Rīgā un negrib braukt uz ārzemēm. Ar Ekonomikas ministriju jau ilgāku laiku diskutējam par to, ka ir jābūt mājokļu atbalsta programmai. Valmiera ir spilgts piemērs. Viņi ir uzbūvējuši pirmās īres mājas par bankas kredītu, un šīs īres mājas momentā bija pilnas, lai gan īres maksa tur ir vairāk nekā pieci eiro par kvadrātmetru. Vajadzība pēc mājokļiem ir. Nākamgad mūsu novadā būs vairāk nekā simt jaunu darba vietu, un priekšplānā izvirzās mājokļu jautājums.

- Šobrīd aktuāls ir darbaspēka jautājums. Kas aizpildīs šīs simt jaunās darba vietas?

- Daļa ir iekšējā migrācija. Pēdējo divu trīs gadu laikā uz Valku ir pārcēlušies cilvēki no visas Latvijas. Sākot no Liepājas un Cēsīm, beidzot ar Latgali un Rīgu, jo Valkā ir šis komplekts - mājoklis par salīdzinoši zemu cenu un tikpat moderns, labi apmaksāts darbs ražošanā kā Rīgā. Tomēr mēs redzam, ka agri vai vēlu darbaspēks būs jāieved. To jau redzam, ka mums ir ukraiņu būvnieki. Lielākoties viņi strādā caur Poliju, jo tur viegli dabūt darba atļaujas. Oficiāli viņš ir poļu strādnieks, bet patiesībā ukraiņu. Daļu nodokļu mēs atdodam Polijai. Mums būtu jāmaina imigrācijas politika. Jādod vairāk tiesību pašvaldībām. Esmu par kvotām un pašvaldību komisijām, kas vērtētu, vai šis konkrētais imigrants atbilst mūsu tradīcijām, dzīvesveidam un gatavs parakstīties, ka noteiktā laikā iemācīsies mūsu valodu, un, ja nē, tad viņu var deportēt. Bet tas, ka ir uzņēmumi, kur pie labām algām atsevišķās kategorijās nav iespējams atrast darbinieku, ir fakts. Ir brīvas vakances pie tiešām pieklājīgām algām.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats