Pagājušā gada laikā negatīvs bijis pilnīgi visu valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums. Citiem vārdiem sakot, fondi par Latvijas valsts doto naudu pirkuši vērtspapīrus, kas 2018. gada beigās kļuvuši mazāk vērtīgi, nekā bija gada sākumā. Šie vērtspapīri izkliedēti pa visu pasauli, bet visu vērtspapīru cenas caurmēra rādītājs ir Ņujorkas fondu biržas indekss Dow Jones. Ļoti noapaļoti sakot, tas pēdējo desmit gadu laikā uzkāpa par desmit tūkstošiem punktu, bet 2018. gada 26. janvārī atsitās pret 26 616 punktu robežlīniju un pāris nedēļu laikā nokrita līdz 23 860 punktiem. Sekoja lēna indeksa celšanās un tad atkal kritiens līdz 21 792 punktiem nupat aizvadītajos Ziemassvētkos. Pagājušajā nedēļā indeksa vērtība strauji svārstījās gan uz leju, gan uz augšu un nedēļu pabeidza ar 23 428 punktiem, bet pēc šāda pieauguma indekss atrodas zemāk, nekā bija pēc 2018. gada janvāra kritiena.

Latvijas pensiju ieguldījumu plānu ienesīgums atspoguļo Dow Jones kritumu ar ļoti nebūtiskām variācijām. Lai gan starpība starp Indexo pārvaldītā ieguldījumu plāna Indexo izaugsme 47-57 negatīvo ienesīgumu -2,65% un par PNB Asset Management pārsauktās Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ieguldījumu plāna Gauja negatīvo ienesīgumu -10,96% nav nepamanāma, pēc vēl daudziem gadiem, kad tagadējie sociālā nodokļa maksātāji nonāks līdz pensionāru vecumam, starp Indexo un PNB Asset Management klientiem lielas atšķirības nebūs. Ja otrā pensiju līmeņa uzkrājumi vispār netiks likvidēti, tad Indexo klienti par saņemto naudu varēs nopirkt divas, bet PNB Asset Management klienti - tikai vienu sērkociņkastīti mēnesī.

Otrā līmeņa pensiju sistēma ir stabila tādā nozīmē, ka neuzņemas saistības atdot pensionāriem vismaz viņu iemaksāto summu nominālus, nemaz nerunājot par pieauguma procentiem.

Tādā ziņā pensiju plāni atšķiras no bankām, kas šādas saistības uzņemas un tāpēc ir pakļautas bankrota riskam. Rezultātā bankas kļuvušas par aizejošām naudas apsaimniekošanas iestādēm jeb tehnoloģijām, jo saimniekot bez riska taču ir labāk, nekā risku uzņemties.

Pensiju uzkrājumi pazūd ne tikai proporcionāli vērtspapīru cenu kritumam, bet arī proporcionāli cenu, nodokļu un citu maksājumu pieaugumam, ko vienā vārdā mēdz saukt par inflāciju. 2018. gadā abi uzkrājumu zuduma veidi vienkārši summējās, bet citos gados tie tik tiešām varēja viens otru dzēst: preču cenu pazemināšanās padara mazāk jūtamu vērtspapīru cenu pazemināšanos un preču cenu pieaugums ir vieglāk paciešams kopā ar vērtspapīru cenu pieaugumu, kas kopā saucas par ekonomiskā cikla pieauguma fāzi.

Nemitīgu strīdu avots ir oficiāli paziņotās inflācijas atbilstība realitātei. Eiropas Centrālā banka par robežu, līdz kurai vēl ir jēga krāt naudu, ir atzinusi 2% gada inflāciju, pēc kuras pārkāpšanas ilgtermiņa uzkrājumu vērtība sāk tiekties uz nulli krāšanas termiņa beigās. Dzīvot ar tādu inflāciju skaitās Rietumeiropas valstu iemītnieku privilēģija, kamēr Latvijā oficiāli jāsamierinās ar 3% gada inflāciju. Gan tur, gan arī šeit iedzīvotāji šaubās, vai īstenībā inflācija nav ja ne par vairākām reizēm, tad par vairākiem procentpunktiem augstāka.

Otrais pensiju līmenis ir globāla piramīda. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas, Latvijas iedzīvotāji tajā pērn gribot negribot ieguldījuši 530 miljonu, bet jau izmaksātajās pensijās saņēmuši atpakaļ 50 miljonu eiro. Lai Latvijai iemaksas un izmaksas vismaz izlīdzinātos, piramīda ir jāpaplašina ar jaunu dalībvalstu iedzīvotāju iemaksām. Par tādu valsti teorētiski varēja kļūt, piemēram, Irāka, ja tās daudzie un gados jaunie iedzīvotāji tiktu pārliecināti sadalīt par naftu ietirgotos ASV dolārus savos individuālo uzkrājumu kontos. Lai viņi to darītu, viņiem bija jānotic ASV spējām iesaistīt piramīdā atkal nākamās valstis, kam viņi vairs nenoticēs pēc ASV prezidenta Donalda Trampa tieši Irākā 26. decembrī izdarītā paziņojuma par karaspēka atvilkšanu no Sīrijas un vispār atteikšanos no «pasaules policista» lomas. Paziņojums tik pārsteidzošs, ka vērtspapīru tirgus uz to neizrādīja tiešu reakciju, kaut principā skaidrs, ka bez nākamo valstu iedzīvotāju naudas piesaistīšanas vērtspapīru cenām jākrīt.

Paliek iespēja uzturēt vērtspapīru cenu nominālu ar naudas drukāšanu, ko vispirms veica ASV un līdz pagājušā gada beigām - Eiropas Centrālā banka. Tomēr tādā veidā tiek celtas ne vien vērtspapīru, bet visu preču un pakalpojumu cenas, kas samazina uzkrājumu vērtību tāpat kā vērtspapīru cenu samazināšanās.

Tagad jau drīz Neatkarīgā varēs informēt par Lieldienu pārtikas groza izmaiņām, kas 2018. gadā uzrādīja nevis cenu pieaugumu, bet samazināšanos - cenu korekciju pēc 2017. gadā konstatētā lēciena augstu pāri oficiāli noteiktajai inflācijai. Pagājušā gada beigās Latvijas valdības darba kārtībā bija neparedzētiem gadījumiem atstāto līdzekļu sadalīšana iestādēm, kas nāca ar skaidrojumiem, ka to funkciju izpilde gada laikā sadārdzinājusies par apmēram 10%. Nav obligāta pārtikas cenu celšanās aptuveni tādā pašā tempā. Varbūt valsts pamanījusies nosegt savu izdevumu pieaugumu ar nodokļu, nodevu un tarifu celšanu, kas iztukšo iedzīvotāju makus tik efektīvi, ka bodnieki nekādu papildu naudu no pircējiem izspiest nevar. Tomēr arī tas nozīmē pensiju uzkrājumu vērtības zudumu, jo pensionāram nāksies maksāt vairāk valstij faktiski par tiesībām šajā valstī dzīvot. Vēl citā variantā nekādas maksas nebūs, bet nebūs arī valsts medicīnas, sabiedriskā transporta un citu pakalpojumu. Lai pensionārs realizētu savus uzkrājumus, viņam nāksies doties uz melno tirgu vai citu valsti, ko varēs atļauties tikai vislielāko uzkrājumu īpašnieki.