Saeimā karstākās diskusijas, lemjot par Seksuālās un reproduktīvas veselības likumu, bija par tiesībām sievietēm ziedot dzimumšūnas, taču ēnā palika cits būtisks jautājums. Proti, Latvijā joprojām nav vienota dzimumšūnu donoru reģistra. Pirmoreiz šis jautājums aktualizējās, kad Veselības ministrija sāka programmu par valsts atbalstu mākslīgai apaugļošanai. Izrādījās, ka katrai medicīnas iestādei ir savs reģistrs, kurā tiek reģistrētas gan ģimenes, kuras vēlas mazuli, gan donori, taču nav vienotas datu bāzes. Šāds reģistrs nepieciešams, jo saskaņā ar likumu viena sieviete drīkst ziedot noteiktu skaitu olšūnu.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka šāds reģistrs sāks darboties jau 2019. gada janvārī, tomēr Saeima deva «atlaidi» Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam, ļaujot datu bāzi izveidot vēlāk. Kavēšanās tika skaidrota ar resursu trūkumu. Šonedēļ valdība beidzot apstiprinājusi noteikumus, kas paredz izveidot dzimumšūnu donoru datu bāzi un noteikt kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa par dzimumšūnu izmantošanu. Veselības ministrijas speciālisti atzina, ka vienota reģistra neesamība pieļauj iespēju, ka viena dzimumšūnu donora ziedotais materiāls tiek izmantots vairāk reižu, nekā to nosaka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma ierobežojums.

Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca stāsta, ka centralizēta personas veselības datu apstrāde par dzimumšūnu ziedošanu tiks nodrošināta e-veselības sistēmā. 

Tā nodrošinās arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteikto donora dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumu ievērošanu, proti, lai medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimušo bērnu skaits valstī nebūtu lielāks par trim (izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus). No nākamā gada 1. jūlija e-veselībā notiks centralizēta datu apstrāde, kas nepieciešama medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus sniedzošām ārstniecības iestādēm, lai būtu iespējams uzraudzīt donorus. Šai informācijai varēs piekļūt tikai ārstniecības iestādes, kas sniedz medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus.

Ārstniecības iestādes datus par dzimumšūnu ziedošanu un izmantošanas rezultātu sistēmā sāks rakstīt no 2019. gada jūlija, taču likuma grozījumi paredz, ka e-veselībā būs jāiekļauj arī vēsturiskie dati, kas ārstniecības iestādes rīcībā bija līdz šim datumam. Sistēmā būs jānorāda arī informācija par dzimumšūnu donora ziedoto dzimumšūnu izmantošanas statusu Latvijā - aktīvs, daļēji bloķēts vai bloķēts neatgriezeniski. Taču, visticamāk, vēl šogad Nacionālais veselības dienests veidos dzimumšūnu donoru uzskaites pagaidu sistēmu, kuru pēc tam izmantos datu bāzē. Vienota dzimumšūnu donoru reģistra izveidei nepieciešami 125 760 eiro, kas tiks nodrošināti no Zāļu valsts aģentūras maksas pakalpojumu naudas atlikuma. Pašlaik Latvijā atļauja darbībām ar reproduktīvām šūnām izsniegta septiņiem centriem.