Šāds scenārijs izriet no A. Mamikina ieskicētās Latvijas Krievu savienības (LKS) programmas, ar kuras galvenajiem virzieniem viņš žurnālistus iepazīstināja pirmdien. Turpinot pretstatīt LKS Saskaņai, A. Mamikins nosodīja Saskaņas līderu koķetēšanu ar ASV valstsvīriem un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova pozēšanu uz NATO tanku fona. Viņam nepieņemams šķiet arī tas, ka Saskaņa lauzusi līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija.

Īpaši A. Mamikinam neesot pieņemami, ka Latvijā notiek militārās mācības ar citu valstu dalību, tādēļ, ja notiks brīnums un viņš varēs realizēt savu LKS nomināciju uz ministru prezidenta amatu, viņš realizēšot valsts demilitarizāciju.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē valsts aizsardzībai nepieciešamā finansējuma samazināšanu zem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, ko paģēr NATO līgums, A. Mamikins konkrētu atbildi nesniedza, taču stāstīja, ka pašlaik aizsardzībā ieguldītos līdzekļus viņš daudz labprātāk atvēlētu izglītībai un zinātnei.

Partijas programmu vēl tikai gatavo, taču LKS sola arī īsteni sociāldemokrātiskas ekonomikas veidošanu, bet ārpolitikā Latvija tiktu tuvināta Krievijai un Baltkrievijai. Turklāt šajos virzienos A. Mamikinam Eiroparlamentā pavadītajos gados izveidojušās iestrādes.

Skaidrojot, kāpēc viņš piekritis sadarboties ar LKS, A. Mamikins atkārtoti uzsvēra, ka Saskaņa, skaļi neprotestējot pret izglītības sistēmas reformu, ir nodevusi krievvalodīgo vēlētāju, bet, liedzot tiesības mācīties dzimtajā valodā, valsts līdz ar Saskaņu deformējot krievvalodīgo identitāti.

Interesanti, ka A. Mamikins negrasās iestāties LKS un startēs vēlēšanās kā bezpartejiskais. Atteikties no Eiroparlamenta lielās algas, lai mestos vēlēšanu cīņā ar pilnu krūti, līdzīgi citu partiju lokomotīvēm no Eiroparlamenta, viņš nav gatavs. Mandātu A. Mamikins nolikšot tikai tad, ja tiks ievēlēts Saeimā. Līdz tam viņš turpinās savas aktivitātes Briselē un Strasbūrā, kuru vidū esot arī Eiroparlamenta deputātu parakstu vākšana aicinājumam Latvijas valdībai un parlamentam, lai tiktu pārskatīti lēmumi par mazākumtautību skolām.

Pats A. Mamikins klāsta, ka no 751 deputāta zem viņa un LKS Eiroparlamentā pārstāvošā Miroslava Mitrofanova sagatavotā aicinājuma parakstījušies jau vairāk nekā 160 deputātu, kas pārstāv visas Eiropas Savienības dalībvalstis un gandrīz visas politiskās grupas, ieskaitot Eiropas Tautas partiju (ETP), kuras sastāvā strādā arī izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pārstāvētā Vienotība. Tiesa, A. Mamikins nebija pierunājams atklāt kaut vienu dokumentu parakstījušā eirodeputāta uzvārdu. Nevēlēšanos to darīt viņš skaidroja ar to, ka sargājot «savus avotus», jo, atklājot uzvārdus, ETP uzreiz izvērstu kampaņu pret šiem cilvēkiem, lai tie savus parakstus atsauktu.

Savukārt T. Ždanoka atklāja, ka LKS joprojām nav izdevies Latvijā atrast banku, kas būtu ar mieru atvērt partijai kontu. Tas nopietni apgrūtina partijas priekšvēlēšanu kampaņas organizāciju, taču pagaidām organizācija izlīdzoties ar ziedojumiem «graudā». LKS uzsākusi sarunas ar kādu banku Lietuvā un cer, ka atvērt kontu tai izdosies kaimiņvalstī.