22. janvāris, Otrdiena
Vārda dienas: Austris
Sākuma lapa » Sabiedrība » Partiju vēlmes iegrožos ar Fiskālo paktu
Partiju vēlmes iegrožos ar Fiskālo paktu
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 14. janvāris 2019, 9:48
Šodien topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš potenciālajiem koalīcijas partneriem parakstīšanai piedāvās Fiskālo paktu, kas paredzēs stingru pieturēšanos budžeta rāmim un tiekšanos pēc bezdeficīta budžeta. Parakstīts šis dokuments var būtiski ietekmēt partiju ieceres par darāmajiem darbiem, kuri, visticamāk, šonedēļ tiks nostiprināti deklarācijā par K. Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

«Mums ir jāvienojas, ka naudas ir tik, cik ir, un visas politikas ir jāiekļauj budžeta rāmjos - vai nu pārdalot par labu vienai vai otrai jomai, vai balstoties uz iespējamo izaugsmi,» iepazīstinot ar valdības deklarācijas tapšanas gaitu, teica K. Kariņš. Lai būtu iespējams ievērot šo virsuzstādījumu, topošās koalīcijas pārstāvji šodien arī iepazīsies ar Finanšu ministrijas speciālistu viedokli par joprojām tapšanas procesā esošās deklarācijas ietekmi uz budžetu.

Kariņš neslēpa, ka viņš labprāt veidotu bezdeficīta budžetu, lai nākamajām paaudzēm nebūtu jāatmaksā priekšteču radītie parādi. Taču bezdeficīta budžets nav arī pašmērķis. Piemēram, šā gada budžetu paredzēts veidot ar deficītu, kas nepārsniedz viena procenta slieksni. Veidojot arī nākamā gada budžetu, kuru K. Kariņš redzētu bez deficīta, netiks aizmirstas sabiedrības vajadzības, tādēļ politiķis gribētu panākt deficīta samazināšanu līdz 0,8-0,9 procentiem.

Pagaidām partiju izstrādātajā valdības deklarācijas melnrakstā paredzēts, ka Jaunās Vienotības vadībā tiks pārskatīti budžeta izdevumi un valdība centīsies nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kurai vajadzētu palīdzēt sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un kura ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām. Pirmais solis paredzamības nodrošināšanai - nodokļu sistēmas negrozīšana šajā gadā. K. Kariņa topošā valdība nav pirmā, kas ir gatava dot šādu solījumu, taču līdz šim ne visām valdībām to izdevies ievērot.

Interesanti, ka Jaunā Vienotība, kuras pārziņā nonāks Finanšu ministrija, ieklausījusies arī sportistos un citos ieinteresētajos, kas sūdzējušies, ka līdz ar Zaļo un zemnieku savienības vadībā ieviestajām izmaiņām nodokļu sistēmā samazinājies ziedoto līdzekļu apjoms.

Proti, Jaunā Vienotība apņēmusies izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāt fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Ja realizēta, tad sabiedrībai tīkama šķitīs arī iecere par godīgāka nekustamā īpašuma nodokļa politikas izveidošanu - ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim.

Kopš Krievija anektējusi Krimu, Latvija aizvien lielākus līdzekļus gatava investēt aizsardzībā. Arī K. Kariņa valdība un Attīstībai/PAR! pārstāvošais Artis Pabriks, kuram plānots uzticēt aizsardzības ministra amatu, solās nebūt izņēmums un, uzlabojot aizsardzības spējas, cita starpā iecerējuši sekmēt nacionālās aizsardzības industrijas attīstību, lai vietējā industrija spētu nodrošināt bruņoto spēku operacionālās pamatvajadzības. Savukārt valsts kiberdrošības stiprināšanai iecerēts paaugstināt atalgojumu informāciju tehnoloģiju profesionāļiem. Šādi plānots apstādināt augstas raudzes ekspertu aizplūšanu no valsts iestādēm.

Bez papildu līdzekļiem nebūs iespējamas arī Jaunās konservatīvās partijas pārraudzībā nododamās Izglītības un zinātnes ministrijas ieceres. Konservatīvie, piemēram, no valsts budžeta iecerējuši nepieciešamajā apmērā finansēt latvisko izglītību ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kā arī nodrošināt stabilu finansējuma pieaugumu sporta nozarei un zinātnes atbalstam.

Topošās koalīcijas partijas uzsver, ka pagaidām šie ir tikai valdības deklarācijas melnrakstā pieminētie darbi un dokuments vēl piedzīvos būtiskas izmaiņas, taču no jau iepriekš nosauktajām prioritātēm K. Kariņa valdība neatteiksies.

Jau vēstīts, ka jaunās valdības prioritātes būs administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, «bezkompromisu tiesiskums», valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats