Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Biznesa klases segmentā darījumu skaits saglabājas stabils, un šādu dzīvokļu darījumu cena svārstās no 1600 līdz 2500 eiro kvadrātmetrā (17% no darījumu īpatsvara jaunajos projektos). Šīs klases dzīvokļi visvairāk šobrīd tiek attīstīti Skanstē – 231 dzīvoklis, Āgenskalnā – 147 dzīvokļi, Mežaparkā – 93 un centrā 211 dzīvokļi.

“Pēdējo divu gadu laikā interese un aktivitāte, kas saistīta ar nekustamo īpašumu būvniecību un attīstīšanu Rīgā, ir pieaugusi. Redzam, ka galvenokārt tiek būvēti tieši ekonomiskās klases segmenta dzīvokļi, un pēc tiem ir arī lielākais pieprasījums. Šie dzīvokļi ir salīdzinoši nelielas platības, ar pēc iespējas vairāk istabām un pilnu apdari. Zīmīgi, ka labākie projekti tiek izpirkti ļoti īsā laika posmā, bieži projektam vēl esot būvniecības stadijā. Savukārt biznesa klases segmentā dzīvokļi tiek pirkti mazākā apjomā, tomēr darījumu skaits ik gadu ir stabils. Jāatzīmē, ka turīgākie iedzīvotāji, kas varētu atļauties iegādāties dzīvokli biznesa klases projektos, nereti dod priekšroku privātmājai Pierīgā,” atzīmē Jānis Deksnis, Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītājs Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļā.

Joprojām jaunu nekustamo īpašumu attīstībā atpaliekam no kaimiņvalstīm

Kopumā, vērtējot nekustamo īpašumu darījumu skaitu uz vienu iedzīvotāju, Rīga aizvien atpaliek no kaimiņvalstīm, pat neskatoties uz to, ka Rīgā nekustamo īpašumu cenas ir par 15% līdz 40% zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Tā Rīgā pērn uz 1000 iedzīvotāju tika veikti 14 darījumi, no kuriem 2 bija jaunajos projektos, tad savukārt Viļņā tie bija 19 darījumi, no kuriem teju puse jeb 8 bija jaunajos projektos, bet Tallinā – 23 darījumi, no kuriem aptuveni katrs ceturtais jeb 9 jaunajos projektos.

Mājokli aizvien vairāk pērk jaunieši līdz 30 gadiem; vidējās kredīta izmaksas mēnesī ap 370 eiro

Zīmīgi, ka pēdējo gadu laikā ievērojami samazinās nekustamā īpašuma pircēju vecums. Ja 2015. gadā katrs piektais (20%), kurš iegādājās īpašumu, bija 46 un vairāk gadus vecs, tad šogad šajā vecumā īpašumu ir iegādājušies vien 5%. Tai pat laikā 40% no mājokļu pircējiem bijuši vecumā no 26 līdz 30 gadiem, un vēl 34% vecumā no 31 līdz 35 gadiem.

“Redzam, ka savs mājoklis arvien vairāk kļūst aktuāls un tai pat laikā arī pieejams jaunajai paaudzei jeb tā dēvētajiem jaunajiem profesionāļiem, kuri salīdzinoši biežāk izvēlas iegādāties mājokli jaunajos projektos. Visbiežāk viņu ikmēneša ienākumi ir no 1500 līdz 2000 eiro (31%), viņiem ir augstākā izglītība un nodarbošanās transporta vai informācijas tehnoloģiju jomā. Iegādātais īpašums ir trīs istabu dzīvoklis platībā no 56 līdz 71 kvadrātmetriem. Pirmā iemaksa, kas jāsakrāj, lai varētu iegādāties šādu mājokli, ir aptuveni 15 100 eiro jeb 15% no summas. Šādu pirmo iemaksu šobrīd gatavs veikt katrs otrais nekustamā īpašuma pircējs,” stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā.

Kā liecina Swedbank dati, katru gadu vidējā izniegtā aizdevuma summa pieaug gan mājokļa iegādei jaunajos, gan tipveida projektos, kā arī privātmāju iegādei. Tā vidējā aizdevuma summa jaunajos projektos šogad ir 86 tūkstoši eiro, kas ir par 16% vairāk nekā 2015. gadā, tipveida projektos – vidēji 48 tūkstoši eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2015. gadā, savukārt privātmāju iegādei/ celtniecībai –  vidēji 105 tūkstoši eiro, kas ir par 24% vairāk nekā 2015. gadā.

Foto: Pixabay