Kā zināms, Nacionālā apvienība izveidojās 2010. gadā, saplūstot divām ideoloģiski tuvām politiskām organizācijām – partijai “Visu Latvijai!” un apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Neraugoties uz to, tikai 2013. gadā Nacionālā apvienība pieņēma lēmumu oficiāli apvienoties vienā politiskajā partijā un vēl vēlāk – tikai pērn Raivis Dzintars kļuva par vienīgo tās vadītāju. Līdz tam politisko apvienību vadīja divi līdzpriekšsēdētāji – pa vienam no organizācijas katra spārna. Lai arī partija uzsver, ka to apvienošanās izbeidza līdz tam esošo latviešu nacionālo spēku sašķeltību, joprojām vērojama apvienības biedru dalīšanās divos grupējumos.

Kā dzirdams partijas iekšienē, tieši VVD vadītāja Inga Koļegova kļuvusi par pēdējā laika lielāko Nacionālās apvienības strīda ābolu. Koļegovas vārds medijos izskanējis ne vienu reizi vien un bieži licis pamatoti uzdot jautājumu – vai viņa ir pietiekami atbildīga un kompetenta, lai ieņemtu šo svarīgo posteni?

Skaļākais no viņas pārkāpumiem nāca gaismā, kad VVD vadītāja kandidēja uz amatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Toreiz VID, izvērtējot Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā. Vairāki skandāli tieši saistīti arī ar Koļegovas darbošanos VVD amatā – lielu rezonansi sabiedrībā izsauca Jūrmalas nelegālajā izgāztuvē notikušais ugunsgrēks 2017. gadā, kad dienests jau iepriekš bija saņēmis anonīmu ziņojumu no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, bet to ignorējis, kā arī Koļegovas rīcība, kad pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, VVD nebija pietiekami uzraudzījis piesārņoto vietu un VVD vadītāja centās pie tā vainot visus citus, tikai ne sevi.

Pēdējais no skandāliem saistīts ar gaisa piesārņojuma problēmu Ventspilī. Lai arī tieši Valsts vides dienests ir izsniedzis piesārņojošās darbības atļauju uzņēmumam AS “Ventspils tirdzniecības osta”, dienests nav kontrolējis šīs atļaujas ievērošanu, bet pašu vides piesārņojumu problēmu nesauc par nopietnu. Tā vietā Koļegova visu vainu noveļ uz Ventspils reģionālo vides pārvaldi. Viņa paziņojusi, ka, lai izvērtētu atsevišķu atbildīgo VVD darbinieku darba pienākumu izpildes kvalitāti un atbilstību prasībām, tiks veikta dienesta pārbaude par Ventspils reģionālās vides pārvaldes (VRP) amatpersonu rīcību Ventspils ostas teritorijā esošo operatoru darbību kontrolē. Kā viens no risinājumiem darba optimizēšanai tiek minēta Ventspils VRP atbildīgo amatpersonu rotācija.

Lai arī sabiedrība uzskata, ka Koļegovai jau sen laiks atkāpties no VVD vadītājas amata, viņu visus šos gadus ir cītīgi atbalstījis Nacionālās apvienības vecbiedrs – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pat savulaik atsaucās uz Valsts vides dienesta darbinieku parakstītu vēstuli apsūdzētās vadītājas atbalstam. Un ne viņš vienīgais no Nacionālās apvienības gatavs mazgāt Koļegovas vārdu baltu. Arī Raivis Dzintars, Koļegovai kandidējot uz VID ģenerāldirektores amatu, pauda skaļu atbalstu viņas kandidatūrai.

Vienlaikus visa Nacionālā apvienība nav tādās pašās domās, un, kā kļuvis zināms, vairāki tās biedri pauduši neizpratni par Koļegovas atrašanos VVD amatā. Un, tik tiešām, ņemot vērā visu iepriekš uzskaitīto, pārsteidzoši, ka Koļegova joprojām atrodas Valsts vides dienesta vadībā, ja vien tajā nav personīgi ieinteresēts pats VARAM vadītājs un viņa nav svarīga atslēgas figūra kādā mums nezināmā shēmā.

Kopumā Koļegova ir kā akmens, kas uzkārts Nacionālās apvienības kaklā, un pamazām velk partiju uz leju. Vai tiešām Nacionālā apvienība ir gatava krist vēl zemāk un riskēt ar savu vietu koalīcijā?

Skaidrs ir viens – pienācis pēdējais brīdis, lai Raivis Dzintars apzinātos savu līdzšinējo mīkstmiesīgo attieksmi un atbildētu uz ļoti svarīgu jautājumu – vai viņš ir tas, kurš vada Nacionālo apvienību, vai tomēr tā ir Koļegova?