22. janvāris, Otrdiena
Vārda dienas: Austris
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvija gatavojas sliktākajam Brexit scenārijam
Latvija gatavojas sliktākajam Brexit scenārijam
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 14. janvāris 2019, 10:04
Parīt būs izšķirošā diena Lielbritānijas izstāšanās procesā, un tādu izšķirošu brīžu vēl būs daudz līdz pat 31. martam, bet varbūt arī pēc tā. Joprojām nevienam nav zināms, kā darbosies valstu dienesti, kas būs atļauts un kas nē no deal gadījumā. Proti, ja vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību netiks saskaņota, ratificēta, parakstīta un nestāsies spēkā. Tas šobrīd ir ticamākais scenārijs, un Latvijas valsts pārvalde tam gatavojas.

Sagatavošanās iespējas gan ir visai ierobežotas, nezinot precīzi, kādi apstākļi iestāsies. Tāpēc faktiski viss, ko valsts institūcijas pašlaik var darīt, ir apzināt, kurās jomās kādi sarežģījumi iespējami un cik tie var izmaksāt. Plašai sabiedrībai ar šīm prognozēm gan iepazīties aizliegts. Ministru kabinetā kopš rudens skatīti jau trīs informatīvie ziņojumi par Latvijas gatavību sekām, ko izraisīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, taču tie visi ir slepeni. Pirmkārt, lai ar savu dramatisko saturu neietekmētu Lielbritānijas iekšpolitiskās debates mums negatīvā virzienā. Otrkārt, lai neradītu pašu zemē negatīvu iekšpolitisko efektu, proti, nebiedētu cilvēkus. Bet tiešām ir par ko raizēties, ja ne visiem, tad katram, kurš jebkā ir saistīts ar Lielbritāniju. Pat ja tikai iecerējis 1. aprīlī aizlidot paskatīties, vai lielais Bigbens pēc Brexit vēl vietā.

Varbūt aizlidos, varbūt nē

Mūsu pašu nacionālā aviokompānija airBaltic piektdien vienu biļeti lidojumam uz Londonu 29. martā tirgoja par 120,89 eiro, bet 1. aprīlī, pirmdien, vairs tikai par 31,99 eiro. Šobrīd neviens nevar simtprocentīgi droši pateikt, vai šī lidmašīna izlidos laikā un vai tā vispār izlidos. Jo no deal scenārija gadījumā visas pašlaik pastāvošās līgumsaistības starp ES dalībvalstīm un Lielbritāniju automātiski pārstās darboties, bet alternatīva vienošanās un plānotais divu gadu pārejas periods neiestāsies. Būs hard exit ar faktiski neaprēķināmām tūlītējām sekām. Tas ar nosacījumu, ja šo trešdien britu parlaments sagatavoto vienošanos ar ES neatzīs par Lielbritānijai pieņemamu. Tad valdībai būs jāpiedāvā no deal scenāriji, un arī tiem iespējamas neskaitāmas versijas, ko var noraidīt. Ja līgumu tomēr atbalstīs, nepieciešami vēl citi balsojumi - lordu palātā, tad vēl parakstīšana, ratifikācija.

Eiropas politiskās aprindas vēl lolo cerību, ka notiks brīnums un Brexit ņems un izbeigsies. Nezin kādā veidā briti savāks atpakaļ savus izstāšanās papīrus vai gaismas ātrumā noorganizēs jaunu referendumu. Mūsu diplomāti ir pragmatiskāki un šobrīd jau gatavojas sliktākajam scenārijam, kurā lidmašīna uz Londonu neaizlido, pensija Lielbritānijā strādājušam latvietim netiek ieskaitīta un mašīna ar biezpienmaizītēm vai logiem iestrēgst uz robežas, jo licences un sertifikāti vairs nav derīgi. Visa tirgošanās tad turpmāk notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Kas jāatceras ēdamlietu eksportētājiem - viena lieka minūte uz robežas radīs vienu kilometru garu rindu uz ceļa, un vismaz pirmajās dienās, ja ne nedēļās un mēnešos, jaunizveidoti muitas pasākumi nevar darboties bez aizķeršanās.

