Ar teju 80% ETP kongresa delegātu balsu par šo kandidātu kļuva vācietis - 46 gadus vecais Manfreds Vēbers, ETP grupas vadītājs Eiropas Parlamentā. Bavārietis Vēbers (viņš ir viens no Vācijas vadošās Kristīgo demokrātu (CDU) māsaspartijas - Kristīgi Sociālās savienības (CSU) - vadītājiem) nomināciju izcīnīja konkurencē ar Somijas bijušo premjeru Aleksandru Stubu.

Vēbers kā galveno vērtību pamatu ES darbībai nosauca kristīgās vērtības un aicināja eiropiešus nekautrēties no kristīgās identitātes.

Cīņa Eiropas Parlamenta lielākās, ETP grupas iekšienē par kandidāta nomināciju EK prezidenta amatam izvērtās nozīmīga - bijušais Somijas premjers, artistiskais, meistarīgais orators Stubs apbraukāja ETP grupas partijas dalībvalstis, aģitējot par savu kandidatūru; Vācijas pārstāvis Vēbers piedalījās visos iespējamos pasākumos, lai nodemonstrētu to, ka viņam ir Vācijas (un arī Eiropas) ietekmīgākās valstsdāmas, kancleres Angelas Merkeles atbalsts. Viņa to uzsvēra arī īsi pirms balsojuma savā runā, sakot: «Paldies tev, mīļais Aleksandr (Stub), par piedalīšanos vēlēšanu kampaņā, bet mana sirds pieder Manfrēdam Vēberam.» Konkurence par nomināciju neapšaubāmi bija nākusi par labu Vēberam - parasti kautrīgi smaidošais un atturīgi pieklājīgais politiķis teica spožas runas kongresā un negaidīti atraisīti demonstrēja savu oratora talantu izšķirošajās politiskajās debatēs ar Aleksandru Stubu. Viņa runa pirms balsojuma atklāja, ka Vēbers ļoti precīzi zina Eiropas Savienības problēmas un zina to risinājuma veidus saskaņā ar Eiropas vērtībām. Kā galvenos savas turpmākās darbības stūrakmeņus Vēbers uzsvēra cīņu par līdzvērtīgu dzīves līmeni visās ES dalībvalstīs - «nedrīkst būt 2. līmeņa Eiropas iedzīvotāji»; nesaudzīgu cīņu pret terorismu; nelegālās imigrācijas apturēšanu un drošas ES ārējās robežas; nozīmīgu atbalstu medicīnai vēža apkarošanai (viņa brālis ir miris no vēža, un tas ir viņa sapnis - panākt to, lai Eiropa kļūst par pirmo kontinentu, kas atklāj labākās zāles pret vēzi). Vēbers kā galveno vērtību pamatu ES darbībai nosauca kristīgās vērtības un aicināja eiropiešus nekautrēties no kristīgās identitātes.

ETP izvēle par labu Vēberam kā kandidātam uz EK prezidenta amatu vēl nenozīmē, ka viņam tiešām būs lemts ieņemt šo amatu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada maijā. Minimālais nosacījums, lai turpinātu ETP grupas līderību EP, būtu grupas partiju uzvara vēlēšanās dalībvalstīs, tādējādi izveidojot, tāpat kā tagad, lielāko frakciju parlamentā. Latvijas gadījumā tas nozīmētu Vienotības pārstāvju uzvaru 2019. gada EP vēlēšanās. Vai tas izdosies? To nevar zināt ne vien Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd pie varas ir ETP grupas partiju pārstāvji. Piemēram, odiozais Ungārijas premjers Viktors Orbans, uzstājoties kongresā Helsinkos, atgādināja, ka ETP grupas ziedu laikos tajā bija 16 ES dalībvalstu valdību vadītāji, bet nu ir tikai seši. Lai arī ekspertu prognozes liecina, ka ETP pārstāvji ES dalībvalstīs tomēr varētu iegūt vairākumu, kaut vai tāpēc, ka viņu senāko un lielāko pretinieku - sociāldemokrātu - reitingi krīt, tomēr cik liels tas varētu būt un vai pārējiem politiskajiem spēkiem, kas tiks ievēlēti parlamentā, neizdosies vienoties pret ETP, tas vēl nav prognozējams. Latvijā Vienotības panākumus EP vēlēšanās galvenokārt noteiks pieteikto deputātu kandidātu personības, bet citur Eiropā situāciju ietekmēs citi faktori. Viens no būtiskākajiem - kā tiks apkarota nelegālā migrācija. Virkne ES valstu, tajā skaitā arī Vācija, ir ļoti nomocīta nelegālo migrantu problēmu risināšanā, kuru sekas ir nevienlīdzības palielināšanās, ekstrēmisms un terorisms. Par nepieciešamību rīkoties vārdu vietā šajā jomā, lai dotu cerības savu valstu pilsoņiem, runāja gan jau pieminētais Orbans, gan Austrijas jauneklīgais premjers Sebastjans Kurcs, gan Bulgārijas premjers Boiko Borisovs. Neviens no viņiem nevairījās no retoriskiem kniebieniem Angelai Merkelei un Žanam Klodam Junkeram, kuru politika tiek uzskatīta par pārāk maigu migrācijas krīzes apkarošanā.

Otrs faktors, lai Vēbers nonāktu amatā, ir ES dalībvalstu vadītāju atbalsts. Vai to izdosies iegūt, ir jau viņa politisko prasmju jautājums situācijā, kad Vācija īpaši līdzēt nevar.

Vācijas prese Manfreda Vēbera nominēšanu EK prezidenta kandidatūras izvirzīšanā novērtē kā uzticēšanās pierādījumu šīs valsts nozīmībai Eiropas Savienībā. Zīmīgi, ka neviens vācietis līdz šim nav ieņēmis EK prezidenta krēslu - neraugoties uz to, ka Vācija ir vadošā ES dalībvalsts. Agrāk ES noteicēji (arī amatu jomā) bija Vācijas - Francijas tandēms, tagad situācija ir mainījusies. Viens faktors - Francijas prezidents Emanuels Makrons nepieder ETP grupai. Otrs - kanclere Angela Merkele atkāpusies no Vācijas vadošās CDU līderes amata un paziņojusi par savu nekandidēšanu uz kancleres amatu turpmāk. Viņas atbalsts varētu būtiski ietekmēt to, vai Vēbers varētu nonākt EK prezidenta amatā. Taču viņa ir nonākusi aizejošas politiķes statusā un vairs par Eiropas karalieni netiek saukta, lai gan Helsinku kongresā viņai joprojām bija atvēlēta godpilnā loma teikt galavārdu.

Eiropas Komisija nav Eiropas valdība, tomēr tai ir būtiska loma jautājumos, kas skar vienoto tirgu, migrācijas apkarošanu, ES ārējo robežapsardzību un ES fondu apguvi. Manfreda Vēbera nonākšana EK prezidenta amatā Latvijai nāktu tikai par labu, tā uzskata ETP grupas EP deputāti Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere un Sandra Kalniete, jo Latvijas un Baltijas valstu vārds viņam neesot tukša skaņa un līdz šim visos mums būtiskos jautājumos Vēbers nostājies mūsu pusē.