16. decembris,
Vārda dienas: Alvīne
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pasaules Bankas Cilvēkkapitāla Indeksā Latvija ierindojas 35. vietā
Pasaules Bankas Cilvēkkapitāla Indeksā Latvija ierindojas 35. vietā
Autors: FM / 11. oktobris 2018, 15:10
Ceturtdien, 11. oktobrī, publiskots Pasaules Bankas (PB) pētījums ar uzsvaru politikas veidotājiem aktīvāk fokusēties uz labākiem rezultātiem bērnu veselībā un izglītībā, tādejādi būtiski palielinot iedzīvotāju ienākumus un nākotnes ieguvumus valstīm. Pētījuma ietvaros publiskots jauns indekss – Cilvēkkapitāla Indekss (Human Capital Index). Tajā no 157 indeksā ietvertajām valstīm Latvija ieņem 35. vietu.


Cilvēkkapitāla Indekss atspoguļo, cik tagad dzimis bērns būs produktīvs nākotnē, salīdzinājumā ar iespējamo produktivitāti, ja viņš vai viņa būtu pilnībā vesels un ar pilnvērtīgi apgūtu kvalitatīvu izglītību, skalā no nulles līdz viens, ar “viens” kā labākais rezultāts. Ja valsts rādītājs ir 0,5, tad tas nozīmē, ka cilvēks un valsts kopumā zaudēs pusi no sava nākotnes ekonomiskā potenciāla.

Cilvēkkapitāla Indekss parāda, ka 56% no tagad dzimušiem bērniem visā pasaulē zaudēs vairāk nekā pusi no saviem iespējamiem dzīves laikā grūtajiem ienākumiem, ja valdības nekavējoties neuzsāks investēt cilvēkos, lai nodrošinātu veselu, izglītotu un elastīgu sabiedrību, kas gatava iesaistīties nākotnes darba tirgū.

Cilvēkkapitāla Indekss aptver 157 valstis. Pirmajā vietā ierindojas Singapūra, kam seko Dienvidkoreja un Japāna. Visaugstāk no Ziemeļu un Baltijas valstīm atrodas Somija, kas ieņem 5.vietu, tai seko Zviedrija – 8.vietā, Dānija – 17.vietā, Norvēģija – 18.vietā, Igaunija – 29.vietā, Islande – 33.vietā, savukārt Latvija ierindojas 35.vietā, apsteidzot Lietuvu – 37.vietā. Latvijai seko arī tādas valstis kā Slovākija - 40.vietā, Luksemburga - 41.vietā, Grieķija – 42.vietā. Indeksu noslēdz Nigērija, Dienvidsudāna un Čada.

Latvijas Cilvēkkapitāla Indekss ir 0,72. Tas nozīmē, ka tagad Latvijā dzimis bērns, pieaugot sasniegs produktivitāti 72% apmērā, salīdzinot ar to, ko viņš/-a varētu gūt, ar pilnībā apgūtu izglītību un esot pilnībā veselam/-ai. Dzimumu griezumā Latvijā meiteņu Cilvēkkapitāla Indekss ir augstāks – 77%, kamēr zēniem – 68%. Paredzams, ka bērni Latvijā līdz 18 gadu vecumam būs ieguvuši pirmskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītību, veltot tam 13,3 gadus. Tomēr, pielīdzinot skolā pavadītos gadus (jeb laiku, kas tiek pavadīts mācoties) izglītības kvalitātei – tie ir tikai 11,3 gadi, kas rada divu gadu atšķirību.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas Cilvēkkapitāla Indekss ir augstāks nekā vidējais rādītājs Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā, bet zemāks nekā vidējais rādītājs citās augstu ienākumu valstīs.

Cilvēkkapitāla Indekss ir daļa no Pasaules Bankas Pasaules Attīstības ziņojuma 2019 “Mainīgā darba vide” (Chaning Nature of Work), kas tiek publicēts vienlaikus ar Cilvēkkapitāla Indeksu un uzsver investīciju cilvēkkapitālā nozīmi, lai sagatavotos nākotnes darba videi.

Tehnoloģiju rezultātā ir mainījušās darba tirgū nepieciešamās prasmes – pieprasījums pēc kognitīvajām un sociālajām prasmēm ne-rutīnas darbam pieaug gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Kopš 2001.gada nodarbinātības īpatsvars, kurā nepieciešamas šāda veida prasmes, attīstības valstīs pieaudzis no 19% līdz 23%, bet attīstītajās valstīs no 33% līdz 41%.

Tehnoloģijas arī izmaina to, kā un uz kādiem noteikumiem cilvēki strādā. Standarta ilgtermiņa darba līgumu vietā digitālo tehnoloģiju ietekmē pieaug īstermiņa darba attiecības, kas bieži vien ir darbs tiešsaistes platformās. Lai gan šāda veida darbs kļūst pieejamāks un sniedz elastīgākus darba nosacījumus, tomēr pieaug bažas par ieņēmumu nevienlīdzību un sociālo neaizsargātību.

Lai risinātu mainīgās darba vides radītos izaicinājumus, ir būtiski veikt investīcijas cilvēkkapitālā, jo īpaši dzīves agrīnajos gados – ne tikai lasītprasmē un rēķināšanā, bet arī kognitīvo prasmju veicināšanā, ņemot vērā tehnoloģiju pieaugošo lomu mūsdienās.

Lai valdības piesaistītu papildu resursus, kas nepieciešami investīcijām cilvēkkapitālā un sociālajā iekļaušanā, ir nepieciešama nodokļu ieņēmumu palielināšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas jeb nodokļu optimizācijas novēršana. Papildus nepieciešams pārskatīt starptautisko nodokļu sistēmu, tai skaitā attiecībā uz to, kā aplikt ar nodokli uzņēmumus, kuri darbojas globāli digitālajā ekonomikā. Efektīvas nodokļu likmes var palielināt, vienkāršojot nodokļu izdevumus un ieviešot stingru regulējumu attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu nomaksas.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats