23. oktobris, Otrdiena
Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Aptauja: 23% darbinieku gatavi mainīt darbu
Aptauja: 23% darbinieku gatavi mainīt darbu
Autors: KANTAR pētījumu kompānija / 3. oktobris 2018, 14:52
Zemais bezdarba līmenis (7,7% 2018. gada 2. ceturksnī, kas ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā), darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma nesabalansētība, darba ņēmēju mobilitāte un lūkošanās pēc pievilcīgākiem darba piedāvājumiem, kā arī darba devēju savstarpējās konkurences pieaugums darba tirgū  ir faktori, kas “uztur” augstā līmenī darba ņēmēju prasības un sekmē “spiedienu” darba devējiem palielināt algas.


Kantar TNS darba tirgus pētījumu rezultāti liecina, ka ir būtiski pieaudzis to darba ņēmēju īpatsvars, kuriem atalgojums gada laikā ir ticis palielināts (37% šogad, salīdzinot ar 22% pērn). Vienlaikus atklājas, ka joprojām galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (60%). Darbinieki meklē ekonomiski izdevīgas, tomēr vienlaikus arī drošas un stabilas darba attiecības.

Eksperti prognozē, ka darba tirgus “sasilšana” turpināsies, būs vērojams pēdējo gadu laikā straujākais algu kāpums. To ietekmēs gan minimālās algas kāpums, gan algu legalizācija atsevišķās nozarēs, tomēr svarīgas būs arī darbinieku prasmes un kompetences.

Gandrīz ceturtā daļa darba ņēmēju apsver iespēju mainīt darbu

Raksturojot kopējo situāciju darba tirgū, redzams, ka darbinieku gatavība un atvērtība darba maiņai joprojām ir salīdzinoši augsta. Tā gandrīz ceturtā daļa (23%) strādājošo šogad apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, bet 10% darbinieku nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Iespējams, ka arī starp šiem darbiniekiem atrodas “svārstīgie” – tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt divas trešdaļas (66%) darbinieku pašlaik vēl nav gatavi jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Lai gan darbinieku kopējā atvērtība darba maiņai divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, tomēr, salīdzinot ar 2016.gada pētījumu, iezīmējas tendence, ka darba ņēmēji biežāk iespējamai darba maiņai sniedz atbildi “noteikti nē”. Dati liecina, ka šie darbinieki ir kopumā apmierinātāki gan ar savu pašreizējo darbu, gan ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru savā darbavietā. Šiem darbiniekiem gada laikā nedaudz biežāk nekā vidēji ir ticis arī paaugstināts atalgojums.

“Riska grupas” jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver darba maiņas iespēju, joprojām ir gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā), kā arī darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 EUR “uz rokas” mēnesī). Atvērtāki darba maiņai ir arī tie darbinieki, kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes un kuri savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.

Raksturīgi, ka darba maiņa biežāk nekā vidēji nav aktuāla arī valsts vai pašvaldību sektorā strādājošiem (par spīti publiskajā telpā izplatītajam viedoklim, ka sabiedriskā sektora darbinieki “aizplūst” uz privāto sektoru). Šeit gan darba maiņas kontekstā lielāka nozīme ir katra sektora specifikai (jo, piemēram, dažādas sociālas garantijas vairāk tiek saistītas ar publisko sektoru).

Darba maiņu retāk apsver arī gados vecāki darbinieki (55-65 gadu vecumā), ilggadējie darbinieki (uzņēmumā nostrādājuši vairāk nekā 15 gadus), kā arī darbinieki ar augstu personīgo ienākumu līmeni (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī).

Samazinās darbinieku sajūta par iespēju atrast labāk apmaksātu darbu

Trešā daļa (32%) darbinieku uzskata, ka, ņemot vērā viņu pašreizējo amatu un darbības jomu, viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, kamēr puse (52%) ir sniegusi noliedzošu atbildi.

Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, darbinieku sajūta par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā kopumā ir nedaudz samazinājusies (attiecīgi 37% agrāk un 32% tagad). Iespējams, pārliecības kritums ir saistāms ar faktu, ka gada laikā ir būtiski pieaudzis to darba ņēmēju īpatsvars, kuriem atalgojums jau ir ticis palielināts, tātad situācija ir uzlabojusies.

Tradicionāli pārliecinātāki par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā), darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1-5 gadus), kā arī privātajā sektorā strādājošie. Pozitīvāk noskaņoti par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir arī tie, kuri ir atzinuši, ka jau apsver darba maiņas iespējas.

Savukārt kritiskāk noskaņoti par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā ir gados vecāki darbinieki (55-65 gadu vecumā), valsts vai pašvaldību sektorā strādājošie, kā arī ilggadējie darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši vairāk nekā 15 gadus.

Vēlamā vidējā alga būtiski pārsniedz esošo vidējo algu valstī

Kopumā 45% darbinieku pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” vēlētos saņemt vairāk nekā 1 000 EUR. Vēlamā darba ņēmēju vidējā mēnešalga “uz rokas” ir 1 238 EUR, un tā gandrīz divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī, kas pēc CSP 2018.gada 2.ceturkšņa datiem ir apmēram 743 EUR “uz rokas” (1 004 EUR “uz papīra”). Kantar TNS darba tirgus pētījumā visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums “uz rokas” ir 1 000 EUR.

Salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, darba ņēmēju nosauktā vēlamā vidējā mēnešalga “uz rokas” ir palielinājusies (vidēji no 1 122 EUR 2016. gadā uz 1 238 EUR 2018. gadā), taču jāatzīmē, ka vienlaikus vidējā darba samaksa ir pieaugusi arī valstī kopumā.

Starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 700 EUR “uz rokas”), salīdzinoši biežāk ir sievietes, arī gados jaunāki darbinieki (18-24 gadu vecumā) un darbinieki, kuri nesen uzsākuši darbu (nostrādājuši līdz vienam gadam), darbinieki ar pamata vai vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku pašreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām nedēļā, mikrouzņēmumos (kuros ir līdz deviņiem darbiniekiem) strādājošie, kā arī Latgalē dzīvojošie.

Raksturīgi, ka salīdzinoši augstāku mēnešalgu (vairāk nekā 1 500 EUR) vēlētos saņemt vīrieši, darbinieki ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar salīdzinoši augstāku pašreizējo atalgojumu (vairāk nekā 1 000 EUR “uz rokas”), tie, kuri nedēļā strādā vairāk nekā 40 stundas, lielajos uzņēmumos (ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) strādājošie, kā arī Pierīgā dzīvojošie.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats