Intervija ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (Zaļo un zemnieku savienība): par Jūrmalas aktualitātēm, piedāvājumu tūristiem, Dzintaru koncertzāles gaidāmo rekonstrukciju un domes koalīciju.
- Kas šobrīd notiek Jūrmalā? Kādi ir galvenie darbības uzdevumi?
- Šobrīd Jūrmalā - tāpat kā visā Latvijā - jāiespringst Eiropas naudas apgūšanā. Diemžēl esam aizkavējušies tās apgūšanā, jo projektu attīstības procedūras ir lēnas. Notiek būvprojekta izstrāde daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam. Svarīga ir Ķemeru parka rekonstrukcija un atjaunošana ar mazajām arhitektoniskajām formām, celiņiem un tiltiņiem. Notiek Mellužu estrādes rekonstrukcija, ceļu un parku atjaunošana. Otrs virziens - izdarīt visu, ko esam solījuši iedzīvotājiem. Solījām 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, to arī izdarījām. Šie 90 procenti būs vienlīdzīgi ar citu pilsētu NĪN: jūrmalnieki nav trīs vai četras reizes bagātāki par jelgavniekiem vai liepājniekiem, un šī 90% atlaide ir taisnīga. Nākamais - sabiedriskais transports par brīvu visiem iedzīvotājiem un nekustamo īpašumu īpašniekiem. Šobrīd gaidām atbildi no VARAM, lai tā apstiprinātu šo mūsu lēmumu. Katrā pilsētā parasti ir divi virzieni: pirmais - lai pilsētas iedzīvotājiem ir komfortabli te dzīvot, otrais - lai tūristiem ir interesanti un ērti. Ārkārtīgi svarīga ir pilsētas ekonomiskā izaugsme, tāpēc jautājums ir: kā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem. Viens veids - to var izdarīt ar teritorijas plānošanu, piešķirot labākus nosacījumus atsevišķu tipu būvēm; otrs veids - radīt jaunu infrastruktūru, piemēram, stadionus, pludmales, koncertzāles; trešais veids - piedalīties tūrisma gadatirgos, pirms tam apkopojot informāciju, kuru sniedz paši uzņēmēji, un reklamējot viņu piedāvājumu.
- Kā redzat Jūrmalas attīstību: kā miera ostu vai kā aktīvu pilsētu?
- Drīzāk kā miera ostu, kur cilvēkam atgūt spēkus, relaksēties, ārstēties... Cilvēkam vajag justies labi. Darba vietu radīšana nenozīmē tikai uzcelt rūpnīcu un tur novietot darbgaldus, cilvēkam no pleciem vajag noņemt milzīgās nodokļu nastas, lai viņam ir vairāk resursu, lai viņā saglabājas spēks, un tad viņā attīstīsies ekonomiskā aktivitāte. Mēs ejam otro ceļu, mēs neceļam blokmājas ar darbgaldiem, bet gan radām komfortablus apstākļus.
- Kā ir ar tūristu skaitu?
- Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn tas ir pieaudzis par 22 procentiem. Sadalījums ir tāds: 34% tūristu ir no Latvijas, 66% - no ārzemēm. Pērn bija liels pieaugums no Vācijas un Zviedrijas, absolūtajos skaitļot vairāk ir no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Nesen biju Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecībā: mēs pazīstam AAE kā naftas lielvalsti, bet izrādās, ka pēdējos gados tūrisma biznesa peļņa ir kļuvusi lielāka par naftas biznesa peļņu. No pasaules divdesmit lielākajiem debesskrāpjiem astoņi atrodas Dubaijā, un viņi būvēs vēl. Es jautāju: kāpēc? Viņi atbild: lai būtu kaut kas, ar ko atšķiramies. Tāpēc man nepatīk, ja cilvēki saka: jā, bet Palangā un Sočos ir tā... Lai Palanga un Soči dzīvo savu dzīvi! Mums ir kaut kas pilnīgi cits: apkalpošanas līmenis un privātās telpas iespējas. Mūsu viesiem nav jājūtas kā Ēģiptes tūrisma konveijerā, mēs piedāvājam ekskluzīvas iespējas individuālajai atpūtai, piedāvājam arī papildu pakalpojumus, piemēram, veselības tūrismu. Mēs piedāvājam kaut ko vairāk nekā vienkāršu pagulēšanu pludmales smiltīs. Mums tagad ir veselības un jaunības kults. Es pats izmantoju Jaunķemeru sanatorijas pakalpojumus, un ir acīm redzams, kāds tiem efekts - izcils! Piedāvājumi ir Jaunķemeru sanatorijā, Vaivaru rehabilitācijas centrā, Jūrmalas slimnīcā Bulduros, kur brauc sievietes saņemt dzemdniecības pakalpojumus no visas Latvijas un uz kuņģa samazināšanas operācijām - arī no citām valstīm. Mūsu piedāvājumā ir arī ekotūrisms: Ķemeru purva takas un putnu vērošana. Mums ir gastronomiskais tūrisms, kādu var piedāvāt, iespējams, tikai Rīga. Ir arī konferenču tūrisms un festivālu tūrisms. Jauna tradīcija ir Jūrmalas festivāls, kurā Dzintaru koncertzālē piedalās izcili mākslinieki. Arī uz Laimas Vaikules Rendez Vous nāk sava publika. Mums ir, ko piedāvāt.
- Vai Jaunā viļņa aiziešana nav iecirtusi smagu robu Jūrmalas koncertzdzīvē un izklaides biznesā?
- Protams, ne. Lai Jaunajam vilnim labi veicas Sočos... Bet Jaunais vilnis pēdējos gados jau sāka stagnēt, un katram pasākumam ir savs sākums un savas beigas. Jāatceras, ka ir jābūt saviem principiem un savai sejai, bet labi ir tas, ka rodas jauni festivāli un ka kultūras un radošajā līmenī viss notiek un turpinās. Jebkurš cilvēks Jūrmalā ir mīļi gaidīts, un mums nav svarīgi, ka viņa valstī viņa prezidents pieņem kaut kādus aplamus lēmumus. Mēs gaidām ikvienu: gan krievus un zviedrus, gan amerikāņus un vāciešus, visus! Kamēr cilvēki pie mums brauc ar koferiem, nevis ar tankiem, tikmēr mēs esam priecīgi, laipni un atvērti. Tūrisms ir milzīgs resurss, mēs eksportējam vērtības, paši nekur nebraukdami, mēs eksportējam pakalpojumus. Un dabas resursi! Jonizētais priežu un jūras gaiss ir izcils dziednieks pats par sevi.
- Dzintaru koncertzāle ieguvusi papildu pievienoto vērtību - slēgto koncertzāli.
- Pateicoties jaunajai slēgtajai koncertzālei, ir palielinājies Jūrmalas apmeklētāju skaits ziemas mēnešos - par aptuveni 20 procentiem. Par to pateicīgi ir Jūrmalas restorānu un kafejnīcu īpašnieki: ziemas mēnešos nevajag vērties ciet. Varbūt ziemā var strādāt ne septiņas dienas nedēļā, bet četras. Mēs mēģinām pagarināt sezonu, un tas darbojas. Patlaban ir izsludināts metu konkurss Dzintaru lielās zāles rekonstrukcijai. Viss komplekss ir arhitektūras piemineklis, un tur daudz ko mainīt nedrīkst, koncertzāles aura ir nozīmīga, un to pazaudēt - tas būtu milzīgs mīnuss. Protams, jāmaina skatuve, jo tā pagaidām ir bez jebkādām manevru iespējām, bet televīzijai nepieciešams efektīvāk nofilmēt koncertus. Bija arī idejas par stiklveida žalūzijām, lai pasargātu skatītājus no aukstuma pavasara un rudens mēnešos.
- Kas jauns gaidāms koncertzāles dzīvē?
- Dzintaru koncertzālē notiks Hansa Gabora Belvederes starptautiskā jauno operas solistu konkursa fināls. Tikai pēdējos piecus gadus šā konkursa fināls notiek kaut kur citur, nevis tikai Vīnē. Finālisti nāk no aptuveni 80 valstīm, kuri piedalījušies konkursa finālā Maskavā, Ņujorkā un citur. Un šobrīd tā ir Jūrmala. Konkursa žūrijā ir 21 pārstāvis no pasaules opernamiem, tie ir direktori. Un mūsu Operas un baleta teātra direktors Zigmars Liepiņš arī būs žūrijā. Bet ne tikai koncertzālē ir notikumi: mums 26. maijā būs kūrorta sezonas atklāšanas svētki, pēc tam Jomas ielas svētki, vēlāk - Kauguru svētki... Mums ir svētki ne tikai viesistabā vien: mums notiek svētki arī dzīvojamajā istabā - Kauguros. Interesanti, ka parādās īpašs lokālpatriotisms Kauguros: piemēram, ir krekliņi ar uzrakstu Kauguri. Pie mums populāri ir arī sporta svētki: aprīlī bija skriešanas svētki, 4. maijā notika velobraucēju svētki. Šādus pasākumus noteikti turpināsim.
- Svētki - tas ir jauki. Bet kā ar jūrmalnieku sadzīvi un ikdienu?
- Uzsvaru esam likuši uz ceļu sakārtošanu. Tikko parakstījām līgumu par asfaltēšanas darbiem, par grantēto ceļu sakārtošanu. Būs bezmaksas sabiedriskais transports visiem.
- Būs vai jau ir?
- Mēs jau bijām pieņēmuši šo lēmumu. VARAM tas nepatika. Mēs ņēmām vērā četrus ministrijas aizrādījumus, piekto - ne. Zinu, ka mums ir taisnība. Tagad bumba ir ministrijas pusē. Ja ministrija turpinās spēlēt savu politiku, tad nu nezinu, kā viss beigsies. Tad iesim uz Satversmes tiesu.
- Daudzi vēlētāji ir neapmierināti, ka zaļzemnieki domē ir vienos ratos ar Saskaņu.
- Protams, partiju attiecības vienmēr būs politika. Tā nav starpvalstu politika, un jebkura diskusija par to, vai naudu iedot bērnudārzam vai ceļa remontam, - tā arī ir politika. Bet pilsēta ir jākopj neatkarīgi no tā, vai pie varas ir ZZS vai Saskaņa. Mēs esam seši no ZZS saraksta, trīs - no Saskaņas. Taču mēs esam atvērti: lūdzu, nāciet, strādāsim kopā, domes sēdēs mēs taču runājam konstruktīvi. Protams, opozīcija arī ir vajadzīga, un, jo tā ir gudrāka un asāka, jo labāk.
- Jūrmalas skolām arī būs jāpāriet uz latviešu mācībvalodu. Jūsu vietniece Elizabete Krivcova (Saskaņa) ir izteiktā pretestībā šim jautājumam.
- Ja to pareizi izrunā, tad arī pretestība nav tik liela. Ja cilvēki no šā jautājuma netaisa politiku, viņi jau pareizi saprot, ka tas ir vajadzīgs. Un kas tagad notiek? Visi strīdas par to, kurš svinēs 9. maiju, kurš - vakardienu, kurš - rītdienu? Mīļie draugi, beidzam šos ķīviņus! Ja izzustu labējie vai kreisie radikāļi, tie pretējie taču kļūtu nelaimīgi! Viņi viens bez otra nevar iztikt, sak, man nav pretinieka, un es ar vienu roku taču nevaru aplaudēt. Savulaik Umberto Eko teica: mediji sen jau vairs neatspoguļo notikumus, mediji rada notikumus. Atceraties, vienugad 16. martā pie Brīvības pieminekļa protestēt atnāca svītrainos apģērbos ietērpušies cilvēki? Uz katru tādu bija pa trim reportieriem. Un tad tika «atspoguļots»: ko teica latvieši, ko par to teica krievi, ko latvieši teica par to, ko teica krievi, utt. Bet tur nebija notikuma! Tur bija daži cilvēki, kas vēlējās pažākstīties. Ziniet, ko es pateikšu? Strādāt vajag, nevis plānos galdiņus urbt! Jūrmalā ir ārkārtīgi daudz uzdevumu, kas jārisina, mums nav laika skaidroties par to, kurš kreisāks kreisais vai labējāks labējais.
Rādīt reklāmu