Studenti jau mūk

Tas ir paradokss, ka tik grandiozā pasākumā kā Brexit viss notiek pēdējā brīdī. No saviem pilsoņiem Eiropas Savienība un Latvijas Republika prasa paklausību, precizitāti, apzinīgumu. Maksāt nodokļus laikā, deklarēt dzīvesvietu, noformēt miršanas un dzimšanas apliecības laikā. Tikmēr ES un Lielbritānija atļaujas visu darīt pēdējā brīdī. Eiropas lietu padome, kurā Brexit vienošanos skatīs varbūt pēdējo reizi, pašlaik plānota 19. martā. Tas ir desmit dienas pirms tam, kad sāksies lielāks vai mazāks juceklis. Nav brīnums, ka ir pilsoņi, kuri vēlas no tā distancēties. Anita Rožulapa pašlaik mācās Dienvidvelsas universitātē Kārdifā bakalaura programmas pēdējā kursā, apgūst pilsētplānošanu Anglijā, jo Latvijā šādas programmas nav. Viņa iecerējusi turpināt studijas arī maģistrantūrā, taču Brexit palīdzēja izšķirties par augstskolas un valsts maiņu. Turpinājums iecerēts Dānijā. Un izrādās, arī citi kursabiedri - ārzemnieki ir priecīgi, ka šogad tiks projām no britu zemes. Studēt maģistrantūrā te vairs nebūšot izdevīgi, un arī pārāk daudz esot neskaidrību. «Pieļauju, ka Brexit arī mainīs studiju maksas aizņēmumu noteikumus, iespējams, ES studenti nevarēs uz tiem vairs pretendēt,» spriež jaunā latviete. Pagaidām viņas situāciju Lielbritānijā un labklājību ietekmē eiro kurss pret britu mārciņu, bet drīz jau viņa būs atpakaļ kontinentā un par to priecājas. It kā jau studentiem, kuri uzsākuši studijas pirms Brexit, nekas nemainīsies - taču pašreizējā situācijā garantijas nav nekādas un nevienā jomā.

Britānijas pensija var noliesēt

Lielbritānijā pašlaik mīt apmēram 100 000 Latvijas valstspiederīgo. Saskaņā ar iepriekš solīto - tie, kuri dzīvojuši tur vairāk par pieciem gadiem, varēs saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kuri mazāk - pagaidu statusu.
Tas ir gadījumā, ja vienošanās tiek panākta. Ja netiek - briti vienpusēji lemj, ko darīt ar ES pilsoņiem, un otrādi - ES lemj, ko darīt ar britiem. Sūtīt mājās vai no jauna legalizēt. Britiem apritē ir arī dokumenta projekts, kas no deal gadījumā paredz pēc 2021. gada atņemt ES pilsoņiem visas priekšrocības un orientēties tikai uz kvalificētu speciālistu piesaisti. Visādiem profesoriem un citiem gudriniekiem. Tas krietni vien paretinātu latviešu viesstrādnieku rindas. Saistībā ar iespējamo reemigrācijas vilni ļoti svarīgs jautājums, vai latvietis, kurš sūrā darbā stroikā ar skatu uz Temzu sev cerējis nopelnīt treknas vecumdienas, varēs Latvijā saņemt britu pensiju. Bet, ja nevarēs, tad cik lielā mērā Latvijas valsts to kompensēs. Var sanākt, ka iecerētās treknās vecumdienas britu gaumē pārvēršas latvieša liesajās. Valdībā indikatīvie skaitļi ir skatīti - cik tautiešu šī problēma var skart un par kādām summām, bet atkal jau - konfidenciāli.

Kur dabūt informāciju?

Kad Lielbritānija vēl tikai gatavojās referendumam, eirokrāti vīzdegunīgi prognozēja, ka nekas tāds nenotiks, ka tauta attapsies. Un kļūdījās. Tāpēc tagad labāk kļūdīties, pieņemot sliktāko scenāriju par iespējamo.

Ārlietu ministrijas mājaslapa mfa.gov.lv šobrīd ir bagātīgākais resurss, kurā apkopota svaigākā informācija par Brexit procesu, tostarp sekām negatīvā scenārija gadījumā. Paritinot lapu zemāk, atrodama sadaļa Fokusā un zem tās poga Brexit. Viss, kas šobrīd publiskojams, tur ir izlasāms - laika satvars, biežākie jautājumi, informācija Latvijas pilsoņiem Apvienotajā Karalistē, informācija uzņēmējiem, gaidāmās pārmaiņas nozarēs, saites uz citu ministriju Brexit sadaļām un Eiropas Komisijas publikācijām. Kā varētu norisināties Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez izstāšanās līguma un turpat arī komisijas paziņojums par rīcības plānu ārkārtas situācijām. Protams, visas iespējamās komplikācijas uzmodelēt šobrīd nav iespējams. Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus jautājumus sūtīt uz epastu brexit@mfa.gov.lv. Ja nevarēs atbildēt paši, sazināsies ar konkrētās jomas ministriju un centīsies rast skaidrību. Ja vien pašlaik pie tādas būs iespējams tikt. Bumba ir britu pusē.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats