Lukjanovs uzskata, ka tas ļautu būt brīviem “no vietējās metodoloģijas, un visu lems mūsu [Krievijas] Izglītības ministrija”. Kritizējot tā dēvēto izglītības valodas reformu, viņš atzina, ka Krievija domājot par to, kādus soļus spert līdz ar latviešu valodas nostiprināšanu mazākumtautību skolās, un viena no idejām esot Krievijas skolu izveide Latvijā, kas varētu tikt veidotas pie vēstniecības un konsulātiem.

“Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Lukjanova fantāzija un tam nav nekāda tiesiska pamata,” skaidro Šadurskis, norādot, ka latviešu valodas lomas nostiprināšana izglītības sistēmā ir valsts iekšējs jautājums.

Latvijā nav iespējams dibināt skolu, ja tās izglītības programma neatbilst virknei Ministru kabineta noteikumu, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tāpat arī starptautisko skolu izglītības programmas ir pielāgotas Latvijas prasībām attiecībā uz latviešu valodas apguvi un neesot iespējams dibināt privātu izglītības iestādi, ja tās izglītības programmas neatbilst iepriekš minētajam.

Dibinot izglītības iestādi Latvijā, ir nepieciešama gan izglītības programmas licence, gan arī izglītības iestādes akreditācijas dokuments, kas apliecina atbilstību Latvijas likumdošanai, vēstīja IZM, piebilstot, ka Latvijā nav iespējams dibināt skolu pie vēstniecībām. Piemēram, poļu vai citu mazākumtautību skolas visbiežāk dibina pašvaldības un šīs skolas atbilst visiem valsts noteiktajiem nosacījumiem.